Vajadzētu skaidrot par filoģenētiskajiem kokiem un citiem pierādījumiem, par kuriem Dārvins neko nezināja un nevarēja zināt (un tieši tāpēc ir ģēnijs)
Amīšiem tikai kaut kādi padsmit procenti netic dievam vispār. Tādēļ "normālā" valstī visdrīzāk attiecība ir savādāka.
235346->hmm, kurā nez?kura ir normāla valsts? Varbūt vēlies paskatītes cik kopumā pasaulē tic dievam? es tik neesmu sapratis, kā var būt tas, ka nu jau vairākus desmitus gadu kaut kāda kreacionistu organizācija ir izsludinājusi miljonu vai apmēram tik lielu balvu tam, kurš atnesīs kādu pierādījumu evolūcijai. Līdz pat šai dienai NEVIENS šāds pierādījums viņiem nav uzradies. Personīgi man joprojām vispieņemamākā un atbilstošākā teorija liekas par kreacionisko evolūciju - respektīvi ir bijusi Dieva sākta un mērķtiecīgi vadīta evolūcija.
Normāla valsts - tāda, kurā neticēšana dievam vidējā iedzīvotāja acīs nenozīmē to, ka tas cilvēks ir ļauns. (http://www.dunceuponatime.com/reflection... kkāda 8. rindkopa no apakšas) Bāc, es gribu vēl kko pateikt, bet man jāiet prom. :)
135346 tiešām biš saspiedis galvu. Neviens vēl nav pierādījis, ka Dieva (Allāha?) nav/ir. Tāpēc arī nevar apgalvot, ka ir zināms, kas ir/nav normāli ticības ziņā. To pašu apgalvojumu varu adresēt arī Tomam. Es droši samaksātu miljonu tam, kas pierādītu Dieva eksistenci. Kreacionisms vispār ir sviesc... Mēs vienīgi varētu vienoties par vidusceļu - ārpuszemes intelektu, ko kļūdaini mēdz dēvēt par Dievu.
Ja mēs pieņemam, ka ārpuszemes intelekts vai dievs arī ir kaut kā radies un attīstījies, tad visi uz to balstītie izskaidrojumi ir fundamentāli nepilnīgi. Labi, pieņemsim, ka ir neskaitāms daudzums multiversu, par kuriem mēs principiāli neko nevaram zināt, un kādā (kaut vienā) no tiem ir daudz izdevīgāki apstākļi, lai spontāni rastos saprāts, kurš aiz garlaicības saak spēlēties ar fizikālām teorijām un ne no kā radīja mūsu visumu, bet tā kā dzīvība tajā negribēja rasties, viņš piepalīdzēja ar pirkstu... Sviests, vai ne? Evolūcijas teorija nav pilnīgs abiogenēzes un dzīvības vēstures izskaidrojums, bet tā ir labākais, kas mums ir.
Par neapgāžamu dieva pierādījumu es atdotu sevi visu (miljona man diemžēl pagaidām nav... pag, pag, varu piedāvāt turku lirās) un kalpotu pierādītājam par vergu.
Problēma jau tur, ka viens no Dieva pamatprincipiem ir tā, ka to nevar pierādīt, bet teorījas pamatnosacījums ir, ka tā ir pierādīta. Es nedomāju, ka eksistē kāds veids kā pierādīt, ka kaut kas vispār eksistē (ja nu vienīgi slavenais "es domāju, tātad esmu" ), tomēr domāju, ka var meklēt pavedienus, kas padara vienu teorīju vairāk iespējamu par citām. to M Vai nevar gadīties, ka kaut kas pastāv mūžīgi. Mēs zinām,ka tas nav mūsu visums, jo ir diezgan jauki pierādīts, ka tam ir sākums, bet kaut kas aiz tā varētu pastāvēt arī mūžīgi? Drošvien pat pats lieliskākais skeptiķis varētu atzīt, ka vimaz tad pilnīgs nekas, kas bija vēl pirms mūsu visuma, kā skatuve pastāv mūžīgi - tā pastāvēs arī pēc tam, kad visa matērīja un tumšā matērīja būs sabrukusi. " pilnīgi nekas skatuve" turpinās eksistēt. Tas tik kā piemērs tam, ka acīmredzot kaut kas var pastāvēt mūžīgi. Ja nu tomēr mēs ļautos fantāzījai vai vismaz sāktu mēģināt noliegt Dieva eksistenci, domājot, ka ja pieņemsi, ka tāds ir, tad nonāksim loģiskā pretrunā? Ja atrodi pretrunu - dod ziņu! Vispirms esmu daudz dzirdējis,ka nu nē - Dieva nav, nu nē -kas par sviestu, varētu būt kaut kāds kosmiskais spēks. Man šādā gadījumā būtu jautājums - ja jau šis spēks ir mūs radījis un vēl joprojām ietekmētu mūsu dzīves, ar ko šis kosmiskais spēks pēc būtības atškirtos no Dieva? pagaidām pietiks.. :)
P.S. Vai kāds no modeātoriem nevar lūdzu pārnest šo diskusiju uz forumu, jo tādas aizdomas, ka šī jautrā diskusija varētu ievilkties, bet tam jau tač tieši ir domāts forums. Šī laikam ir viena no tām tēmam, ar kurām var ļoti veikli uzcelt komentāru skaitu jebkurā lapā (nākamā uzreiz aiz tās, ka mūsu valdība ir slikta)
Evolūcijas teorija aizvien ir tikai teorija. Nekādi eksperimentāli pierādījumi tai neeksistē. Lielākais nepierādītais jautājums ir par pirmās šūnas rašanos. Neviens nav eksperimentāli pierādījis, kā brīvā dabā vai laboratoriski var izveidoties tik sarežģīta organiskā struktūra. Un kamēr to nepierādīs, Evolūcijas teoriju var salīdzināt ar senāk pastāvējušo uzskatu, ka Zeme ir plakana - pierādījuma nav, bet cilvēki tam kaut kādu iemeslu dēļ tic. Rodas jautājums - kādēļ tad pasaulē šī teorija ir tik populāra? Atbilde - tā bija visnotaļ izdevīga dažādām politiskajām ideoloģijām, sevišķi spēcīgi komunistiskajai ideoloģijai, kas to izmantoja kā pretstatu Baznīcas uzskatiem un to pasludināja par neapstrīdamu patiesību. Rezultātā jāsecina, ka Evolūcijas teorijas atbalstīšana būtībā arī ir sava veida reliģija. Kas būtu jāmāca skolās? Jāmāca tas, ka dzīvības izcelšanās uz Zemes ir viens liels nezināmais. Un papildinājumā var pastāstīt par pastāvošajām teorijām, speciāli uzsverot, ka tās ir tikai teorijas. Es pats pierādījumu trūkuma dēļ par viennozīmīgi patiesu neuzskatu nevienu no dzīvības izcelšanās teorijām.
Raimz: teorijai pierādījumi eksistē zinātniskajā izpratnē. (Nu, ka fosilijas datētas ar "pierādītām" metodēm un gēnu līdzības ar to saskan un tātad tā ir pārliecinoši ticama un derīga, lai uz tās balstītos praksē; vai arī tu vari pamāt man uz pretējiem faktiem?) Varbūt ir atšķirīgs uzskats, par kādu pierādījuma izpratni mēs katrs runājam... http://www.andrewjaffe.net/blog/science/... http://knol.google.com/k/dr-johnson-c-ph... Striktā loģiskā izpratnē neviens dabas likums nav pierādīts. Diez vai tāpēc to ikdienas apstiprināšanās ( = spēkā būšanas) apšaubīšana ir prāta darbs.
Par "evolūcijas teoriju" katram ir savs viedoklis, bet gandrīz nevienam (mani ieskaitot) par to nav pietiekama priekšstata, lai spriedumi būtu kas vairāk par tukšu muldēšanu. Savulaik es centos uzzināt mazliet vairāk par šo fascinējošo tēmu loku. Pirmkārt, ir jāsaka, ka abioģenēze, proti, pirmā dzīvā objekta, sauksim to par protošūnu, rašanās nav evolūcijas teorijas sastāvdaļa. Evolūcijas teorija tikai konstatē radniecīgu saišu esamību, kas vieno visu Zemes dzīvību. Biologi ir atklājuši vairākus neatkarīgus kritērijus sugu grupēšanai, un katrs no tiem ļauj rekonstruēt radniecības koku ar precīzi definētu attālumu starp zariem, zariņiem un lapām. Personīgi man šķiet, ka bioloģijas dziļākais rezultāts ir apbrīnojama šo neatkarīgo koku sakritība. Vairums evolūcijas teorijas variantu cenšas interpretēt šo faktu. Evolūcija kā attīstība laikā nav ne teorija, ne ideja, tā ir novērojums, eksperimentāls fakts. Jums ir viss pamats man neticēt, bet pirms apmētāt dubļiem teoriju, ar to ir vērts iepazīties. Iesaku sākt šeit... http://www.talkorigins.org/faqs/comdesc/... Tur ir daudz teksta un papildmateriāla, bet nav nekā, kas varētu nobiedēt kārtīgu fizmatu! Sapnis, protams, ir iegūt pamatotu un precīzu dzīvības izcelšanās scenāriju, kas posmu pa posmam ir demonstrējams laboratorijās. Baidos, ka šis projekts mūsdienu zinātnei nav pa zobam. Man nav ne problēmu, ne arī kauna pateikt - es nezinu, kā ir radusies dzīvība, saprāts, Visums. Visticamāk, ka es nomiršu nezinot. Tas nenozīmē, ka man būtu jāmeklē filosofiskas hipotēzes vai jāizdomā dievu. Bija tāds Okamas Viljams, kam patika alegorijās lietot asus priekšmetus, jūs zināt, ko es domāju...
http://www.youtube.com/watch?v=SlaCq3dKv...
Toma Beinerta kungam. Būsim uzmanīgi, ir vietas, kurās mūsu pierastajiem vārdiem vairs nav nekādas nozīmes, piemēram, _pirms mūsu Visuma_ (pirms un pēc ir tikai tur, kur ir laiks, bet laiks nav absolūts; iespējams, tas pastāv tikai līdz ar savu Visumu), _bezgalīgs_ (drausmīgi daudznozīmīgs vārds, ļoti bīstams matemātikā un vēl bīstamāks fizikā), _dievs_ (dieva eksistenci nevar noliegt, pirms šis termins ir ticis definēts)... Savu dieva hipotēzi es jau izteicu. Dzīvībai nebija spontāni jārodas šajā Visumā, pietiek, ka tā radās kādā citā Visumā ar pavisam citu fiziku, kuru mēs pat iedomāties nevaram. Bet mēs esam simulācija turienes saprāta superdatorā vai tamlīdzīgi... Nē, tā nav mana hipotēze, es to nekaunīgi nospēru... Šī hipotēze nav nepieciešama, bet atgādina, ka Dabas fantāzija ir neaptverama. Jā, Esamība ir brīnums, fizika ir brīnums, evolūcija ir brīnums un sēdēt pie kompja un spriedelēt par to visu arī ir brīnums. Nu? Tava hipotēze atšķiras ar pieņēmumu, ka augstākā būtne varētu būt pastāvējusi mūžīgi... Kaut kādā veidā transcendējot laikus un telpas... Khm, un ko tas mums dod? Visi eksperimenti būtu šīs dievības rotaļas... Vai arī nē, viņa ļauj darboties fizikas likumiem, un iejaucas tikai, lai radītu mani un tevi un varbūt saprātu... Padomāsim par informāciju. Dievība taču nes kaut kādu informāciju... Vai dievība mainās? Vai informācija var būt bezgalīga? (Varbūt dievība ir Azimova pēdējā jautājuma Multivax?) Ja informācija nevar būt bezgalīga, bet attīstas laikā (uff...) atpakaļ līdz mīnus bezgalībai.... Redzi? Diskrēta ierobežota funkcija no t līdz - bezgalībai... Vai nesanāk briesmīgs sviests?
Pierādījumi saistībā ar bioloģiju, fiziku un ķīmiju ir jāpamato eksperimentāli. Evolūcijas teorijas pilnīgai pierādīšanai eksperimentālā ceļā gan vajadzētu dažus miljardus gadu. Protams, ir pierādīti atsevišķi fakti, piemēram, ģenētiskā mainība laika gaitā. Bet ar to ir daudz par maz. Sugu ģenētiskā koka attiecināšana uz dzīvības izcelšanos ir vispārinājums, kas par eksperimentālu pierādījumu neder. Interesants jautājums ir par to, cik ilgiem laika intervāliem ir eksperimentāli pierādīta fosīlijas vecuma noteikšanas metode. Un ja kāds pārprata - es Evolūcijas teoriju ar dubļiem nenomētāju :) Es atzīmēju faktu par pierādījumu trūkumu.
to Raimz Man trūkst pierādījumu par iracionālo skaitļu eksistenci, es tiem neticu! Neviens nekad nav konstruējis iracionālu skaitli, ir tikai pateikuši, ka ja to un to un to darīs pietiekami ilgi - bezgalīgi ilgi, tad kaut ko tādu iegūs. Un iesaka procesu, katru soli veikt divreiz ātrāk kā iepriekšējo, nekauņas tādi! Vecs vīrs taču nav ātrvilciens. Kvadrātsakne no pī neeksistē, es jums saku! Trūkst pierādījumu. Nemācīsim to skolā, jo tā ir tikai teorija, hipotēze!
Tāpat kā pī definē kā riņķa līnijas garuma un diametra attiecību, tā evolūcijas teorija fiksē ģenētiskā koka eksistenci un postulē, ka tas nevarēja tā būt bez iemesla. Evolūcijas teorija neapgalvo neko vairāk un tāpēc nav jāpierāda!
"Man trūkst pierādījumu par iracionālo skaitļu eksistenci, es tiem neticu! " -- Dari tā. Un neviens tev neko pārmest nevarēs. "Kvadrātsakne no pī neeksistē, es jums saku! Trūkst pierādījumu. Nemācīsim to skolā, jo tā ir tikai teorija, hipotēze! " -- Šo man tiešām skolā nemācīja. Un varbūt pareizi darīja :D Bet ja nopietni - kāpēc gan teorijas un hipotēzes nebūtu skolā jāmāca? "Tāpat kā pī definē kā riņķa līnijas garuma un diametra attiecību, tā evolūcijas teorija fiksē ģenētiskā koka eksistenci un postulē, ka tas nevarēja tā būt bez iemesla." -- Kur pirmajā gadījumā ir hipotēze?
Hipotēze - vispirms jau eksistē R^2, Eiklīda plakne... Uzzīmējiet kāds riņķa līniju ar rādiusu puse no Planka garuma... Teorijas māca, ja tās ir noderīgas. Izglītojošas, pielietojamas, pamācošas utt un iederas skolas programmā... Evolūcijas teorija neapšaubāmi tāda ir. Neviens neliek evolūcijas teorijai ticēt vai pat to pieņemt, faktiski tur nemaz nav, kam ticēt vai ko pieņemt, ir vienkārši fakti. No ģenētiskās informācijas var izsecināt, aptuveni kad kura suga ir atšķīrusies no citām... Viens no faktiem, kas ļauj izslēgt muļķības, piemēram, tiešu bībeles interpretāciju... Inteliģentā dizaina teorija, piedodiet, neizskaidro pilnīgi neko. Ja to piemin skolas programmā, tad tas ir jāsaka tieši tik rupji un atklāti. Ja miljons cilvēku ar akadēmiskiem grādiem apgalvo muļķības, tad tās ir un paliek muļķības, un tā ir labākā mācība, ko skolā var apgūt...
Meitenes, kad īsts evolucionāris saka jums,ka viņš jūs mīl, viņš īstenība domā - es šeit esmu nonācis dažādu sagadīšanās rezultātā, kura kopējā varbūtība tiecas uz 0, bet katrā ziņā visai nejauši es te esmu gadījies un nesaprotamu iemeslu dēļ mani gēni grib nez kāpēc nodrošināt mūsu sugas eksistenci. Tāpat šie gēni ir "saoduši" ka tu esi man vispiemērotakā mātīte, vai vismaz tādu kādu man "izdzīvo stiprākais" princips ir ļāvis iekarot,lai ražotu kopīgi bērnus. Varbūt uzreiz nē - vispirms acīmredzot ir nepieciešams "iekārtot ligzdiņu", bet reāli patiesība man tu esi vajadzīga kā mātīte, kas turpina mūsu nepārspējamo sugu" Mīlestību, vismaz tie,kas to ir izjutuši, domāju, ka varētu atzīt, kā vienu no šādiem faktiem, kurus nekad nevarēs uztver kā striktu pierādījumu kaut kam, tomēr dziļi sirdī mēs saprotam,ka tas ir pretrunā ar pliku evolūcijas teoriju. nemeklē banānus ābeļu dārzā. Ja nu tu kādu dienu esi norūpejies,kam ticēt un kam nē -> Argumenti abām iepriekš minētām pusēm ir visai spēcīgi, līdz ar to varam pieņemt,ka ir aptuveni 50% iespējamība, ka Dievs (vai kāds cits augstāks spēks, kam sākontēji nav principiālas nozīmes) ir un 50%, ka nav. Ja izvēlies,ka nav tu attiecīgi savu dzīvi nodzīvo un nomirsti - tad tev atklājas patiesība - ja Dieva nav - viss kārtībā, tevis vairs neeksistē, tava apziņa un HDD tiek absolūti dzēsts. Labi, ka dzīvē papriecajies, žēl tikai, ka beigu beigās tāpat tam visam nebija jēgas. nav pat īsti kam priecāties par to ka tava suga turpinās. Ja izrādās, ka Dievs ir - tev ir šādas tādas nepatikšanas - atkarībā no tā, kurš izrādās ir patiesais Dievs. Vienā no ļaunākajiem gadījumiem droši vien kaut kas līzīgs mūžīgai degšanai. Ja izvēlies,ka Dievs ir. Tu nomirsti un, ja Dieva nav - rezultāts nemainīgs neatkarīgi no tava pieņēmuma par Dieva eksistenci. Par to dzīvošanas kvalitāte es ar teiktu, ka nav bijusi liela atšķirība, ja pat ne vēl labāka - cik esmu aptaujājis dažādus cilvēkus, tad ticīgie tomēr tādi nosvērtaki un nedaudz laimīgāki šķiet, bet tas varētu būt arī subjektīvi, kaut gan it kā pat esot zinātniski pierādīts,ka ticīgajiem labāka veselība un ka tiešām laimīgāk dzīvojot (laimes ormons izdalās vai kas tur), bet nu atstātu es labāk, ka dzīves prieciņš aptuveni vienlīdzīgs,galu galā arī suga tiek turpināta. Ja Dievs ir un tu esi attiecīgi rīkojies, tad tu nonāc atkal atkarība no tā kāds ir patiesība Dievs, bet vispār kaut kādā mūžīgā laimē vai supervalstība, citā, nākamajā līmenī vai kaut kā tā,kas protams ir pozitīvi. Es nezinu kā jums, bet man pēc šīs analīzes sanāk,ka vienīgā izvēle,kas var nest negatvu rezultātu ir, ja Dieva nav. to sceptic -> tā zinātnes definīcija būtībā arī noska to,ka zinātne nekad nedos noteiktu atbildi uz jautājumu par pasaules izcešanos un attīstību, jo ta nekad nevarēs veikt atkārtojamu eksperimetnu.Un tas ir gaimes jautājums, kuru tu teoriju izcelšanās un dzīves jēgas jautājumos izvelies kā sākotnējo un pieslīpēsi,kad uzradīsies kādi nesaderīgi fakti. Man savu evolucionāro kreacionismu ir pagaidām izdevies pieslīpēt ļoti labi (jāsaka gan, ka sāku ar abām teorijām vienlaicīgi,kuras slīpējot pārauga par vienotu šo savienojumu, bet tas jau ir cits stāsts) P.S. Man jautājums, kā vēl nesenam absolūtam neticīgam nekam - vai es jau izklausos pēc tāda absolūti nozombēta čaļa, vai vēl pēc puslīdz argumentētiem spriedumiem, jo vnk pats atceros, kā par šādiem zombētiem čaļiem ņirgājos un nevēlētos par tādu kļūt - labrāt censtos, kā saka, turēt acis vaļā..