I.B.M. zinātnieki izmērījuši, ka spēks, kas nepieciešams, lai pārvietotu vienu kobalta atomu pa līdzenu un plakanu platīna virsmu, ir apmēram 2,1 × 10^-9 N. Pārvietojot to pašu atomu pa vara virsmu, jāpieliek mazāks spēks, kas ir apmēram 1,7 × 10^-10 N.

I.B.M. zinātnieku jau zināmu laiku ir stumdījuši atomus. 1989. gadā tika izveidot uzraksts “IBM” no 35 ksenona atomiem. Kopš tā laika kompānijas zinātnieki turpinājuši izpēti par iespēju no atsevišķiem atomiem izveidot dažādas elektroniskas komponentes un citas struktūras.



Zinot precīzu spēku, kāds nepieciešams lai pārvietotu atomu, ir vieglāk saprast kas ir iespējams un kas nav.

Eksperimentā tika izmantots atomspēku mikroskops ar ļoti asu adatu, lai pastumtu tieši vienu atomu. Lai izmērītu spēku, mikroskopa adatai tika pievienota tieši tāda paša tipa toņdakša, kāda ir sastopama kvarca rokas pulksteņos. Patiesībā, pirmajā eksperimentālās iekārtas prototipā tika izmantota toņdakša no lēti iegādāta rokas pulksteņa.

Mikroskopa adata svārstās ar frekvenci 20000 Hz, līdz tā nonāk saskarē ar kādu atomu. Kad notiek adatas kontakts ar atomu, tad toņdakša ieliecas, līdzīgi kā tramplīna dēlis, un līdz ar to svārstību frekvence mainās.



Atsevišķi atomi neripo, un pat perfekti gluda virsma nav perfekti gluda. Tādēļ atomi paliek mazajās spraugās, kas ir starp atomu režģī esošajiem atomiem., līdzīgi kā ola ielikta olu rāmītī. Pretestība rodas no tā, ka ir jāsarauj saikne starp kobalta atomu un virsmu.

Kad mikroskopa adata uzsit pietiekami spēcīgi, atoms gandrīz momentāni pārlec uz citu vietu.

Analizējot frekvences izmaiņas zinātnieki izrēķina spēku, kāds tika pielikts kobalta atomam.

Avots: www.nytimes.com