FMOFSP portāls

Izvēlne

Meklēšana

Aptauja

Kā tiec galā ar sesijas stresiem?
Stresa nav!
Eju vakcinēties
Prokrastinēju
Trenēju ķermeni, ne prātu
Netieku :(

Rezultāti

Foto

 Aptaujas / Vai Tevi ietekmē pagājušā gada IZM/FM lēmums pārdalīt stipendijas pēc sociālā stāvokļa?

Vai Tevi ietekmē pagājušā gada IZM/FM lēmums pārdalīt stipendijas pēc sociālā stāvokļa?

Jā, es no tā iegūstu 8%
Jā, es no tā zaudēju 45%
Jā, laikam ietekmē 13%
Nē, neietekmē 27%
Nezinu 8%
Nobalsojuši 263 apmeklētāji
Aptauja izveidota 22.09.2010

Komentāri

PeterB | http://not.evil.lv/Vērtējums: - 0 +  | 22.09.2010 16:24

Man vispār te prasījās multiple choice - pavasarī ietekmēja, šajā semestrī nē.

LGVērtējums: - 0 +  | 22.09.2010 17:12

Es vispār par to ne domāt, ne runāt negribu ;(((

BlekssVērtējums: - 0 +  | 22.09.2010 19:56

Man prasījās pēc atbildes "Jā", jo pēc sociālā principa noteikti dabūtu, bet atbilde "jā, es to iegūstu" arī neder - nepieteicos jo tomēr neoficiāli strādāju (pagātnē).

LaumaVērtējums: - +3 +  | 22.09.2010 23:50

Blekss, jau sen stipendiju jau sen piešķir arī strādājošiem studentiem.

Man tomēr neliekas pareizi, ka drošāks veids kā iegūt stipendiju ir nevis mācīties uz atzīmi 9+, bet fiksi uztaisīt divus bērnus. Turklāt puiši to var izdarīt divreiz ātrāk :P

PeterB | LaumaVērtējums: - +2 +  | 23.09.2010 00:08

Uzsvars bija uz to, ka nebūtu bijis smuki strādāt neoficiāli un vēl pieteikties uz *sociālo* stipendiju.

BlekssVērtējums: - 0 +  | 23.09.2010 01:29

Skairdībai: PeterB saka taisnību. Un Blekam nav divu bērnu, nav arī viens, nav arī trīs, nav vispār bērnu :)

Par sociālo stipendiju tēmu runājot - arī ārpus LV robežām notiek mūžīgās diskusijas par to vai stipendija ir atalgojums par labu darbu vai iespēja studēt tiem, kas nevar to atļauties. Pats esmu par otro variantu. Ja nemaldos, tad Eiropas Studentu Apvienība arī ir par sociālajām stipendijām. Taču ir pilna pasaule ar tādiem, kas domā pret;ēji. Taču taisnība visticamāk nav ne vieniem ne otriem.

Doktors Streindžlovs | BlekssVērtējums: - +2 +  | 23.09.2010 08:54

Sociālajām stipendijām ir paredzētas visādas fondu stipendijas. Manuprāt ar to būtu jāpietiek, valsts stipendiju varēja atstāt par mācību rezultātiem. Es gan arī tad nedabūtu, bet vismaz būtu (manuprāt) pareizi.

BlekssVērtējums: - +1 +  | 23.09.2010 11:46

Kad kāds finds piešķir stipendiju, tad parasti +/- šis fonds nosaka ar kādu mērķi šī stipendija maksājama (sociālā vai par labām sekmēm). Teorētiski augstskolai ir maza ietekme par to kādi ir nosacījumi privāto fondu stipendiju saņemšanai.

AnonīmsVērtējums: - +4 +  | 23.09.2010 12:41

Jau pērn LU bija viens t.s. "bomzis" pieteicies ar domu saņemt stipendiju. Vai tiešām kāds vēlais, lai šādi "studenti" ķļūst par normu?
Vai arī prātīgāk tomēr būtu, ja ne atcelt vispār šādas sociālās stipendijas, tad vismaz uzstādīt arī kaut kādus akadēmiskos kritērijus to saņemšanai?

LaumaVērtējums: - 0 +  | 23.09.2010 12:59

Atcelt pavisam nevajag, tikai piešķiršanas kritērijus pamainīt - lai tas tiešām būtu atbalsts cilvēkiem, kas vēlās un var mācīties.

Uģis LazdiņšVērtējums: - +2 +  | 23.09.2010 13:40

50% sekmes + 50% soc. apstākļi?

AnonīmsVērtējums: - +6 +  | 23.09.2010 14:49

Īstenībā itin normāls ir arī variants, kāds ir Vītola fondam - ja vidējā nav virs 7, tad nekādas stipendijas. Nezinu, kā ir citās fakultātēs, bet datoriķos 7 ir +/- uz lekcijām ejoša un kārtīga studenta minimums.

BlekssVērtējums: - +1 +  | 23.09.2010 15:48

Neesmu dzirdējis par stipendiju kur sekmes netiktu ņemtas vērā... Arī visām sociālajām stipendijām ir kritērijs "sekmes". Neredzu iemeslu kāpēc, lai bomzim nemaksātu stipendiju - viņš sliktāks tāpēc, ka nabadzīgs? Viduslaiki ir pagājuši!

Guntis | http://guntis.lvVērtējums: - -1 +  | 23.09.2010 16:34

to Anonīms. Zinu pāris gadījumus, kad Vītola fonds ir bijis pielaidīgāks (līdz 4 ballēm).
Bleks, viduslaiki ir pagājuši, bet ja cilvēks ir iestājies dēļ stipendijas, nevis mācībām, tad diez ko nav. Spriežu pēc nostāstiem par regulāru aizmigšanu lekcijās un krākšanu.

Blekss | GuntisVērtējums: - 0 +  | 23.09.2010 16:37

stipendijas piešķiršanas brīdī nav iespējams noteikt pretendenta patieso motivāciju. Un neatkarīgi no sekmēm cilvēks var pieteikties stipendijai, bet reāli nemācīties. Par konkrēto gadījumu - ne velti attiecīgais kungs tika izmests no LU

sinčiksa*Vērtējums: - 0 +  | 23.09.2010 17:42

man liekas ne pārāk smuki tas, ka cilvēki saņem vairākas stipendijas vienlaikus (piemēram, Vītolu vai Ceļamaizi + valsts stipendiju), jo tas nav īpaši godīgi un glīti pret pārējiem pretendentiem.

to BlekssVērtējums: - +7 +  | 23.09.2010 18:42

Bomzis nav sliktāks, bet vai viņš ir labāks par citiem, ja viņam naudu iedod nedarot neko, bet citam darbā jāraujas, lai nopelnītu?
Viss dzīvē ir jānopelna un arī daudzu šo stipendiju saņēmējus vajadzētu paskubināt uz aktīvāku darbu.

Neliekuļojot varu pateikt, ka man besī, ka stipendiju saņem kāds ar vidējo atzīmi ~5, lekcijās guļ, nav vispār vai vienkārši neklausās.

RaimzVērtējums: - +5 +  | 23.09.2010 23:10

-- Neredzu iemeslu kāpēc, lai bomzim nemaksātu stipendiju
Ja viņa rezultāti ir zemi, tad tas ir visnotaļ pietiekams iemesls. Vēl jo vairāk, ja šis cilvēks beigās nesaņem diplomu.

Konkrēts piemērs no datorzinātņu maģistriem: šajā semestrī piešķirta viena stipendija, kuru saņem cilvēks ar atzīmi 5.x.
Savukārt cilvēks ar atzīmi 10.0 stipendiju nesaņem. Vai tas ir normāli? Nē, nav.

LaumaVērtējums: - +3 +  | 23.09.2010 23:43

Blekss, valsts sociālajās stipendijās atzīmes īpaši neņem vērā - mandomāt, piešķir vispirms visiem sociālajiem un tikai tad, ja kaut kas paliek paari, tad sāk piešķirt par atzīmēm. Tā veidojās Raimz pieminētā situācija, kas, JĀ, manuprāt, ir neadekvāta un negodīga.

Un arī paši "socialitātes" kritēriji man īsti nepatīk, konkrētāk - tas, ka stipendiju piešķir par to, ka pretendentam ir divi bērni. Bērni nav jātaisa, ja nevar viņus uzturēt, un, ja valsts grib motivēt bērnu taisīšanu, tad tam ir paredzēti bērnu pabalsti nevis stipendijas.

LaumaVērtējums: - 0 +  | 23.09.2010 23:58

sinčiksa*, ir stipendijas, kas to savos nolikumos pieprasa, lai pretendents nesaņemtu citas stipendijas. Tā, piemēram, prasa ESF stipendija maģistriem. Tomēr uzlikt šādu prasību valsts stipendijai man neliekas adekvāti, jo tā ir salīdzinoši maza - musdienās ar 70LS izdzīvot nevar. Stipendiju kritēriji ir daudz un dažādi, un ja cilvēks spēj viņus visus izpildīt, nu tad viņš to ir nopelnijis! Sekmes, zinātniskā pētniecība, sports, sabiedriskā aktivitāte, utt. utjp. Tu vari to visu reizē?! Es (un vairums cilvēku) nē!

kiVērtējums: - 0 +  | 24.09.2010 10:56

sinčiksa*, varbūt nav smuki arī reizē saņemt: valsts stipendiju un
1) vecāku atbalstu finansiālā formā;
2) daudzu tūkstošu mantojumu no vectēva;
3) algu?

bet redzi, man šķiet, ka ir cilvēki, kas nesaņem ne (1), ne (2), ne (3).
Un tad kāpēc gan nesaņemt vairākas stipendijas, lai varētu izdzīvot, nopirkt visu vajadzīgo studijām un uzturēt ģimeni?

Labi, tā pirmā daļa bija par vispārīgu studentu.
Rekur kas konkrētāks:

Man savukārt liekas negodīgi, ka brīdī, kad man nebija neviena no (1), (2) vai (3), tad vārdā nenosaukta stipendiju fonda organizācija uz savu galvu (bez norādes uz kādiem normatīviem) izdomāja, ka saņemt divas stipendijas caur viņiem nav iespējams, neskatoties uz to, ka stipendiju finansējuma avoti bija dažādi. :)

IevaVērtējums: - +3 +  | 24.09.2010 18:30

Varēja uzlikt kādus kritērijus tiem, kam ir kāds no sociālajiem apstākļiem. Piemēram, atzīmi virs septiņi, kas nemaz nav tik neiespējami!

LaumaVērtējums: - +2 +  | 24.09.2010 22:02

Komplektam alga + stipendija īpaši lūdzu nepiesieties, ja jūs gribat, lai kāds strādā par žēlīgajām aldziņām valsts zinātniskajās iestādēs.

aveIVērtējums: - 0 +  | 24.09.2010 22:09

Kaut kādas prasības jau tagad ir arī tiem, kas saņem pēc sociālā principa, lai saņemtu stipendiju - viņiem jābūt sekmīgiem, t.i., nedrīkst būt parādi.

UI...Vērtējums: - 0 +  | 24.09.2010 23:43

Tātad visas stipendijas saņem tikai socilie? Un var mācīties kā vien grib? Arī sociālajam ir iespēja mācīties uz 9+ un būt līdzvērtīgam kā visi, kāpēc vajag tādu atdalīšanu?

BlekssVērtējums: - 0 +  | 25.09.2010 10:15

Ir veikti pētījum, kas pierāda to, ka bagātajam slānim vide'jās sekmes eiropā ir augstākas nekā nabadīgjam. Un nevis tāpēc ka bagātie būtu gudrāki, bet tāpēc, ka bagātajam ir vieglāk tikt pie mācībām nepieciešamajiem resursies, prātu nenodarbina izdzīvošanas jautājums utt.

Iespējams arī bomzis varētu mācīties un iegūt vidējo atzīmi 9+, bet viņš ir spiests strādāt paralēli, mācīties no lētākām (visticamāk vecākām un nekvalitatīvākām grāmatām), iespējams viņam pat nav pieeja internetam ārpus LU. Sociālā stipendija iespējams ir vienīgais līdzeklis kā vispār tikt pie studijām.

Elementāra situācija - kursā ir x cilvēki kuri nesaņem sociālās stipendijas un 1 kurš saņem. Atņem viņam sociālo stipendiju un Latvija iegūs max x speciālistus, bet varētu iegūt x+1 speciālistus.

Vienmēr ir bijuši, ir tagad un būs cilvēki, kas stipendijas iznieko, taču tas nav saistīts r sekmēm. Un galu galā kas ir labāk - bomzis kurš saņem stipendiju un tāpēc ir spējīgs iegūt augstāko izglītību kautvai ar vidējo 5.x vai vai biezais kurš saņem stipendiju un pa taisno skrien uz krogu to nodzert, jo 70Ls tāds sūds vien ir (bij tādi varianti kad stipendijas dalīja tikai pēc sekmēm).

Laumai gan piekrītu par tiem bērniem - stipendijai nevajadzētu aizvietot valsts sociālos pabalstus bērnu uzturēšanai.

Vienu lietu gan vajadzētu likvidēt - iespēju saņemt stipendiju vairākus gadus pēc kārtas vienā un tajā pašā studiju programmā (cilvēks var katru gadu iestāties pirmajā kursā un saņemt stipendiju), kā arī vienā un tajā pašā studiju programmā iestāties vairāk par 2 vai 3 reizēm.

Blekss | to RaimzVērtējums: - 0 +  | 25.09.2010 10:18

Tad, kad būsi uzmeistarojis strādājošu laikamašīnu ar kuru varēs paredzēt nākotni, tad noteikti padod ziņu LU stipendiju fondam (vai kā to iestādi sauca), esmu pārliecināts, ka viņi nedos stipendju nevienam, kurš beigās neiegūs diplomu.

LaumaVērtējums: - 0 +  | 25.09.2010 10:46

Blekss, ja x ir 10, 20 vai teiksim 1/5 daļa no kursa, tad tava matemātika ir valid, un man iebildumu nav. Bet ja x ir 1, 2 vai pat 0 uz visu datoriķu maģistratūru, tad es tev piekrist nevaru.

LaumaVērtējums: - 0 +  | 25.09.2010 10:47

es ceru, ka nekļūdijos, pieņemot, ka ar x Blekss apzīmē parasto stipendiju skaitu.

BlekssVērtējums: - 0 +  | 25.09.2010 11:16

Šoreiz ar x es apzīmēju visu studentu skaitu.

MurcielagoVērtējums: - +9 +  | 25.09.2010 12:11

Sociālā stipendija man liekas tomēr ir absurda. Vajadzētu tomēr nošķirt divas lietas, stipendijas(par sekmēm) un pabalstus(lai varētu vispār/pilnvērtīgi mācīties), tad arī lielāka daļa strīdu šajā jautājumā atrisinātos.

Stipendijas būtu jāsaņem tikai pēc sekmēm un vienīgi.

Cita lieta, dažādi pabalsti no pašvaldībām, valsts, lai maznodrošinātāki studenti varētu studēt, izbraukāt uz studijām utt. Tāpat arī unversitātei būtu jānodrošina tāda materiāltehniskā bāze, lai nebūtu tā, ka jāziedo sava nauda, lai iegūtu labākus mācību materiālus, kā Blekss izteiktajā variantā. T.i. ideālā situācijā valstij/universitātei jānodrošina vienlīdzīgi apstākļi(tieši mācību ziņā) katram studentam by default. Lai starta pozīcijas visiem vienādas.
Un tad jau tālāk būtu vienkārši, nebūtu vajadzības šķirot tos kuri uzcirtuši bērnus studiju laikā, vai kāds bagātāks utml.

Tāpēc esmu pret sociālajām stipendijām, bet par valsts/pašvaldības pabalstiem mazturīgajiem, lai tie varētu studēt un universitātes stipendijām pēc sekmēm tikai un vienīgi.

AnonīmsVērtējums: - 0 +  | 25.09.2010 13:37

Paga, paga, Bleks, daudz jau mums to "bagātnieku" ir...

Domā, ka studentam, kurš strādā melnās miesās + studē, tā patērējot visu savu brīvo un nebrīvo laiku, un mēneša beigās saņem 200-300 ls (daudz jau tiem stūķiem ar nemaksā) ir ļoti viegli izdzīvot un nav jāuztraucas par sadzīviskām lietām, piemēram, dzīvokļa un komunālo rēķinu apmaksu?
Un vai šāds students negrib parauties vairāk skolā un nopelnīt stipendiju, lai arī viņam dzīve būtu vieglāka un pietiktu arī kādam prieciņam savā dzīvē?

Pie tam, pat ja ir iespējas, neba visiem patīk dzīvot uz vecāku rēķina.

LaumaVērtējums: - +13 +  | 25.09.2010 16:20

Man stipendija "par sekmēm" ievērojami ir mainijusi karjeru - ja es kādā otrajā kursā būtu aizgājusi naudu meklēt uz acentūrām-exigeniem-enatoriem, tad es ne tikai nedomātu par kaut kādām zinātniskām lietām,bet pat maģistratūrā vispār iestājusies nebūtu. Bez stipendijām es noteikti nebūtu varējusi visu šo laiku strādāt institūtā un izlolot tālākajai karjerai tik augstus mērķus kā man ir tagad.

Ja valsts ir cik ne cik tālredzīga, tad viņas interesēs ir atbalstīt spējīgo studentu izaugsmi. Jo stipendija jau nav atalgojums, stipendija arī "labatzīmjniekiem" ir atbalsts, kas motivē darīt vairāk un uzstādīt augstākus mērķus.

AnonīmsVērtējums: - +5 +  | 25.09.2010 16:28

Vai Blekss vēl aizvien teiks, ka viens sociālais, kam stipendija ļaus "mācīties" uz atzīmi 5-6 ir daudz nozīmīgāk nekā ļaut Lavleisas balvas saņēmējai ar mazākām rūpēm darboties zinātnē?

RaimzVērtējums: - 0 +  | 25.09.2010 19:51

Blekss
Nekādu laika mašīnu nevajag, pietiek ar statistisko analīzi.

Un kas tad tie par speciālistiem ar vidējo atzīmi 5.x ? Trauku mazgāšanas speciālisti? Pieredze rāda, ka šiem cilvēkiem reālajā darbā savā nozarē veicas švaki un tie reizēm darba vietai pat nes zaudējumus. Stingri ņemot, uz tādiem vispār valsts budžeta vietas nevajadzētu tērēt. Universitāte nav nekāda labdarīabs iestāde. Ja students valsts investīcijas nespēj atgriezt iemaksāto nodokļu pieaguma veidā, tad nav vērts investēt.

BlekssVērtējums: - 0 +  | 25.09.2010 20:16

Jūs visi esat iecentrējušies uz vārdu salikumu "nabadzīgs muļķis", bet nabadzīgs taču nenozīmē muļķis. Ir daudz gudru jauniešu kam finanses ir reāla problēma. Jā saprotu, ka Laumas gadījumā stipendija palīdzēja spert soļus zinātnē, bet, kas liedz viņai un līdzīgajiem pieteikties stipendijai un teikt "vai nu es kļūstu par taustiņklabinātāju jo jāstrādā vai saņemu stipendiju"?

RaimzVērtējums: - 0 +  | 25.09.2010 20:45

Blekss
Ja tas ir adresēts man, tad nepareizi saprati - lietojot tavu skarbo izteiksmi, es biju domājis "zema vidējā atzīme - muļķis", kas lielākajā daļā gadījumu izpildās.

Tāpat ir cilvēki, kas neskatoties uz zemu sociālo stāvokli spēj sasniegt labus rezultātus nozarē bez nekādām stipendijām. Ja neesi muļķis - pierādi, un tiksi novērtēts.

EsMulkisVai?Vērtējums: - -2 +  | 25.09.2010 22:19

Pavisam nepiekrītu tam, ka "zema vidējā atzīme - muļķis". Cik es esmu novērojis agustas vidējās atzīmes dabū tie, kas metodiski špiko vai arī ir ļoti centīgi. Nešpikoju. Nēesmu arī diezko centīgs - esmu vairākas reizes apmierinājies ar automātisko sekmīgo atzīmi, jo nēesmu redzējis lielu jēgu (sauksim to par slinkumu) censties par katru cenu dabūt labāku atzīmi, ja nav nekādas garantijas, ka stipendija ir vispār sasniedzama. Sevi par nekādu muļķi neuzskatu, mana vidējā atzīme - kaut kas virs 6.

Komentārs, ko rakstīja EsMulkisVai?, novērtēts ar -2 punktiem. Vai parādīt?

EsMulkisVai?Vērtējums: - 0 +  | 25.09.2010 22:23

Nu liels SORRY, bet ir arī tādi kursi, kuros dala atzīmes aizet uz tīrāko ***** laizīšanu.

RaimzVērtējums: - 0 +  | 25.09.2010 22:44

Vārdu "muļķis" lietoju atbilstoši izteiksmes veidam, ko sāka Blekss. Piemērotāk būtu teikt: "zema vidējā atzīme - neatbilstošs darbam", un tas bija attiecināts uz cilvēkiem ar vidējo atzīmi 4 - 5 (praktiski visos priekšmetos minimālais vērtējums).

Jautājums ir gaužām vienkāršs - vai tu spēsi atpelnīt līdzekļus, ko valsts ir iztērējusi tavā izglītībā? Ja nespēsi, tad nav vērts lieki tērēt nodokļu maksātāju naudu. Un saku vēlreiz no pieredzes savā nozarē - lielākā daļa cilvēku ar atzīmēm 4 - 5 to nespēj.

GuntisVērtējums: - +2 +  | 25.09.2010 23:34

Kaut kur jau iepriekš izskanēja viedoklis, ka jānošķir stipendija no atbalsta cilvēkiem ar attiecīgo statusu un nosaukt tos divos atšķirīgos vārdos "stipendija" un "atbalsts". Būs mazāk kasīšanās. Plus, nav normāli, ka "īsto" stipendiju skaits ir atkarīgs no (ne)veiksmes, kuru ietekmē cilvēkus skaits ar atbalsta vajadzībām attiecīgajā kursā. Definējam %, kuri saņem stipendiju un ieplānojam atbalsta stipendiju apjomus, that's it.

to Raimz. Kurā vietā neatpelnīs?
Studiju gads: ~1200Ls
4 studiju gadi: ~4800Ls
Zemākā neto alga Accenture mēnesī: 400Ls
Nodokļi mēnesī: 320.57Ls
Nodokļi 15 mēnešos: 4808.55Ls

BlekssVērtējums: - 0 +  | 26.09.2010 00:25

Būdams totālākais lažas laidējs kurš nav pabeidzis un diezgan ticami, ka tā arī nepabeigs datoriķus nesūdzos par savām programmēšanas prasmēm un neviens priekšnieks ar nav sūdzējies. Attīstos tāpat kā visi citi un kāpju pa karjeras trepēm tāpat kā citi datoriķi. Tieši tāpēc man grūti noticēt, ka sekmes tik ļoti ietekmē cilvēka spējas darbā utt. Zinātnieks neesmu un nebūšu, bet manuprāt augstākās izglītības primārais uzdevums nav radīt zinātniekus.

Un nevajag skatīties tikai uz situāciju fizmatos/datoriķos (man šķiet, ka daudzi diskutētāji situāciju vērtē no šāda skatpunkta), ir arī citas fakultātes. Piemēram (pēc maniem standartiem), datoriķos 30% no uzņemtajiem studentiem nav diezko spējīgi domāt līdz ar to palielinās iespēja, ka stipendiju saņems muļķis. Taču ir tik daudz studiju programmas ar maz budžeta vietām, kur nokļūšana budžetā jau prasa prāta spējas virs vidējā. Šajās studiju programmās nepastāv iespēja muļķim saņemt valsts stipendiju, jo to saņem tikai budžetā studējošie. varbūt labākais variants kā izvairīties no tā, ka muļķis saņem stipendiju, ir muļķa neuzņemšana augstskolā? Vismaz ne par valsts līdzekļiem.

P.S.es off no šīs diskusijas, ja kādam ir vēlme vēl turpināt diskusiju ar mani, tad tikai klātienē.

P.S.S. Raimz, tu esi tas kurš Strauss?

RaimzVērtējums: - +1 +  | 26.09.2010 01:47

Es nenoliedzu, ka, strādājot nozarē, valsts ieguldītie līdzekļi tiek atpelnīti salīdzinoši īsā laikā. Bet iekš Accenture nav vajadzīgi cilvēki, kas pat vidējas sarežģītības selektu nav spējīgi uzrakstīt. Treknajos gados uzņēmumi ņēma darbā arī cilvēkus, kas tikai mācēja pārkopēt kodu no vienas vietas uz otru, bet tie laiki ir pagājuši.

Kā redzams, katram no mums ir savi vērojumi par norisēm darba tirgū. Blekss, tu acīmredzot paspēji treknajos gados iegūt kaut kādu pieredzi, kas tev deva atspēriena punktu tālākajām gaitām. Tiem, kas sāk tagad, ir krietni grūtāk. LU studentiem lielais bonuss ir prakse, kur ir iespēja vismaz pastrādāt LUMII, ja neko citu neizdodas atrast. Savukārt no RTU beidzējiem zinu cilvēkus, kas ir aizbraukuši uz Lielbritāniju "traukus mazgāt" vai ir bezdarbnieki.

-- Man grūti noticēt, ka sekmes tik ļoti ietekmē cilvēka spējas darbā
Atzīmes ir līdzeklis cilvēku novērtēšanai un salīdzināšanai. Protams, eksistē gadījumi, kad labs koderis uz univesrsitāti nāk tikai diploma pēc un visos kursos izpilda tikai minimālās prasības. Taču kopējās tendences pēc atzīmēm ir nosakāmas. Ja tā nebūtu, atzīmju sistēmai nebūtu jēgas.

-- datoriķos 30% no uzņemtajiem studentiem nav diezko spējīgi domāt
Un tie jau arī saņem atzīmes 4 - 5. Ārā šos nemet, jo tad netiks sasniegta tā maģiskā robeža, cik daudz diplomu fakultātei ir jāizsniedz.

-- Manuprāt augstākās izglītības primārais uzdevums nav radīt zinātniekus.
Piekrītu. Te kā reiz ir jautājums par to, cik daudz vietas ir vajadzīgas datoriķu akadēmiskajā studiju programmā. Manā skatījumā lielākajai daļai no tiem 200 studentiem, kas tiek uzņemti katru gadu, ir nepieciešama profesionālā studiju programma. Bet tas ir temats citai diskusijai.

-- Un nevajag skatīties tikai uz situāciju fizmatos/datoriķos
Par citām nozarēm gan sīkāk nekomentēšu. Tad jāsāk runāt par tiem pašiem nelaimīgajiem mediķiem, kuriem viena studenta izmaksas ir daudz lielākas nekā datoriķiem un no kuriem lielākā daļa brauc strādāt uz ārzemēm.

Strauss es neesmu, bet tu mani pazīsti. Pirms pieciem gadiem vienā kursā bijām.

JaneksVērtējums: - 0 +  | 26.09.2010 15:10

Manuprāt, visprātīgākais ir ieviest nevis noteiktu vidējo svērto atzīmi, kuru sasniedzot, sociālie var saņemt stipendiju, bet gan piemērot koeficientu, ar kuru tiek reizināta vidējā svērtā atzīme. Tas ļautu izvairīties no "muļķiem" gan stipendiātu gan budžetnieku sarakstos.

Doktors Streindžlovs | JaneksVērtējums: - 0 +  | 26.09.2010 16:38

Un kas tas būtu par koeficientu? As in, no kā tādu aprēķinātu (pat neprasu precīzu formulu, vienkārši pastāsti, kam tur tavuprāt būtu jābūt) un kā pateikt, ko tas apraksta?

ansisoVērtējums: - +1 +  | 26.09.2010 19:42

Man arī ar vidējo virs 9 šo semestri nepiešķīra stipendiju.
Manuprāt, tajās sociālajās stipendijās ir lieli robi.
Pirmkārt, jebkurš, kurš pabeidzis vidusskolu, var iestāties kādā no studiju programmām, kur vietu vairāk nekā studentu, un dažus mēnešus, neaizejot gandrīz uz nevienu lekciju, saņemt naudiņu, kamēr neizmet laukā
Otrkārt, tajā gadījumā, ja ir tie 2 bērni, neviens neskatās uz vecāku naudasmaciņa biežumu
Bet lielākais caurums tajā visā ir tas, ka ar vidējo atzīmi 10 ir iespējams nedabūt stipendiju

Un kāds nezina, vai ir cerības saņemt pēc 2 mēnešiem stipendiju, kā bija agrāk?

kiVērtējums: - 0 +  | 26.09.2010 23:40

citās ne tik "veiksmīgās" studiju programmās arī 2006. un 2007. gadā varēja ar "10" nesaņemt stipendiju.

AnonīmsVērtējums: - 0 +  | 27.09.2010 10:34

Interesanti, cik LV valsts augstskolās var reizē iestāties uz pirmo semestri un saņemt tajās sociālo stipendiju (jo, cik zinu, tas ir visas LV likums, ne tikai LU) neapmeklējot studijas?

BlekssVērtējums: - 0 +  | 27.09.2010 11:21

Par valsts finansējumu vienlaicīgi var iestāties tikai 1 valsts augstskolā, 1 studiju programmā. Privātajās augstskolās valts sociālās stipendijas nav un studējot par personīgajiem līdzekļiem valsts stipendiju dabūt nevar.

MurcielagoVērtējums: - 0 +  | 27.09.2010 11:56

Oficiāli, jā, 1 augstskola un 1 studiju programma. Faktiski, pirms nebija vienotā pieteikšanās LU, RTU, LLU, tad varēja "nejauši" iestāsties vairākās augstskolās uzreiz. Zinu vnk tādu gadījumu. :)

andreass | BlekssVērtējums: - 0 +  | 27.09.2010 12:37

Trulībā, neatkarīgi no tā par kādiem līdzekļiem studē, var pretendēt uz 2 valsts stipendijām, tiesa, tās nav sociālās.

Blekss | andreassVērtējums: - 0 +  | 28.09.2010 01:48

Šo gan nezināju, interesanti. Pieļauju gan, ka šo var uzsktīt par vienu no izņēmumu gadījumiem.

JaneksVērtējums: - 0 +  | 28.09.2010 09:46

Koeficients būtu nepieciešams vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt jau no fakultātes uz fakultāti mainās vidējā atzīme. Piemēram MVF maģistros ar vidējo svērto virs 9 var dabūt negatīvu LU koeficientu. Līdz ar to ieviest vienotu atzīmu pēc kuras saņemšanas var iegūt stipendiju kļūst nedaudz dumji. Ieviešot visiem sociālajiem koeficientu ar kuru tiek reizināta vidējā svērtā, piemēram, 1.3. Tad nebūs situācijas, kad cilvēks ar vidējo 10 nesaņems stipendiju, bet cilvēks ar vidējo 5, 6 vai 7 saņems.

Uģis LazdiņšVērtējums: - 0 +  | 28.09.2010 11:40

Vienota atzīme, no kuras vadoties piešķir stipendiju, nebūtu īsti, jo ir arī valstij nozīmīgākas studiju programmas, kuru stimulēšanai, tiek izmantots stipendiju mehānisms

FizmatsVērtējums: - +2 +  | 03.10.2010 11:19

Es stipendiju dabuju tikai tapec ka esmu socialaja grupa. Man par tiem 70ls pasham jaizdzivo, bralis jauztur un ja kkas paliek pari janosuta vecakiem. Ja kads saka ka tasir viegli un ka socialajiem nevaidzetu dota lai iet ieskrieties. cirvis ari neesmu uz 8.5 macos.

IevaVērtējums: - +1 +  | 03.10.2010 13:28

Un tomēr vairākums (šobrīd 44%) atbild, ka viņi no tā zaudē.
Tātad skaidrs, ka kaut kas nav īsti kārtībā!

IevaVērtējums: - 0 +  | 03.10.2010 13:32

Turklāt.. arī cilvēkiem, kas nav sociālajā grupā, ne vienmēr tie apstākļi ir tik labi. Piemēram, ja audzina tikai viens vecāks.

Vārds: E-pasts vai web-lapa:

 

« Aprīlis, 2026 »

POTCPSSv
 12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
27282930123
4567 

Fizmatu blogi

VR Pasākumiem – virtuālās real..
Lai nebūtu pārpratumu, uzreiz saku, ka šis ierakst.. (09.06)
Spēks un Jauda 2017 un ūdrs. F..
Superjaukās piedzīvojumu sacensības jau 6. reizi. .. (09.04)
Par 30 dienu rakstīšanu un nos..
Es vēl esmu dzīvs! Tas, ka no manis kādu laiku ir .. (30.03)
#6 – Domājot par krūšgaliem (A..
Cienījamās Dāmas! Ceru, ka jums ar šo jautājumu vi.. (26.03)
Amatiera padomi garo distanču ..
Ja tu spēj pusi dienas pavasara talkā vākt gružus .. (25.03)

Iz arhīva