Šī gada 19. februārī plkst. 17:00 viesnīcā Radisson Blu Latvija notiks paneļdiskusija „Fiziķis mūsdienu pasaulē”.
Ir pamats uzskatīt, ka mūsdienu sabiedrība atgriezusies pie vairāk nekā simts gadus veca uzstādījuma – visās dzīves jomās progresu virza eksakto zinātņu pārstāvji – jo īpaši to priekšpulks – fiziķi. Tradicionāli atturīgi turējušies ēnā, fiziķi atskārtuši vēlmi padiskutēt par eksistenciālām lietām – šoreiz publiski.
Valdība uzskata eksaktās zinātnes par prioritārām un nodrošina ievērojamu budžeta vietu skaitu studiju programmās. Tā cer, ka tādējādi nodrošinās inovācijas, ražošanas uzplaukumu un Latvijas ekonomikas izaugsmi. Tomēr skolēnu skaits, kuri izvēlas kārtot fizikas eksāmenu un nāk studēt fiziku Universitātē, pēdējos gados neaug.
Vai fiziķa profesija mūsdienu izpratnē nozīmē tikai uz akadēmisko izcilību vērstās darbības? Kāda ir fiziķu loma modernu tehnoloģiju izstrādē un inovāciju radīšanā? Vai fiziķa un inženiera kompetences strikti nodalāmas? Kādas ir fiziķa izredzes darba tirgū Latvijā un pasaulē?
Uz šiem un citiem ar laikmeta izaicinājumiem saistītiem jautājumiem tiks meklētas atbildes Latvijas Universitātes rīkotajā publiskajā diskusijā.
Diskusiju vadīs TV3 „Bez Tabu” raidījuma vadītājs Juris Šteinbergs.
Diskusijā piedalīsies:
Ar viedokļiem un jautājumiem diskusiju būs iespējams kuplināt visiem klātesošajiem.
Pēdējās desmitgadēs – pat gados – dažādās jomās izmantojamās tehnoloģijas strauji mainās. Tehnoloģiju maiņa gandrīz vienmēr – pat ja tas nav acīmeredzami – saistās ar fizikālu procesu pilnīgāku izpratni un „pieradināšanu”. Piemēram, skaņu ieraksts pēc analogās skaņu plates un magnetafona lentes laikmeta pārtapis un „izdzīvo” savu progresa gaitu dažādās digitālā ieraksta tehnikās CD, zibatmiņā un „mākoņos”… No masveidīga elektronu staru lampas lietojuma TV vēl pirms 10 gadiem, par ģimeņu „draugiem” ir kļuvuši plazmas, šķidro kristālu (LCD) un gaismas diožu (LED) ekrāni. Šādas attīstības ķēdes var rādīt daudzās jomas. Visur, kur iespējams, mehāniskās sistēmas ar kustīgiem vai materiālu ietilpīgiem elementiem tiek aizstātas ar elektroniskiem mikro- un nanorisinājumiem, kas no fundamentālo pētījumu jomas „atceļojuši” līdz mūsu ikdienai. Būtiski, ka lietojamo iekārtu principi un tur izmantotās metodes mainās radikāli un pat vairākas reizes vienas paaudzes darba mūžā.
Tādējādi detalizētas inženierzināšanas par konkrētas iekārtas (sildītājs vai dzesētājs, elektriskie gaismas ķermeņi,…) uzbūvi un darbību mainīgajā tehnoloģiju pasaulē kļūst nepietiekamas sekmīgai profesionālai darbībai ilgtermiņā. Priekšplānā izvirzās iekārtu darbības un procesu fizikālo likumsakarību izpratne un to kvantitatīvs apraksts matemātisko sakarību formā. Šīs sakarības ir valoda, kas ļauj veidot procesu virtuālos „dubultniekus” matemātisko modeļu formā. Pat, būvējot mums ikdienā labi pazīstamas lietas – ūdens sūkni vai elektrisko plīti, to tapšanas procesā ieslēpta modelēšana. Pirms nonākt mūsu virtuvē, atpūtas telpā vai uz naktsgaldiņa, šīs iekārtas „izdzīvo” daudzas dzīves virtuālajā matemātisko modeļu pasaulē, lai atbildētu uz jautājumiem, kā panākt maksimālo efektivitāti un ilgtspēju ar mazākām izmaksām.
Vienā izstrādājumā bieži „satiekas” dažādu fizikas nozaru – siltumfizikas, hidrodinamikas, elektrodinamikas, mikropasaules un citu jomu zināšanas. Šādā nozīmē runājam par multifizikāliem procesiem un multifizikāliem modeļiem, kas matemātiski apraksta fizikālo mijiedarbību kopsakarības. Tādējādi mūsdienās speciālistam, attīstot jaunus produktus, arvien biežāk jāstrādā ar sakarībām, kas atnākušas no teorētiskās fizikas, risinot tās ar datorprogrammu palīdzību. Līdzās inženierim un projektētājam stājas fiziķis ar dziļāku detaļu izpratni un plašāku skatu uz procesu kopsakarībām.
Diskusijas pamatjautājumi tādējādi ir par:
Balsis: 3, vidējais vērtējums: 5