Ir molekulas, kurām eksistē divas savstarpēji simetriskās formas. Tās sauc par hirālām molekulām. Uz Zemes hirālās bioloģiskās molekulas, it sevišķi aminoskābes un cukuri, pastāv tikai vienā no simetrijas veidiem. Līdz šim asimetrija bioloģisko molekulu simetrisko izomēru sadalījumā tika skaidrota ar evolūcijas procesiem, taču tagad ir radusies jauna hipotēze, ka šim fenomenam varētu būt kosmiska izcelsme.

Franču zinātnieki laboratorijā radīja starpzvaigžņu videi raksturīgus apstākļus un no vielu maisījuma, kas nesaturēja hirālas substances, ieguva bioloģiskas molekulas ar izteiktu vienas simetrijas veida pārākumu. Tas vedināja izvirzīt hipotēzi, ka šī asimetrija molekulu izomēru (entantiomēru) sadalījumā varētu būt cēlusies kosmisku apstākļu dēļ.

Hirālas molekulas ir molekulas, kurām eksistē divas formas, kas ir simetriski spoguļattēli viena otrai. Piemēram, mūsu rokas ir hirālas, jo labā roka ir kā kreisās rokas spoguļattēls un otrādi. Viens no simetrisko molekulu apzīmēšanas principiem balstās uz vielas spēju griezt polarizētu gaismu vienā vai otrā virzienā. Ja griešana notiek pa labi, tad apzīme ar „+” vai „D”, bet ja pa kreisi, tad ar „-” vai „L”. Aminoskābes, kas ir proteīnu sastāvā, pastāv tikai L entantiomēra formā, bet dažādi cukuri, kas atrodami DNS, ieņem D entantiomēra veidu.

Pateicoties jaunajai hipotēzei, šobrīd jau ir divi konkurējoši pieņēmumi par to, kādēļ pastāv šāds simetrisko izomēru sadalījums. Viens no pieņēmumiem vēsta, ka dzīvība ir cēlusies no maisījuma, kura sastāvā bija 50% viena un 50% otra entantiomēra, taču evolūcijas procesu rezultātā parādījās homohiralitāte. Otra hipotēze vedina domāt, ka homohiralitāte radās vēl pirms dzīvības izcelšanās un tai ir kosmiska izcelsme. To apstiprina arī pirmatnējo meteorītu izpēte, kuru sastāvā konstatēts aminoskābju L-izomērs. Tas nozīmētu, ka aminoskābes sintezējās starpzvaigžņu telpā un pēc tam tika nogādātas uz Zemi ar komētām un meteorītiem.

Avots: ScienceDaily