NASA kosmosa kuģis Phoenix, iespējams, ir nofotografējis šķidru ūdeni uz Marsa. Ūdens pilītes tika atklātas uz Phoenix kāju mehānisma, aparātam nolaižoties uz sarkanās planētas.

Šis pretrunīgais atklājums varētu būt izskaidrojams ar perhlorāta sāļiem augsnē, kas var uzturēt ūdeni šķidrā stāvoklī arī temperatūrās zem nulles. Zinātnieki izsaka varbūtību, ka šis antifrīza efekts iespējams ir novērojams Marsa pazemē, kur varētu atrasties šķidrs ūdens, taču reti kurš uzskata, ka pie šāda sāļuma varētu pastāvēt arī dzīvība.

Pēc kosmosa kuģa nosēšanās 2005.gada 25.maijā uz Zemi tika nosūtīti pirmie attēli ar mistiskiem pleķiem uz Phoenix kājām. Pēc pāris nedēļām dīvainā kārtā šie pleķi palielinājās, un no tā laika zinātnieku starpā risinās karsti strīdi par šķidra ūdens esamību.

Viens no Phoenix komandas zinātniekiem Niltons Renno (Nilton Renno) uzskata, ka ūdens piles aug lielākas, jo tās absorbē atmosfērā esošos ūdens tvaikus. Vairāk par pētnieka novērojumiem var lasīt šeit

Cita teorija uzskata, ka ūdens varētu būt radies, Phoenix nolaižoties, tas ar savu dzinēju varētu būt izkausējis pāris milimetrus ledus, kas atradies uz Marsa virsmas. Šis ūdens sajaucies ar perhlorāta sāļiem un nošļakstījis kosmosa kuģa kāju mehānismu.

Vēl interesantāku šo atklājumu padara zemāk redzamais attēls, kur viens pleķis ir absorbējis otru un palicis lielāks, kas liecina par šķidra ūdens īpašībām.




Marsa virsma ir klāta ar daudziem kanjoniem un upju formu līdzīgiem kanāliem, kas varētu liecināt, ka kādreiz uz planētas ir atradies milzīgs daudzums ūdens. Iespējams, ka šis ūdens ir saglabājies arī kaut kur pazemē. Ir skaidrs, ka kosmosa kuģa nolaišanās vietā temperatūra nekad nepārsniedz -20°C, kas skaidri liecina par to, ka tīrs ūdens nevar atrasties šķidrā agregātstāvokļa veidā. Savukārt, iedarbojoties perhlorāta efektam, ūdens var palikt šķidrs pat pie -70°C.

Atstājot malā jautājumu, vai uz Phoenix kājām tiešām ir ūdens, vēl atliek noskaidrot, vai šādos apstākļos varētu atrasties dzīvība. Renno uzskata, ka tas ir iespējams, pamatojoties uz dažiem Zemes mikroorganismiem, kuri var izturēt ļoti ekstrēmus apstākļus

Viens no veidiem, kā noskaidrot sāls koncentrāciju, tiek saukts par ūdens aktivitāti, kas tīram ūdenim ir 1 un samazinās sāļākam ūdenim. Vissāļizturīgākais organisms uz Zemes ir eikariots organisms - kāda sēne, kas spēj izdzīvot pie ūdens aktivitātes 0,61. Pie viszemākās ūdens temperatūras šķidrā stāvoklī -70°C tā aktivitāte ir 0,5. Ja šādā šķidrumā ieliktu dzīvu organismu, tad no tā šūnām tiktu izsūkts viss ūdens.