Ja kāds dodas pagātnē un satiek savus vecākus pusaudžu vecumā, viņš nevarēs tos izšķirt un novērst savu piedzimšanu, pat ja viņš to gribētu. Tas ir izskaidrots ar jaunu modeli, kurš balstās uz kvantu mehānikas likumiem. Zinātnieki domā, ka ceļojumi laikā ir iespējami, izmantojot tādu kā atgriezenisko saiti, kura pieļauj ceļošanu pagātnē, bet ar nosacījumu, ka šis ceļojums tikai "papildina" tagadni. Jeb, citiem vārdiem sakot, var ceļot atpakaļ laikā un vērot pagātnes notikumus, bet nevar veikt tādas darbības, kas izmainītu ceļojumā pamesto tagadni.

Lai gan šķiet, ka fizikas likumi atļauj ceļošanu laikā, šajos priekšstatos ir daudzas pretrunas. Zinātniekiem lielas neskaidrības rada ideja, ka teorētiski kāds varētu aizceļot pagātnē un izdarīt ko tādu, kas izmainītu tagadni un sabojātu visu laikā ceļošanas teoriju.

Skaidrs ir tas, ka ļaunprātīgie laika ceļotāji neizmaina tagadni, tas izriet no tā, ka cilvēki nemēdz tā vienkārši "izkūpēt gaisā" tikai tāpēc, ka izmainītie pagātnes notikumi ir atturējuši šo cilvēku dzimšanu. Tātad vai nu ceļošana laikā nav iespējama, vai arī kaut kas pagātnē attur mūs no tādas rīcības, kas spētu izmainīt tagadni. Lai gan vairums cilvēku vairāk tic pirmajam viedoklim, tomēr Einšteina vispārīgā relativitātes teorija daļai fiziķu liek domāt savādāk.

Kā rakstīts Einšteina darbos, laiktelpa (četrdimensiju objekts, kas sevī ietver trīsdimensiju telpu un laiku) var saliekties atpakaļ pati uz sevi, tādejādi, teorētiski, atļaujot laika ceļotājiem nokļūt pagātnē un satikt sevi jaunībā. ASV un Austrijas fiziķu veidotā komanda ir paziņojusi, ka tas ir iespējams tikai tādā gadījumā, ja eksistē fizikāli ierobežojumi, kas pasargā tagadni no izmaiņām pagātnē. Zinātnieki, pamatojoties uz īpatnējiem kvantu mehānikas likumiem, saka, ka šie ierobežojumi eksistē. Kvantu uzvedību nosaka varbūtības: pirms kaut kas tiek konkrēti novērots, tas var atrasties vairākos stāvokļos, bet, tiklīdz šis stāvoklis tiek mērīts, šī iespējamība sarūk uz vienu konkrētu stāvokli un nenoteiktība pazūd.

Tātad, ja tagadne ir zināma, tad to nevar izmainīt. Piemēram, ja tu pavisam droši zini, ka pašlaik tavs tēvs ir dzīvs, tad saskaņā ar kvantu pasaules likumiem pagātnē viņu nogalināt nav iespējams. Ir tā, ka kaut kādā dīvainā veidā tagadne rēķinās ar visiem iespējamajiem maršrutiem uz pagātni, un tā kā tavs tēvs šobrīd ir dzīvs, tad neviens no šiem maršrutiem nenoved uz viņa nāvi pagātnē.

Ņujorkas Pilsētas Universitātes profesors Dans Grīnbergers sacīja: "Kvantu mehānika atšķir to, kas varēja notikt, no tā, kas notika. Ja mēs nezinām, vai mūsu tēvs pašlaik ir dzīvs: ja ir tikai 90% iespējamība, ka viņš pašlaik ir dzīvs, tad, iespējams, tu vari atgriezties pagātnē un viņu nogalināt. Bet ja tu zini, ka viņš ir dzīvs, tad viņa nogalināšana nav iespējama."

Citiem vārdiem sakot: pat ja tu aizceļo atpakaļ laikā ar nodomu nogalināt savu tēvu, kamēr vien tu zināsi, ka brīdī, kad tu pameti tagadni, viņš laimīgi sēdēja savā krēslā, tu vari būt drošs, ka kaut kas tevi atturēs no viņa nogalināšanas pagātnē, jo šī atturēšana jau it kā ir notikusi.

"Tu atgriezīsies pagātnē, lai nogalinātu tēvu, bet tu ieradīsies, kad viņš jau būs pametis istabu, tu viņu neatradīsi vai tu pārdomāsi," sacīja profesors Grīnbergers. "Tu nevarēsi viņu nogalināt, jo fakts, ka viņš šobrīd ir dzīvs, darbosies pret tevi, tāpēc tu nekad nevarēsi izvēlēties tādu ceļu pagātnē, kas novestu uz viņa nogalināšanu."