FMFSP portāls

Izvēlne

Meklēšana

Aptauja

Vai klausies vēl Ziemassvētku dziesmas?
JAAAAA, protams!
Neklausos tādas dziesmas.
Vairs ne, par vēlu.
Visu gadu klausos!

Rezultāti

Foto

2005. gada 2. novembrī 21:17 

Supermasīvās zvaigznes partneris. (3)

Astronomiem jau labu laiku ir pazīstama Ķīļa eta zvaigzne, kura ir viena no smagākajām neparastākajām zvaigznēm Piena ceļa galaktikā. Nule NASA speciālisti paziņojuši, ka ar kosmisko UV staru spektroskopu, izdevies konstatēt, ka masīvajai zvaigznei ir pavadoņzvaigzne, kam raksturīga ļoti augsta virsmas temperatūra.

Tiek uzskatīts, ka Ķīļa eta strauji tuvojas savas "dzīves" beigām (jo zvaigzne smagāka, jo īsāks ir tās mūžs). Zvaigzne ir labi saskatām no Zemes Dienvidu puslodes un jau ilgstoši ir bijusi aktīvs pētījumu objekts. Tā atrodas aptuveni 7500 gaismas gadu attālumā no Saules un ir redzama Ķīļa zvaigznājā. Jau iepriekš tika uzskatīts, ka zvaigznes dīvainās uzvedības iemesls varētu būt kāda pavadoņzvaigzne, tomēr līdz šim trūka pārliecinošu pierādījumu.

Novērojumiem radioviļņu, rentgenstaru redzamās un infrasarkanās gaismas diapozonos bija pārāk lieli traucējumi, lai konstotētu zvaigznes partneri. Tomēr fakts, ka rentgenstarojums, kas nāk no zvaigznes, reizi 5,5 gados uz trim mēnešiem nodziest, liecināja, ka tai varētu būt pavadoņzvaigzne ar apriņķošanas periodu 5,5 gadi. Pati Ķīļa eta ir par vēsu, lai izstarotu rentgenstarus, tomēr tā rada ļoti spēcīgu "zvaigznes vēju", ar ātrumu 300 km/s. Arī pavadoņzvaigzne visticamāk rada līdzīgu vēju, un vietā, kur abas plūsmas saduras, varētu rasties spēcīgs rentgenstarojums.

Pavadoņzvaigznes attālums no Ķīļa etas ir pārlieku mazs, lai teleskopos varētu saskatīt, ka tur patiesībā ir dubultzvaigznes sistēma. Savukārt tās izstarotā gaisma ir pārlieku vāja, lai to varētu tiešā veidā konstatēt.

2003. gada 29. jūnijā sākās kārtējais rentgenstaru aptumsums, bet divas dienas pēc tā ievērojami samazinājās cieto ultravioleto īpatsvars zvaigznes spektrā. Pati Ķīļa eta nav gana karsta, lai izstarotu nozīmīgu starojuma devu šajā UV spektra reģionā, tāpēc rentgenstaru un UV staru samazināšanās vienā laikā nozīmē, ka mazā, bet ļoti karstā pavadoņzvaigzne ir paslēpusies aiz sava masīvā partnera muguras.

Autors: Linards Kalvāns  Apskatīt komentārus »

Atslēgvārdi: kosmoss, Zvaigznes
Ieteikt draugiemTweet this!

Balsis: 0, vidējais vērtējums: 0

Vārds: E-pasts vai web-lapa:

 

« Janvāris, 2019 »

POTCPSSv
 123456
78910111213
14151617181920
21222324252627
28293031123
4567 
šodienTikšanās ar vadību

Forums

Komentāri

Fizmatu blogi

VR Pasākumiem – virtuālās real..
Lai nebūtu pārpratumu, uzreiz saku, ka šis ierakst.. (09.06)
Spēks un Jauda 2017 un ūdrs. F..
Superjaukās piedzīvojumu sacensības jau 6. reizi. .. (09.04)
Par 30 dienu rakstīšanu un nos..
Es vēl esmu dzīvs! Tas, ka no manis kādu laiku ir .. (30.03)
#6 – Domājot par krūšgaliem (A..
Cienījamās Dāmas! Ceru, ka jums ar šo jautājumu vi.. (26.03)
Amatiera padomi garo distanču ..
Ja tu spēj pusi dienas pavasara talkā vākt gružus .. (25.03)

Iz arhīva