Saturna oranžajam pavadonim Titānam ir simtiem reižu vairāk šķidru ogļūdeņražu nekā visas zināmās naftas un dabasgāzes rezerves uz Zemes. No debesīm krītošais ogļūdeņražu lietus savācas plašās iegulās no kurām veidojas ezeri un kāpas.

Titāns, kura virsma ir noklāta ar oglekli saturošiem materiāliem, ir milzīga organisko ķimikāliju fabrika. Šie plašie oglekļa krājumi ir nozīmīgs logs uz Titāna ģeoloģisko un klimata vēsturi.

Uz Titāna ir ļoti auksts, ap –175 C⁰. Ūdens vietā uz Titāna ir šķidri ogļūdeņraži metāna un etāna formā.

Cassini ir veicis kartēšanu apmēram 20% Titāna virsmas. Tika novēroti vairāki simti ezeri un jūras, no kurām daži satur vairāk šķidro ogļūdeņražu nekā visas Zemes naftas un gāzes rezerves ņemtas kopā. Tumšās klintis, kuras stiepjas gar ekvatoru, satur tādu organisko vielu apjomu, kas vairākus simtus reižu pārsniedz Zemes ogļu rezerves.



Apzinātās dabas gāzes rezerves uz Zemes ir 130 miljardi tonnu. No tā iespējams iegūt tādu enerģijas daudzumu, ko 300 gados patērētu visi Amerikas iedzīvotāji apsildei, dzesēšanai un apgaismošanai. Daudzi Titāna ezeri satur ekvivalentu vai vismaz tik lielu enerģijas daudzumu metāna un etāna formā.

Zinātnieki novērtēja Titāna ezera dziļumu balstoties uz vispārējiem pieņēmumiem, kas balstīti uz Zemes ezeru izpēti. Viņi izmanto Zemes ezeru vidējo platības un dziļuma attiecību, vēl arī ņemot vērā apkārtējos elementus kā, piemēram, kalnus. Uz Zemes ezeru vidējais dziļums ir 10 reizes mazāks par vidējo apkārtnes augstumu.

Jautājums par to, cik metāna ir uz Titāna virsmas, ir ļoti svarīgs, jo metāns ir spēcīga siltumnīcas efekta gāze. Ja viss novērotais šķidrums uz Titāna būtu metāns, tad tas pietiktu nedaudziem miljoniem gadu, tādēļ, ka metāns noplūst atmosfērā, kur sadalās un tālāk aizplūst izplatījumā.



Kad metāns būs beidzies, tad uz Titāna paliks krietni aukstāks. Taču zinātnieki tic, ka metānu atmosfērai piegādā arī pašā pavadoņa dzīles ar vulkānu starpniecību. Ja tas tā ir, tad, iespējams, ka pagātnē metāna daudzums un temperatūra uz Titāna ir dramatiski svārstījušies.



Avots: www.nasa.gov