Zinātnes kafejnīcas mērķis ir raisīt brīvu diskusiju neformālā vidē par sabiedrību interesējošiem zinātnes jautājumiem. Tā ir iespēja tikties ar attiecīgās jomas ekspertiem un uzdot viņiem jebkuru interesējošu jautājumu, un noskaidrot līdz šim neizprasto par kādu konkrētu zinātnes jomu, šoreiz par silīciju.
Silīcijs dabā brīvā veidā ir sastopams ļoti reti (ieslēgumu veidā iežos), bet lielos daudzumos ir sastopams oksīda SiO2 veidā, kā arī alumosilikātos. Brīvā veidā silīcijs var būt pelēka kristāliskā viela vai arī brūns pulveris. Tīru silīciju galvenokārt lieto par pusvadītāju. No tīra, monokristāliska silīcija izgatavo arī AFM zondes un citus mikroelektromehānisko sistēmu komponentus. Silīciju saturošus organiskos polimērus (silikonu) lieto spraugu noblīvēšanai mitrās vietās un citiem mērķiem. Silīciju pievieno arī dzelzs sakausējumiem, lai palielinātu to elektrisko pretestību.
Šogad ar savām zināšanām dalīsies un klausītājus priecēs Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks un profesors Andrejs Siliņš , kurš stāstīs par silīcija dioksīdu un tā fotoniku, Ķīmijas fakultātes Analītiskās ķīmijas katedras vadītājs profesors Arturs Vīksna un Analītiskās ķīmijas katedras laborante Gunita Kolosovska stāstīs par piemaisījumu detektēšanu silīcijā. Fizikas un matemātikas fakultātes pētnieks Armands Krauze stāstīs par lielu silīcija monokristālu industriālo audzēšanu elektronikas vajadzībām un tās matemātisko modelēšanu. Pasākumu vadīs Dr. Inese Čakstiņa.
Pasākuma tiešraide LU mājas lapā vai arhīvā.
Laipni aicināti apmeklēt Zinātnes kafejnīcu!
Silīcijs dabā brīvā veidā ir sastopams ļoti reti (ieslēgumu veidā iežos), bet lielos daudzumos ir sastopams oksīda SiO2 veidā, kā arī alumosilikātos. Brīvā veidā silīcijs var būt pelēka kristāliskā viela vai arī brūns pulveris. Tīru silīciju galvenokārt lieto par pusvadītāju. No tīra, monokristāliska silīcija izgatavo arī AFM zondes un citus mikroelektromehānisko sistēmu komponentus. Silīciju saturošus organiskos polimērus (silikonu) lieto spraugu noblīvēšanai mitrās vietās un citiem mērķiem. Silīciju pievieno arī dzelzs sakausējumiem, lai palielinātu to elektrisko pretestību.
Šogad ar savām zināšanām dalīsies un klausītājus priecēs Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks un profesors Andrejs Siliņš , kurš stāstīs par silīcija dioksīdu un tā fotoniku, Ķīmijas fakultātes Analītiskās ķīmijas katedras vadītājs profesors Arturs Vīksna un Analītiskās ķīmijas katedras laborante Gunita Kolosovska stāstīs par piemaisījumu detektēšanu silīcijā. Fizikas un matemātikas fakultātes pētnieks Armands Krauze stāstīs par lielu silīcija monokristālu industriālo audzēšanu elektronikas vajadzībām un tās matemātisko modelēšanu. Pasākumu vadīs Dr. Inese Čakstiņa.
Pasākuma tiešraide LU mājas lapā vai arhīvā.
Laipni aicināti apmeklēt Zinātnes kafejnīcu!
Balsis: 0, vidējais vērtējums: 0