Iespējams, virsraksts sagādā tikpat lielu pārsteigumu, kā fakts, ka siltākais gads nav bijis ne 2007., ne 2008., bet par tādu ticis pasludināts 1998. gads.

Lai nu kā, bet tā ir taisnība. Pēdējos gados nav novērota globālās temperatūras celšanās, un laikapstākļu novērotāji nesola to arī turpmāk, kaut gan ogļskābās gāzes daudzums, ko radījis cilvēks savas darbības rezultātā, turpina pieaugt.

Kas tad galu galā notiek?

Skeptiķi, kas netic, ka cilvēka darbība izraisa globālo sasilšanu, apgalvo, ka dabā pastāv procesi, kuri nosaka, cik siltai jābūt planētai, un cilvēkam pār šiem procesiem nav varas. Kas ir pierādījums šādam apgalvojumam?

20. gadsimta pēdējo gadu desmitu laikā mūsu planēta ļoti strauji sasila. Skeptiķi apgalvo, ka šī sasilšana bija atkarīga no Saules izdalītās enerģijas palielināšanās, galu galā, 98% Zemes siltuma nāk no Saules.

Taču pētījums, kas tika veikts pirms 2 gadiem, apgāza šo pieņēmumu. Zinātnieku, kas veica šo pētījumu, pieeja bija vienkārša: izpētīt Saules izdalīto enerģiju un kosmisko staru intensitāti pēdējos 30 – 40 gados un salīdzināt iegūtos datus ar vidējo globālo virsmas temperatūras grafiku. Rezultāti parādīja, ka sasilšana pēdējos 20 – 40 gados nevarēja būt izraisīta saules darbības dēļ.

Taču kāds cits zinātnieks, kurš strādā kompānijā, kas specializējas ilgāku termiņu laikapstākļu prognozēšanā, nepiekrīt šim viedoklim. Viņš apgalvo, ka Saules izdalītais siltums mūs ietekmē daudz vairāk nekā pašlaik tiek uzskatīts, tātad Saules siltuma intensitāte arī ir par iemeslu globālo temperatūru maiņai. Ja šis apgalvojums tiks pierādīts, tad tas veiks revolūciju šajā jomā.

Okeānu teorija

Pastāv arī cita teorija, kas balstīta uz faktu, ka Zemes okeāni ir lielākie siltuma uzkrājēji. Saskaņā ar pētījumu, kas veikts pagājušā gada novembrī, okeāni un globālo temperatūru svārstības ir savstarpēji saistīti. Okeāniem piemīt cikli, kuros tie periodiski sasilst un atdziest. Izpētīts, ka agrāk šie cikli ilguši apmēram 30 gadus. 80 – tajos un 90 – tajos gados cikls bija pozitīvs, t.i., temperatūra bijusi augstāka par vidējo. Un pētījumi liecina, ka globālās temperatūras arī bijušas augstākas nekā pirms tam, taču pēdējos gados okeāni ir zaudējuši savu siltumu un sākuši atdzist. Vai tas nozīmē, ka arī globālā temperatūra sāks pazemināties?

Dati liecina, ka globālā atdzišana laikā no 1945. gada līdz 1977. gadam ir sakritusi ar vienu no cikliem, kad okeāna temperatūra pazeminās, balstoties uz šo faktu, kāds Rietumvašingtonas Universitātes profesors prognozē, ka mūs var sagaidīt 30 gadi globālās atdzišanas.

Skeptiķi saka, ka okeānu un temperatūru svārstību saistība ir pierādījums viņu hipotēzēm. Turklāt viņi apgalvo, ka ir arī daudz citu dabisku iemeslu globālajai sasilšanai, kas, salīdzinoši ar cilvēka darbības izraisītajām negatīvajām sekām, ir daudz ietekmīgāki.

Globālā sasalšana?

Lai šajā jautājumā radītu vēl lielāku neskaidrību, pagājušajā mēnesī visiem iepriekšējiem minējumiem pievienojās arī šāds: iespējams, mēs pašlaik atrodamies globālās temperatūras pazemināšanās periodā, kas var ilgt apmēram 10 – 20 gadus, taču zinātnieks, kas izteicis šo apgalvojumu, saka, ka nav skeptiķis un viņš tic, ka šī sasalšana būs īslaicīgs periods pirms nenovēršamas, cilvēka darbības izraisītas straujas globālās sasilšanas.

Tad ko īsti mēs varam gaidīt tuvākajā laikā?

Abas puses – tie, kas tic, ka globālo sasilšanu izraisa cilvēka neapdomīgā rīcība, un tie, kas nepiekrīt šim viedoklim – izsaka ļoti dažādas atšķirīgas prognozes. Vieni paredz, ka laikā no 2010. – 2015. gadam tiks pārsniegts līdzšinējais karstuma rekords. Otri šim viedoklim nepiekrīt un teic, ka šis rekords tiks pārsniegts agrākais ap 2030. gadu. Līdz tam saules un okeāna ciklu dēļ visticamāk iestāsies globālas atdzišanas periods.

Taču ir visnotaļ skaidrs tas, ka diskusijās par globālo sasilšanu tiek izteikts arvien vairāk un vairāk dažādu viedokļu, kas izraisa arvien karstākus un karstākus strīdus.