Ja jūs esat bijuši internetos, it īpaši ziņu portālos un it īpaši komentāru sadaļā, būsiet pamanījuši, ka sabiedrībā valda krasa viedokļu atšķirība dažādos jautājumos. 27. septembrī žurnālā "Proceedings of the National Academy of Sciences" Stenfordas zinātnieku grupa publicējusi rakstu, kur piedāvā modeli, kas labi apraksta šo parādību.

Iepriekšējie centieni modelēt šo sabiedrības īpatnību bija neveiksmīgi, jo to pamatā tika izmantota socioloģijas teorēma, kas apgalvo, ka cilvēki ar līdzīgiem viedokļiem cenšas savākties kopā. Šīs grupas ietvaros tiek nostiprināti viedokļi, kas tiecas kļūt ar vien polārāki (piemērs būtu kaķu mīļotāju klubiņš, kurā kaķu mīļotāji runā par to, cik kaķi ir forši un tādējādi konverģē uz viedokli, ka kaķis ir visforšākais mājdzīvnieks uz Zemes). Socioloģiskais skaidrojums tam, kāpēc pēdējā laikā sabiedrība kļūst aizvien vairāk polarizēta ir tas, ka mums ir vieglāk pieejami vairāki mediji (sociālie tīkli, ziņu lapas, forumi), tātad varam izvēlēties daudz šaurāk specializētu mediju loku, kas precīzāk atbilst katra indivīda viedoklim.

Matemātiskie modeļi, kas cenšas izmantot idejas par homofiliju, lai skaidrotu polarizāciju, tik labi nestrādā. Lielākā daļa no tiem balstās uz De Grūta (labs bloga ieraksts) modeli, kas pieņem, ka cilvēki cenšas pieņemt viedokli, kas samazina viedokļu nesakritību savu draugu/ģimenes/kolēģu/citu sociālo kontaktu vidū. Rezultātā indivīda viedoklis konverģē uz kādu iepriekš minētā sociālā tīkla vidējo vērtību.  Problēma rodas tajā, ka šāda modeļa ietvaros ilgtermiņā viedokļu atšķirības samazinās visas sabiedrības ietvaros, kas, kā zināms, nav tiesa.

Alternatīva pieeja

Stenforda komanda izmantoja atšķirīgu pieeju, ko socialoģijā sauc par neobjektīvo asimilāciju (angliski "biased assimilation"). Šī teorija apgalvo, ka cilvēki tiecas labāk pieņemt informāciju, kas apstiprina viņu viedokļus,bet vieglāk ignorēt informāciju, kas ar tiem ir pretrunā. Rezultātā rodas no vienas puses absurdā situācija, ka diviem cilvēkiem sniedzot vienu un to pašu informāciju, viņi var nonākt pie diviem pilnīgi atšķirīgiem secinājumiem.

Pašu matemātisko aprakstu augstāk minētajām parādībām var meklēt konkrētajā publikācijā, bet jānovērtē viens no šiem skaistajiem, bet retajiem mirkļiem, kad eksaktās zinātnes sadodas roku-rokā ar sociālajām.