FMOFSP portāls

Izvēlne

Meklēšana

Aptauja

Vai jau gaidi Fizmatdienas 2020?
Jā, protams!
Joprojām dzīvoju uz LB2018 uzsūktās enerģijas
Kas ir Fizmatdienas?
2019. jau pagāja?

Rezultāti

Foto

2005. gada 15. maijā 13:46 

Iespējama ziemeļblāzma (6)

Piektdien, 13. maijā Saules hromosfērā notika spēcīgs uzliesmojums, kas radīja spēcīgu starojuma plūsmu Zemes virzienā (CME). Debesu vērotājiem jātur acis vaļā, jo sestdienas (14. maija) un svētdienas (15. maija) naktī var parādīties ziemeļblāzma. Lielākas cerības to redzēt, protams ir apgabalos, kas ir tuvāk Zemes poliem (Aļaskā vai Špicbergenā), bet, ja paveiksies, iespējama ziemeļblāzma arī Latvijā.


Saules virsmas temperatūra ir aptuveni 6000 grādi pēc Celsija, kas ir daudz mazāk kā Saules iekšienē. Saules atmosfērā jeb koronā temperatūra atkal palielinās līdz vairākiem miljoniem grādu. Pie šādas temperatūras atomu savstarpējās sadursmes var būt tik spēcīgas, ka elektroni tiek atdalīti no atomu kodoloiem, ūdeņradis kļūst par plazmu, ko veido atdalītie elektroni un atomu kodoli, šajā gadījumā - protoni. Nekas šai pasaulē nav ideāls, arī Saules magnētiskais lauks, pateicoties šīm nehomogenitātēm, laiku pa laikam uz Saules notiek plazmas izvirdumi, kas raida spēcīgu elementārdaļiņu plūsmu Kosmosā.


Ja izvirdums notiek virzienā uz Zemi, daļiņas pēc 2 - 5 dienām sasniedz mūsu dzimto planētu. Zemei ir spēcīgs magnētiskais lauks, bet Saules izmestās daļiņas ir elektriski lādētas, tāpēc kustoties ap sevi rada magnētisko lauku, līdz ar to tās mijiedarbojas ar Zemes magnētisko lauku, saspiežot to Zemes "prekšpusē" (puslodē, kas tuvāk Saulei) un veidojot "asti" Zemes otrā pusē. [Ilustrācija]


Saule visu laiku rada lādēto daļiņu plūsmu uz Zemi jeb Saules vēju, kas rada Zemes magnētiskā lauka "asti". Kad Saules vējš ir īpaši spēcīgs (t.s. magnētiskās vētras), "aste" kļūst nestabila, lādētās daļiņas "ienirst" astē un padara to garāku. Daļiņas riņķo ap magnētiskā lauka "asti", pamazām tuvojoties tās centram, veidojot tādu kā magnētiskā lauka "īssavienojumu", līdz pamazām sasniedz Zemes atmosfēras augšējo slāni - jonosfēru. Tajā pastāv iespēja, ka lādētās daļiņas no Saules (pārsvarā - elektroni) sastopas ar Zemes atmosfēras atomiem un molekulām, kas sadursmes rezultātā nonāk ierosinātā stāvoklī, kur viens vai vairāki elektroni atrodas augstākā enerģijas līmenī kā normāli. Notiekot elektrona relaksācijai no ierosinātā stāvokļa, tiek izstarots fotons, kura kvanta enerģija atbilst attiecīgajai pārejai. Tradicionāli novērojamās zaļās un sarkanās krāsas atbilst elektronu pārejām skābekļa un slāpekļa atomos.


Skatamies debesīs un priecājamies par brīnumiem!

Autors: Linards Kalvāns  Apskatīt komentārus »

Atslēgvārdi: ziemeļblāzma
Ieteikt draugiemTweet this!

Balsis: 0, vidējais vērtējums: 0

Vārds: E-pasts vai web-lapa:

 

« Maijs, 2019 »

POTCPSSv
 12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
272829303112
34567 

Forums

Komentāri

Fizmatu blogi

VR Pasākumiem – virtuālās real..
Lai nebūtu pārpratumu, uzreiz saku, ka šis ierakst.. (09.06)
Spēks un Jauda 2017 un ūdrs. F..
Superjaukās piedzīvojumu sacensības jau 6. reizi. .. (09.04)
Par 30 dienu rakstīšanu un nos..
Es vēl esmu dzīvs! Tas, ka no manis kādu laiku ir .. (30.03)
#6 – Domājot par krūšgaliem (A..
Cienījamās Dāmas! Ceru, ka jums ar šo jautājumu vi.. (26.03)
Amatiera padomi garo distanču ..
Ja tu spēj pusi dienas pavasara talkā vākt gružus .. (25.03)

Iz arhīva