Pirmdien, 2. maijā,   plkst. 18:00 Latvijas Universitātes kafejnīcā tiek organizēts "Zinātnes kafejnīcas" pasākums.
  
Šoreiz pasākums būs veltīts optometrijas jautājumiem par tēmu
”Krāsu redze”.
 
Izdzirdot vārdu krāsa, mums visiem šķiet, ka sastopamies ar kaut ko pašsaprotamu un ikdienišķu. Tikai speciālisti uztraucas par grūtībām pigmentu salāgošanā tad, ja to izcelsmes valstīs tiek lietotas atšķirīgas krāsu standartizācijas sistēmas, vai grūtībām iegūt no projektora identisku krāsu ar to, kas ir uz sava monitora ekrāna, vai piesātinājuma ierobežojumiem gaismas avotā. Krāsu tehnikas vēsture pārsniedz tūkstošiem gadu, krāsu uztveres fizioloģijai ir vismaz četrsimt gadu vēsture, bet pat modernākie fizikas rīki un attīstītākās gēnu izpētes metodes nespēj atbildēt uz lielu skaitu „kāpēc” tad, ja par krāsām sarunu mēģinām risināt zinātniski korekti. Daļēji tas ir tāpēc, ka fizikālā stimula raksturlielumi, neirālo procesu komplicētība, smadzeņu plasticitāte un redzes uztveres īpašības, atkarībā no dažādiem akcentiem, var izsaukt anomālas sajūtas vai pat ilūzijas. Faktiski jēdzieni krāsa un ilūzija nereti var tikt lietoti kā sinonīmi.

Izpratni par krāsu uztveri mums palīdz iegūt dzīvnieku redzes pētījumi un gēnu inženierijas iespējas dzīvnieku krāsu redzes deficītu kompensēšanā. Mūsdienu pētnieku interese par dzīvnieku krāsu redzi ir plaša, tās pieredze bagāta un interesanta.

Cilvēka krāsu uztvere fizioloģiski balstās uz tīklenes fotoreceptoru tipu atšķirīgajām īpašībām. Vālītes, līdzīgi kā citi starojuma detektori, integrē uz tiem krītošā starojuma signālu pa viļņu garumiem. Katra tāda integrācija nodrošina trīs signālus, vienu katram vālīšu tipam ar tam raksturīgu spektrālo jutību. Pateicoties šai redzes īpatnībai, fizikāli atšķirīga spektrāla sastāva stimuli var izraisīt līdzīgu sajūtu. Krāsas, kas rada vienādu sajūtu, ja tām ir atšķirīgs spektrālais sastāvs, sauc par metamērām krāsām. Dabīgam apgaismojumam ir bagātīgs spektrālais sastāvs, taču sadzīvē mēs bieži lietojam ierīces ar ierobežotām spektrālā starojuma vai atstarošanas īpašībām. Apgaismojuma veids nosaka krāsu sajūtu. Prece, nopirkta vienā apgaismojumā, var pēkšņi mainīt savu krāsu citā.

Dažāda rakstura krāsu redzes traucējumi skar aptuveni 8% vīriešu populācijā un tiek definēti, kā krāsu uztveres stāvoklis, kas norāda uz izmaiņām krāsu saskaņošanā un/vai atšķiršanā, turklāt citas redzes funkcijas nav traucētas. Ģenētisko faktoru dēļ krāsu redzes traucējums izpaužas tikai 0,4% sieviešu. Normālas krāsu redzes gadījumā krāsu sajūta veidojas no trīs pigmentu tipiem attiecīgajās vālītēs (trihromatiskā krāsu redze). Gadījumos, kad iztrūkst kāds no pigmentiem, sajūta veidojas no pāri palikošajiem pigmentu tipiem. Krāsu redzes traucējumi var būt gan iedzimti, gan iegūti slimības, intoksikācijas vai traumas rezultātā. Tie var ietekmēt darbību profesijās, kur nepieciešama jebkāda krāsu saskaņošana, piemēram, policistiem, elektriķiem, telekomunikāciju darbiniekiem u.c. Krāsu redzes traucējumi var ietekmēt arī mediķu lēmumus.

Vēsturiski ir radītas vairākas krāsu redzes testēšanas metodes. Viena no precīzākām metodēm ir Naidžela anomaloskops, tā balstās uz sarkanas un zaļas spektrālas krāsas sajaukšanu (Releja atbilstība), lai iegūtu dzeltenās krāsas sajūtu. Citi populāri krāsu redzes novērtēšanas testi ir krāsu sakārtošanas testi (Farnsworth D-15, FM-100), kad cilvēkam jāsakārto krāsainos aplīšus pēc to dabīgās secības (no zilas līdz sarkanai), un pseidoizohromatiskās (PIH) tabulas.

Sarunā par krāsām mēs piedāvāsim iespēju paceļot laikā un ieskatīties vēstures dziļajās lādēs, iepazīstināsim ar interesantiem faktiem no mākslas vēstures, parādīsim dažas ilūzijas un mēģināsim klausītājus ieinteresēt Universitātē notiekošajos krāsu redzes pētījumos. 
Šoreiz ekspertu krēslos sēdēs Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta Segnetoelektriķu nodaļas Funkcionālo materiālu fizikas laboratorijas pētnieks Sergejs Fomins, Fizikas un matemātikas fakultātes Optometrijas un redzes zinātnes nodaļas profesori Ivars Lācis un Māris Ozoliņš.

Pasākumu šoreiz vadīs Dr. Inese Čakstiņa – zinātniece, LOREAL prēmijas laureāte.
"Zinātnes kafejnīcas" mērķis ir raisīt brīvu diskusiju neformālā vidē par sabiedrību interesējošiem zinātnes jautājumiem. Tā ir iespēja tikties ar attiecīgās jomas ekspertiem un uzdot viņiem jebkuru interesējošu jautājumu un noskaidrot līdz šim neizprasto par kādu konkrētu zinātnes jomu, šoreiz par tēmu – redze.
       
Visas kafejnīcas sākas uzreiz pēc 18:00.  Pirmajiem 50 dalībniekiem sulas glāze par brīvu. Pasākums notiek „Fizmatdienu ‘11” ietvaros. 
 
Laipni aicināti apmeklēt "Zinātnes kafejnīcas" pasākumu! 

Papildus informācija:
Virgīnija Liepiņa
e-pasts: virgiinija@gmail.com
Ligita Liepiņa
tālr.: 7 034 481 begin_of_the_skype_highlighting      7 034 481  end_of_the_skype_highlighting
e-pasts: Ligita.Liepina@lu.lv