FMFSP portāls [x]

Izvēlne

Meklēšana

Aptauja

Vai gada beigās maksāsi dāvinājumu nodokli?


Ejiet ieskrieties!
Man jau tāpat ir grūti
Tad jau redzēs

Rezultāti

Foto

2009. gada 21. februārī 14:58 

Heršela teleskops - gatavs palaišanai (0)

Eiropas Kosmosa Aģentūra (ESA) drīzumā plāno kosmosā sūtīt Heršela un Planka kosmiskos teleskopus. Viens no tiem - Heršela teleskops - kļūs par līdz šim lielāko orbitālo observatoriju ar 3,5m spoguļa diametru. Tas pētīs spektra tālo infrasarkano daļu un būs pirmais šāda veida kosmiskais teleskops.

Par godu 18. gadsimta astronomam Viljamam Heršelam nosauktais teleskops atrodas ESA piederošajā Kuru kosmodromā Dienvidamerikā, kur tas tiek gatavots tā palaišanai 16. aprīlī. Tas dalīs nesējraķeti ar Planka teleskopu. Šīs abas nozīmīgās misijas tiks realizētas vienlaicīgi, jo abiem teleskopiem ir paredzēts darboties aptuveni tajā pašā orbītas punktā. Tie arī dala servisa moduli.

Heršela teleskops var pētīt viļņus garumā no 55 līdz 672 mikroniem. Šo spektra rajonu citi kosmiskie teleskopi praktiski nepēta, tāpēc šī misija pavērs daudz jaunu iespēju astronomiem. Šī observatorija varēs ielūkoties dziļi kosmosa dzīlēs, aiz putekļu mākoņiem, kas aizsedz skatu Habla teleskopam, pētot ļoti aukstus objektus, starp pieciem un piecdesmit kelviniem, kas saskatāmi tikai šajā spektra daļā.

Lai varētu uztvert tik vāju infrasarkano starojumu, pašam teleskopam ir jābūt vēl aukstākam. Izmantojot milzīgu konteineru, pildītu ar vairāk nekā 2000 litriem šķidra hēlija, tā uztvērēji tiks uzturēti temperatūrā, kas tikai par grāda daļu lielāka par absolūto nulli. Tādejādi šis teleskops spēs uztvert pavisam niecīgus gaismas daudzumus.

Tas ļaus teleskopam ielūkoties putekļu un gāzes mākoņos, iespējams, novērojot zvaigžņu rašanos. Tiks veikta arī Koipera joslas objektu novērošana, kas varētu dot vēl labāku ieskatu tajā, kā ir radusies Saules sistēma. Tāpēc arī Heršela misijas prioritātes būs nevis novecojošu zvaigžņu un galaktiku, bet gan to rašanās procesu pētniecība.

Planka teleskops pētīs kosmisko fona radiāciju, ir paredzēts, ka tas veiks pilnu debess apskati, iezīmējot šo radiāciju ar nepārspētu precizitāti. Pētnieki cer, ka tas ļaus uzzināt kaut ko par tā saucamo 'tumšo enerģiju' - teorētisku enerģiju, kas aizņem aptuveni 73% no Visuma.

Autors: Jānis Putniņš  Apskatīt komentārus »

Balsis: 0, vidējais vērtējums: 0

Vārds: E-pasts vai web-lapa:

 

« Marts, 2010 »

POTCPSSv
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
2930311234
567 

Forums

Komentāri

Fizmatu blogi

Šo dienu karstā lietiņa..
Kōdburbuļi — Code Bubbles. Jaunradīgs (inovatīvs?).. (12.03)
RT @JanisOjers..
There are 2 hard problems in computer science: cac.. (12.03)
Programmēšana: tu to dari nepa..
Šis raksts ir kā pārdomas uz php|a izlasītu r.. (11.03)
Kā prezentēt Latviju starptaut..
Uz šī raksta ideju mani uzjundīja Zuzes albums mūs.. (11.03)
Latvijas interneta lietotāju s..
Es tiešām nesaprotu, kāpēc tieši Latvijā statisti .. (09.03)

Reklāma

Iz arhīva

hostings