Tātad... tā norisinājās 2010. gada 3. – 5. septembrī. Baldone domāta 1. kursa fizmatiem un datoriķiem, lai visi jau pirms studiju uzsākšanas sadraudzētos un saliedētos tā jauki! :)

Tad nu tā, braucot uz turieni, man nebija ne jausmas, ko satikšu, kas un kā tur būs, jo nebija neviena pazīstama. Nē - bija gan viens, bet tas vienalga neskaitās un ir maz, ņemot vērā, ka bijām tur ap 200 cilvēku! Pašā sākumā pie fakultātes bija spēles, kuras gan nokavēju, jo gribēju būt forša un ierasties ar nokavēšanos. Taču tagad man nedaudz žēl, ka nokavēju, jo pēc bildēm izskatās, ka bijis tīri interesanti!

Nu, labi! Vismaz iesaistījos, kad sākās citas aktivitātes un pikantas spēlītes fakultātes telpās. Tas bija interesanti, un paspēju jau sadraudzēties ar vienu jauku meiteni no matemātiķiem. Tad gājām ārā, lai gaidītu autobusu un tur man atkal sanāca jauki iepazīties, šoreiz ar datoriķu puisi. Tad sekoja brauciens autobusā, kur nudien gāja jautri – visi sapazinās, runājās un smējās, beigās vēl dziesmas dziedājām un fizmatu saukļus mācījāmies, un diezgan ātri nonācām Baldonē.

Laika apstākļi mums nepagadījās tie jaukākie – visu laiku līņāja un bija tā neforši, taču tas bija tāds sīks sīkumiņš salīdzinājumā ar visu jauko un interesanto, kas tur notika. Sākumā mēs izkravājāmies un iekārtojāmies, tad mums bija uzdevums, lai sadalītos komandās un iepazītos ar tuvāko apkārtni, pēc tam tusējām pa mūsu jauko guļamtelpu – sporta zāli. Tur es paguvu sadraudzēties un lieliski pavadīt laiku ar datoriķu puišiem (vēlāk daudzi jau domāja, ka esmu ar viņiem vienā kursā!), piebildīšu, ka ar lielāko daļu no viņiem draudzējos un pavadu laiku arī tagad pēc Baldones. :)

Vēlāk ieradās arī pārējie Baldones dalībnieki (jo visiem nepietika vietas divos autobusos), kuri pa to laiku bija visādas jautras spēles spēlējuši fakultātes telpās. Tad klausījāmies, ko mums stāsta dekāni, profesori un studentu padomju vadītāji. Tad sekoja priekšnesumi, kas, manuprāt, bija vissmieklīgākā Baldones daļa (laikam jau iepriekš jāatvainojas, ka tik bieži lietošu vārdu ‘smieklīgi’, bet nezinu, kā lai citādi to nosauc un tas viss TIEŠĀM BIJA SMIEKLĪGI!). Sākumā jau vadības izstrādātās etīdītes (kurās šos respektējamos un nopietnos cilvēkus tu redzi pavisam citā veidā – viņi tēlo, joko un smejas), tad mums bija jāizdomā lietus aizdzīšanas rituāli, kas arī bija visai smieklīgi. Taču vēlāk pa kursiem gatavojām savus vakara priekšnesumus, un tie bija vienkārši anormāli smieklīgi, jāpiebilst, ka katru reizi, kad paskatos bildes no dažiem priekšnesumiem vai kaut vai tikai atceros tos, man sanāk smiekli, jo kaut ko TIK smieklīgu negadās redzēt bieži!

Pēc tam jau bija pietiekami vēls, lai katrs jau sāktu darīt, ko grib – citi gāja gulēt, citi vēl darīja visādas lietas. Mēs ar datoriķu puišiem spēlējām kārtis, līdz bija jau tik vēls, ka acis vairs neturējās vaļā! Nākamais rīts sākās ar rīta rosmi, ko, protams, nokavēju, jo nevaru taču normāli sataisīties tik ātri. Pēc brokastīm gājām strādāt – puiši (arī dažas meitenes) stiepa visādus koka izstrādājumus, bet meitenes slaucīja ielu, daži vispār locīja cepurītes Aristotelim! Pusdienās ēdām gardo Baldones soļanku.

Tad sekoja sporta aktivitātes, kur arī netrūka visādu smieklīgu atgadījumu. Vakariņas, pēc tam ekskursija uz Baldones observatoriju – tas bija iespaidīgi. Pēc tam sekoja NAKTS TRASE – visiespaidīgākā un trakākā Baldones daļa! Neieslīgšu sīkumos, bet varu teikt, ka līšana pa pretīgu, smirdīgu purvu puskailai nakts vidū septembrī kopā ar saviem jaunajiem kursabiedriem bija VISKRUTĀKAIS, KO SAVĀ MŪŽĀ ESMU DARĪJUSI!

Pēdējās dienas rīts atkal sākās ar rīta rosmi, ko atkal nokavēju. Pēc brokastīm sekoja kārtējie priekšnesumi, kas jau atkal bija tā, ka tu stāvi un smejies visu laiku bez apstājas! Tad spēlējām spraigu un interesanti jautru volejbola maču ar veckursniekiem. Vēlāk gājām uz Riekstukalnu, kur tikām apbalvoti ar daudz gardām lietām. :) Atļaušos palielīties, ka statistiķi ieguva 1. vietu par priekšnesumiem un 1. vietu KOPVĒRTEJUMĀ, kas nudien bija pārsteigums, jo parasti to iegūstot fiziķi vai kādi citi kursi, bet mēs vienkārši šogad esam novākušies TIK kruti statistiķi, ka nu tik turies! Pēc apbalvošanas nošļācām organizatorus ar bērnu šampanieti un drosmīgākie ripoja no kalna, arī tas bija smieklīgi.

Pēc kopbildes devāmies atpakaļ un, kamēr lielākā daļa aizbrauca ar pirmajiem autobusiem, kojinieki palika satīrīt visu, izēst gardo soļanku, paspēlēt kārtis un tāpat atpūsties, līdz atbrauc autobuss, kurš mūs aizveda līdz kojām, kur bija palikušas tikai dažas stundas līdz Aristotelim, kas jau ir cits stāsts.

Gribēju pateikt milzumlielu paldies organizatoriem par tik lieliski noorganizētu, superīgu pasākumu! SECINĀJUMI PAR BALDONI - tas ir vienkārši kolosāls, superforšs, saliedējošs pasākums, kurā jāpiedalās visiem! Baldonē iepazīstas un iegūst lieliskus draugus, un pirmajā lekcijā tu atšķirībā no tiem, kas nebija Baldonē, jau lielāko daļu savu kursabiedru pazīsti, un jums jau ir tik daudz kopīgu piedzīvojumu. Jāpiemin, ka man zināmi vairāki gadījumi, ka Baldonē meitenes sapazīstas un kļūst par labākajām draudzenēm, ka no malas šķiet - viņas pazīstamas jau kopš bērnības – tas ir tik lieliski! Nu mums ir savi iekšējie jociņi no Baldones kā, piemēram, „Un mēs ejam un ejam...”. Kopumā tas bija viens smieklu pilns, traks un ellīgi superīgs pasāciens! :) BALDONE IR JĀPIEDZĪVO!!!