Kā sensenos stāstos un pasakās, arī fizmatos reiz vienam tēvam bija dēls — ne lielāks, ne mazāks par trim sprīžiem. Viņš iesauca dēlu par Sprīdīti. Pats Sprīdītis nu gan bija gatavs pundurītis, krupītis, tomēr dūša tam bija kā milzim. Viņš bija apsviedīgs un uzsāka studijas fizmatos. Viņš pats teica: «Ja man, tādam mazākajam no vīreļiem, nepietiks dūša fizmatos noturēties, kur tad dzīvē aiztikšu?»

Tomēr reiz Sprīdītis apņemās pasauli apskatīties. LU vēl veselas 12 fakultātes, kas nav redzētas! “Iešu pasaulē,”viņš saka,” Vai tur vietas trūkst? Izrakšu naudu, pārnākšu mājās un uzcelšu pili, apprecēšu princesi.”

Tā grebjot karotes, viņu pārsteidza Ļaunā Pamāte no Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes un dzina ārā no mājas. Sprīdītis ņēma lāpstu un kājas pār pleciem un devās ceļā.

Iet un iet viņš, kamēr notiek lielā, lielā mežā, ko par Zelliju dēvēja. Viņam priekšā paveras milzīgs purvs, kurā naudu žāvē Biologi. Sprīdītis daudz nedomā un zina, ka purvā nauda jāmeklē. Ejot tālāk pa mežu, Sprīdītis nonāk Vēja mātes valstībā, kur mīt Ģeogrāfi. Kādas bagātības viņš tur iegūst, to pats vēl īsti neapjauš, taču atceras Vēja mātes vēlējumu: “Ej labāk tālāk pasaulē un mācies izturēt un klusu ciest, lai ar vai…!” Stabulīti, ar ko apvaldīt ģeogrāfu dēlus, saņēmis viņš dodas tālāk. Viņu ātri panāk Lutausis kopā ar Juristiem. Taču Sprīdītis turpina lauzties tālāk cauri mežam pie Meža mātes.

Ekonomi kopā ar Sīkstuli nabaga Sprīdītim lika izciest 3 mocības, pēc tām viņš satiek Labo vecīti no Mediķiem un Filoloģijas un Moderno valodu fakultātes studenti viņu aizved uz pili. Karaļa pilī viņš nokļūst pie Vēsturniekiem un satiek arī Karali. Sprīdītis dodas cīņā ar pašu nelabo -Velnu, kur ap stūri glūn arī Teologi. Viņš uzvar sūtīto Velnu un sastop daiļo Princesi Zeltīti un nešpetnā Ragana pārsteiz viņu ar Ķīmiķu uzmeistaroto brīnumdziru. Beidzot viņu jau aicina Gulbītis un Sociālo Zinātņu fakultātes studenti. Sprīdītis apskatījis pasauli, noraida zeltu un atgriežas mājās.

Atkal Fizmatos Sprīdītis atskārst, ka nekur nav tik labi kā mājās. Viņš ir iemācījies vērtēt cilvēku nevis pēc spožā stāvokļa un bagātības, bet pēc tā, cik cilvēks labs un atsaucīgs. Palīdzēt tiem, kuriem dara pāri. Viņš vairs nebīstās un ar atjautību un prātu ir iemācījies uzveikt ļauno. Sprīdītis pēc pasaules apceļošanas spēj izturēt, nepagurt, nepadoties! Taču pats galvenais, ko viņš saprata, ka Laimīgā zeme ir paša mājas-fizmati, tikai agrāk Sprīdītis to nav pratis saskatīt.