FMOFSP portāls

Izvēlne

Meklēšana

Aptauja

Kā tiec galā ar sesijas stresiem?
Stresa nav!
Eju vakcinēties
Prokrastinēju
Trenēju ķermeni, ne prātu
Netieku :(

Rezultāti

Foto

2009. gada 21. februārī 14:58 

Heršela teleskops - gatavs palaišanai (0)

Eiropas Kosmosa Aģentūra (ESA) drīzumā plāno kosmosā sūtīt Heršela un Planka kosmiskos teleskopus. Viens no tiem - Heršela teleskops - kļūs par līdz šim lielāko orbitālo observatoriju ar 3,5m spoguļa diametru. Tas pētīs spektra tālo infrasarkano daļu un būs pirmais šāda veida kosmiskais teleskops.

Par godu 18. gadsimta astronomam Viljamam Heršelam nosauktais teleskops atrodas ESA piederošajā Kuru kosmodromā Dienvidamerikā, kur tas tiek gatavots tā palaišanai 16. aprīlī. Tas dalīs nesējraķeti ar Planka teleskopu. Šīs abas nozīmīgās misijas tiks realizētas vienlaicīgi, jo abiem teleskopiem ir paredzēts darboties aptuveni tajā pašā orbītas punktā. Tie arī dala servisa moduli.

Heršela teleskops var pētīt viļņus garumā no 55 līdz 672 mikroniem. Šo spektra rajonu citi kosmiskie teleskopi praktiski nepēta, tāpēc šī misija pavērs daudz jaunu iespēju astronomiem. Šī observatorija varēs ielūkoties dziļi kosmosa dzīlēs, aiz putekļu mākoņiem, kas aizsedz skatu Habla teleskopam, pētot ļoti aukstus objektus, starp pieciem un piecdesmit kelviniem, kas saskatāmi tikai šajā spektra daļā.

Lai varētu uztvert tik vāju infrasarkano starojumu, pašam teleskopam ir jābūt vēl aukstākam. Izmantojot milzīgu konteineru, pildītu ar vairāk nekā 2000 litriem šķidra hēlija, tā uztvērēji tiks uzturēti temperatūrā, kas tikai par grāda daļu lielāka par absolūto nulli. Tādejādi šis teleskops spēs uztvert pavisam niecīgus gaismas daudzumus.

Tas ļaus teleskopam ielūkoties putekļu un gāzes mākoņos, iespējams, novērojot zvaigžņu rašanos. Tiks veikta arī Koipera joslas objektu novērošana, kas varētu dot vēl labāku ieskatu tajā, kā ir radusies Saules sistēma. Tāpēc arī Heršela misijas prioritātes būs nevis novecojošu zvaigžņu un galaktiku, bet gan to rašanās procesu pētniecība.

Planka teleskops pētīs kosmisko fona radiāciju, ir paredzēts, ka tas veiks pilnu debess apskati, iezīmējot šo radiāciju ar nepārspētu precizitāti. Pētnieki cer, ka tas ļaus uzzināt kaut ko par tā saucamo 'tumšo enerģiju' - teorētisku enerģiju, kas aizņem aptuveni 73% no Visuma.

Autors: Jānis Putniņš  Apskatīt komentārus »

Balsis: 0, vidējais vērtējums: 0

Vārds: E-pasts vai web-lapa:

 

« Oktobris, 2024 »

POTCPSSv
 123456
78910111213
14151617181920
21222324252627
28293031123
4567 

Fizmatu blogi

VR Pasākumiem – virtuālās real..
Lai nebūtu pārpratumu, uzreiz saku, ka šis ierakst.. (09.06)
Spēks un Jauda 2017 un ūdrs. F..
Superjaukās piedzīvojumu sacensības jau 6. reizi. .. (09.04)
Par 30 dienu rakstīšanu un nos..
Es vēl esmu dzīvs! Tas, ka no manis kādu laiku ir .. (30.03)
#6 – Domājot par krūšgaliem (A..
Cienījamās Dāmas! Ceru, ka jums ar šo jautājumu vi.. (26.03)
Amatiera padomi garo distanču ..
Ja tu spēj pusi dienas pavasara talkā vākt gružus .. (25.03)

Iz arhīva