Domājams - arī Tu būsi kaut ko dzirdējis par fizmatu oranžā dārguma pazušanu 23. decembra naktī, kad tas diezgan nelietīgā veidā tika izzagts no fakultātes telpām. Izrādās, ka tas nebūt nav pirmais gadījums, kad karogs pazūd, pie tam, diezgan mīklainos apstākļos.


Karogu aizmirst autobusā..


2002. gada fizmatdienas sākās ar pirmo fizmatu pašu laivu braucienu [pirms tam fizmati piedalījās "Kursas pavasarī"], kurā braucām pa Amatu un Gauju. Laivu braucienā, protams, tika ņemts līdz arī karogs, kas kalpoja, piemēram, finiša vietas atzīmēšanai.

Braucot mājās, karogs tika godīgi ievietots autobusa salona bagāžas plauktiņā virs sēdekļiem. Autobusā, kā parasti, gāja jautri, un, ierodoties Zeļļos, nevienam karogs vairs nebija prātā, katrs savāca savas mantiņas un devās vai nu uz kojām, vai uz mājām, vai kādā citā, nezināmā virzienā.

Nākamajā pirmdienā karogs fizmatdienu pasākumosnebija īpaši nepieciešams, tāpēc tā prombūtne netika pamanīta, un visi bija veseli un laimīgi. Pamazām tuvojās sestdiena, kad bija paredzēts lielais absolventu salidojums un, protams, arī tradicionālais fizmatu gājiens. Vārds pa vārdam, joks pa jokam, līdz nonācām pie secinājuma, ka karogs ar visu jauno karogkātu [tas tika speciāli pagatavots tāds kreptīgs, lai varētu nostiprināt karogu pie Zeļļu 8 parādes durvīm] ir pazudis. Mēģinot restaurēt notikumu gaitu, noskaidrojās, ka pēdējo reizi karogs manīts Līgatnē, kur tas pēc laivu brauciena ielikts autobusā. Sazvanot autobusa šoferi, šī versija apstiprinājās.Nu vairs atlika tikai aizbraukt līdz Sarkandaugavai, lai no autobusa savāktu aizmirsto dārgumu.



Kādēļ fizmatiem ir trīs karogi

2003. gada fizmatdienās laivu brauciens bija noslēdzušaispasākums, un, tā kā pēdējā dienā dalībniekiem pilnīgi visas mantas bija jātransportē pašiem ar savām laivām, tika nolemts karogu nosūtīt "uz mājām" ar kādu dalībnieku automašīnu. Vedēji nosolījās karogu nogādāt pie Zeļļu 8 dežuranta, ko arī godam paveica. Pārējie laivu brauciena dalībnieki mierīgi nopeldēja vēl kādus 15 kilometrus pa Salacu un siltajos autobusos tika laimīgi nogādāti Rīgā.

Tā kā Fizmatdienas bija beigušās, visiem to organizatoriem iestājās patīkams atslābums un gandarījums par paveikto. Vairāk vai mazāk sekmīgi tika nokārtota vasaras sesija, kas vainagojās ar kārtīgu vasaras atpūtu.

Augusta vidū pamazām sākās gatavošanās Baldonei, un,protams, atklājās, ka karoga nav. Atkal restaurējot notikumu gaitu nonācām līdz karoga vedējiem no Salacas uz Rīgu, bet tā kā kopš tā laika daudz ūdeņi jau bija aiztecējuši, tadneviens vairs neatcerējās ne vedēja vārdu, ne arī telefona numurs bija saglabāts. Un tānu nācās atzīt bēdīgo faktu, ka karoga nav.

Neko darīt, jātaisa jauns.Domāts darīts! Tiek izgatavots jauns karogs, taču izrādās, ka tam teksts uzdrukāts nepareizajā virzienā, un tādu jau lāgā pie kāta stiprināt nevar. Tad nu tika izgatavots vēl viens karogs, apdrukāts kā nākas un bez bažām pie kāta stiprināms. Ap šo laiku kāds cilvēks nezināma iemesla dēļ iegājis Zeļļu 8 dežuranta būdiņā, kurstūrī ieraudzīja ko pazīstamu - tavu brīnumu, tas tak bija mūsu vecais karogs!

Kopš tā laika fizmatiem ir trīs karogi.

Stāstīja: Linards Kalvāns