Aizritējusi kārtējā Programmētāju diena, un gribu piedāvāt mazu
pārskatu par to, kas tajā notika. Bez profesoru lekcijām bija arī
prēmiju laureātu uzstāšanās. Laura parādīja persiešu kaligrāfijas
piemērus, bet Māris veica eksperimentu ar ziloni, lai parādītu, ka arī redzamajā pasaulē var būt tā, kā ar daļiņu spiniem. Zilonim bija lente galā, un ar ziloņa pārbīdīšanu plaknē, tika panākts, ka lente ir savirpināta. Lai iegūtu to pašu ziloni (ar nesavītu lentīti), viņš bija jāapgriež divas pilnas reizes.
Lēdijas Adas Lavleisas prēmijas saņēma:
- Alīna Dubrovska par pētījumiem algoritmu sarežģītībā;
- Laura Mančinska par pētījumiem automātu teorijā un līdzdalību ACM programmēšanas sacensībās;
- Inese Bērziņa par darbību Neklātienes matemātikas skolā (NMS) un matemātikas olimpiādē Baltijas Ceļš.
Čārlza Bebidža prēmijas saņēma:
- Aleksandrs Belovs par pētījumiem algoritmu sarežģītībā un galīgo automātu pielietošanā bezgalīgiem vārdiem;
- Māris Ozols par pētījumiem automātu teorijā un dalību programmēšanas sacensībās, un pētījumiem magnetohidrodinamikā.
Vēl tika izsniegti atzinības raksti:
- Agnesei Zalcmanei, gan par darbošanos NMS, gan komandā ar Lauru un Māri
- Inesei Kapiniecei, kura nodarbojās ar pētījumiem programmu testēšanā.
Nākamā programmas daļa bija lekcijas.
Pirmais uzstājās prof. Mārtiņš Rūsiņš Freivalds ar lekciju "Ko mēs
zinām un ko nezinām par P=NP? problēmu?" Lekcijas mērķis bija
pastāstīt studentiem, kam noder teorija. Viens veids ir tāds, ka
teorija noder tieši, piemērs bija Jurījs Gurēvičs, kurš stradā
Microsoft Reaserch un nodarbojas tieši ar teoriju. Otrs teorijas
noderīguma veids ir tas, ka tā parāda kāpēc Pasaule ir tāda, un ne
citāda.
P=NP? ir algoritmu sarežģītības problēma. Tas ir jautājums par to, vai
algoritma pierādījuma sarežģītība ir vienāda ar algoritma pierādījuma
atrašanas sarežģītību? Tā ir viena no vairākām neatrisinātām problēmām
šajā jomā. Un, tāpat kā daudzas citas pazīstamas problēmas, tā ir arī
matemātiskās loģikas problēma. Bez tam, šīs problēmas varbūt var
risināt ar algebriskās ģeometrijas palīdzību, bet varbūt ar fizikas?
Un varbūt ģenētikā kāda no šīm problēmām jau ir atrisināta, tikai mēs
to nepamanām.
Nākamais lekciju lasīja prof. Kārlis Podnieks. Lekcijas "Kas īsti ir
matemātika?" mērķis, līdzīgi kā iepriekšējās lekcijas mērķis, bija
uzdot jaunajiem datoriķiem un matemātiķiem risināt līdz šim vēl
neatrisinātās problēmas. Lekcijā tika runāts par to, ka reizēm gluži
reālas izteiksmes kā 10^10^1000, nesatur tik reālu atrisinājumu -
proti, nav iespējams uzrakstīt atbildi decimālajā sistēmā, jo visumā
nav vairāk kā 10^1000 daļiņu.
Nākamais uzstājās prof. Juris Borzovs ar eseju "Piecu pēdu problēma".
Šai esejai nebija īsti matemātiska rakstura. Pēc tās bija paredzēta
diskusija par to, vai nākotnē IT darba tirgū būs pieprasīti tikai
versatilisti, taču tā izvērtās par īsu diskusiju par to, kas tad īsti
ir versatilisti. Tā kā arī šī diskusija īsti nevedās, prof. Detlavs
mazliet pastāstīja par savu viedokli matemātiskajā filosofijā, un
aicināja studentus meklēt, lasīt un izteikt viedokli par viņa darbu
"Konfistoles", ko viņš solīja atstāt pie Ārijas Sproģes.
Balsis: 0, vidējais vērtējums: 0