FMFSP portāls

Izvēlne

Meklēšana

Aptauja

Vai klausies vēl Ziemassvētku dziesmas?
JAAAAA, protams!
Neklausos tādas dziesmas.
Vairs ne, par vēlu.
Visu gadu klausos!

Rezultāti

Foto

2006. gada 14. decembrī 18:23 

Mākslīgā roka satver trauslus objektus (8)

Protezēšana drīzāk ir emocionāla problēma, jo kāda locekļa trūkums ir vizuāli ļoti labi redzama cilvēka nepilnvērtība. Neskatoties uz šo aizspriedumu, daudzi cilvēki ar iedzimtiem defektiem sevi par tādiem neuzskata un nejūt vajadzību pēc protēzes, pateicoties viņu spējai pielāgoties apkārtējai videi. Taču vairākums, izmantojot protēzi, vēlas atgūt vismaz daļu no tām spējām (vai vismaz izskatu), ko viņi zaudēja līdz ar locekli. Tomēr funkcionālu protēžu vai kibernētisku sistēmu izmantošana paredz mijiedarbību starp cilvēku un mašīnu, kas dažreiz tiek uzskatīts par kaut ko pretdabisku vai nepievilcīgu. Rezultātā tādas problēmas kā antropomorfisms būtiski ietekmē protēžu konstrukciju: izmērus, masu, enerģijas patēriņu.
roka1.jpg

Sauthemptonas mākslīgā roka pastāv jau vairākus desmitus gadu. Kaut arī tā ir pārdzīvojusi vairākas attīstības pakāpes, galvenā hipotēze par hierarhisku struktūru ir palikusi nemainīga. Lai ar dabisko roku satvertu objektu, smadzenes apstrādā lielus informācijas daudzumus no rokām un pirkstu galiem, nodrošinot muskuļu saraušanos, lai objekts neizslīd. Tradicionālās myo-ierīcēs objektam pielikto spēku nosaka pats lietotājs, balstoties uz EMG signāliem apakšdelmā. Galvenā problēma ir atgriezeniskās saites trūkums (izņemot vizuālo), tādēļ lietotājam ir grūti uzturēt mazāko vajadzīgo tvērienu, lai objekts neizslīdētu un netiktu saspiests. Jaunā ideja ir tāda, ka tvēriena pielāgošanu veic nevis lietotājs, bet pati roka. "Viedā" roka izmantos sensorus un elektroniku, kas ļaus pašai ierīcei izvēlēties optimālo tvērienu (nodrošinot, lai objekts neizslīd no rokas).

2002 – 2006. gadā EPSRC atbalsts ļāvis pētīt biezu plēvju tehnoloģijas, projektējot un konstruējot sensorus, lai uzlabotu rokas funkcionālās īpašības. Pirkstgalos tika ierīkoti pjezoelektriski sensori, kas mēra tvēriena spēku un objekta temperatūru. Bija nepieciešams izstrādāt arī vibrāciju sensorus, kas ziņos par objekta izslīdēšanas sākumu un kas būs daļa no autonomas vadības sistēmas ar mērķi automātiski pielāgot tvēriena spēku vai objekta stāvokli, nepieļaujot tā izslīdēšanu. Jaunās paaudzes roka tika radīta kā daļa no šī projekta.

Nākotnē tiks pievērsta uzmanība "inteliģenta" pirksta izveidei, kas būs patstāvīgs modulis un kas apvienos abu veidu sensorus un vadības shēmu, komunicējot ar centrālo vadības bloku pa bezvadu tīklu. Zinātnieki neizslēdz, ka agri vai vēlu protēzes nodrošinās atgriezenisko saiti tieši caur nervu galiem.

Datoranimācijā parādīta īkšķa kustība šķērsām plaukstai pretī rādītājpirkstam.

Avoti: ecs.soton.ac.uk, compulenta.ru

Autors: angstrem  Apskatīt komentārus »

Atslēgvārdi: roboti
Ieteikt draugiemTweet this!

Balsis: 0, vidējais vērtējums: 0

Vārds: E-pasts vai web-lapa:

 

« Janvāris, 2019 »

POTCPSSv
 123456
78910111213
14151617181920
21222324252627
28293031123
4567 

Forums

Komentāri

Fizmatu blogi

VR Pasākumiem – virtuālās real..
Lai nebūtu pārpratumu, uzreiz saku, ka šis ierakst.. (09.06)
Spēks un Jauda 2017 un ūdrs. F..
Superjaukās piedzīvojumu sacensības jau 6. reizi. .. (09.04)
Par 30 dienu rakstīšanu un nos..
Es vēl esmu dzīvs! Tas, ka no manis kādu laiku ir .. (30.03)
#6 – Domājot par krūšgaliem (A..
Cienījamās Dāmas! Ceru, ka jums ar šo jautājumu vi.. (26.03)
Amatiera padomi garo distanču ..
Ja tu spēj pusi dienas pavasara talkā vākt gružus .. (25.03)

Iz arhīva