Šis seminārs, kas zināms gan kā jauno biedru seminārs, gan kā potenciālo biedru seminārs, gan kā seminārs "Faktoriāls", šogad tika dots atšifrējums "Fizmatu aktīvistiem, krāsā tikai oranžā, radošs, izglītojošs ārpusstudijām lietderīgs seminārs", kas bija LU Fizikas un matemātikas fakultātes Studentu padomes organizēts seminārs potenciālajiem SP biedriem un aktīvistiem, kurā cilvēki - jaunie un jau pieredzējušie censoņi - tika savstarpēji iepazīstināti, saliedēti un apmācīti par svarīgākajām Studentu padomes darbā nepieciešamajām lietām. Seminārs norisinājās no 17. līdz 19. oktobrim Īslīces vidusskolā. Protams, mums nebija ne jausmas, kurā Latvijas nostūrī attapsimies, jo, kur dodamies, uzzinājām mirklī, kad izkāpām no autobusa jau galapunktā.

Sāksim ar piektdienas vakaru, kad visi topošie un jau esošie SP biedri sapulcējāmies Zeļļos. Sadalījāmies komandās, lai spēlētu cilvēku dambreti un palīdzētu SP ar vakariņu sagatavi. Ieturot fizmatisku stilu, visām komandām iedod vienādus uzdevumus līdz autobusa atiešanai (kas bija tieši pusotra stunda) no Strēlnieku laukuma. Tā nu katra komanda ar savu uzdevumu interpretāciju devās bilžu sirojumos, jo katrs izpildītais uzdevums bija jāiemūžina bildē. Manuprāt, visvienotākā interpretācija bija uzdevuma punktā “Liku bēdu zem akmeņa”. Ierodoties Īslīces vidusskolā, katram semināra biedram bija nepieciešams iepazīstināt visus ar savu vārdu un telefona signālu, lai nakts vidū zinātu, kurš nemāk izslēgt skaņu. Naktij tuvojoties, semināra cilvēki izlēma spēlēt vārda atcerēšanās spēli, kas bieži vien radīja vieglu mulsumu savas vājās atmiņas dēļ, kaut gan tu droši zināji, ka pēc piedalīšanās spēlē tik drīz neaizmirsīsi kāda vārdu.

Kas tas gan būtu par saulainu sestdienas rītu, ja fizmati nebūtu sagatavojuši rīta rosmi un brokastis? Nelielu enerģijas devu ieguvuši, devāmies iekarot dienas trasi, kur neiztikt bez kurioziem brīžiem par neizdevušos mezglu vai nespēju izspraukties ar aizsietām acīm caur pārāk šaurām spraugām. Pēc brīnišķīgām pusdienām un nelielas atpūtas bija iespēja noklausīties lekcijas, kuras vadīja Kirils Solovjovs, Pēteris Jurčenko un Rihards Blese. Nav iespējams aprakstīt, cik daudziem šīs lekcijas bija noderīgas ne tikai saistībā ar visu par un ap SP, bet arī iespēju paplašināt savu domāšanu jeb palūkoties ārpus rāmja. Spilgti atmiņā palikuši 2 izvilkumi no lekcijām: “Pasaules iedzīvotāji iedalās 5 grupās. Pirmajā – Dzīve ir nekam nederīga. Otrajā – Mana dzīve ir nekam nederīga. Trešajā – Es esmu foršs, bet tu ne pārāk. Ceturtajā – Mēs esam forši, bet tas bariņš ne pārāk. Un visbeidzot piektajā – Pasaule ir forša.” Izvēlies, kurā grupā Tu vēlies iederēties! Kā arī otrais izvilkums: ”Ja krēsli stāv uz paaugstinājuma ar muguru pret skatītājiem, vai viss ir pareizi? Krēsli nav pieskrūvēti, bet vai Tev tā ir ērti?” Pēc dziļiem pārdomu mirkļiem jaunajiem un potenciālajiem SP biedriem deva jaunu uzdevumu – sarīkot pasākumu SP biedriem, kuri rīkoja visu semināru. Pēc garām apspriedēm un vienbalsīga lēmuma sākās aktu zāles pārveidošana atbilstoši pasākuma prasībām, kur katrs ar savu uzdevumu centās panākt maksimāli labu efektu (kā nekā materiālu skaits bija ierobežots). Dejas, limbo, foto stūrītis, priekšnesumi par “Pirmo reizi…. SP, protams” un citas aktivitātes uzmundrināja visus semināra dalībniekus, vismaz līdz 5 no rīta.

Miega bads un rīta rosme bija spilgtāk izjūtamās lietas svētdienas rītā, kad ārā viegla migla mijas ar smidzinošu lietu, pēc kurām tika ieturētas brokastis. Uzstājās pēdējais lektors Valdis Zuters, kura lekcija bija īsa (reizēm tas ir bonuss) un bija par fizmatu tradīcijām. Cerams, ka uz zemes atstātā simbolika no izolācijas lentām nekļūs par tradīciju… Sapulcējoties aktu zālē lielā un draudzīgā aplī, radās iespēja kārtīgāk iepazīt (tieši pirms braukšanas prom) savus semināra biedrus, jo katram bija jāizsaka savi iespaidi par Faktoriālu, ko esi iemācījies un ko līdz Ziemassvētkiem vēlies izdarīt. Iespēja ievērot sev līdzīgi domājošos un pavērot visa pasākuma laikā uzņemtās bildes, kā arī saprast, kuru cilvēku kamera mīlēja (vai arī kurš cilvēks mīlēja kameru). Un tā nu Faktoriāls bija beidzies, līdz ar to – devāmies atpakaļ uz Rīgu, lai iegūtās zināšanas Faktoriālā izmantotu arī praksē.