)
Ceturtdienas rītā, 7. maijā, pēc skaipošanas par pēdējie atgādinājumiem, ko ņemt līdz, mantu kārtošanas un brauciena uz lidostu mēs - Aivars, Arta, Guna, Guntis, Ģirts, Inga, Kirils, Liene, Mārtiņš, Mārtiņš, Raivis un Sanda - satikāmies lidostā, lai dotos uz Cīrihi. Saņēmām katrs savu biļeti, devāmies cauri stingrajai drošības pārbaudei, tālāk jau ar autobusu līdz lidmašīnai, kur sasēdāmies un gaidījām, kad lidmašīna pacelsies. Pēc veiksmīgas pacelšanās un tikpat veiksmīgas nolaišanās bijām klāt – Cīrihes lidostā.
Lidostā mūs sagaida VMP pārstāvji, kas rudenī viesojās arī Latvijā. Tā nu katrs saņemam savu braukšanas talonu, nelielu instrukciju un pa grupām dodamies uz savām naktsmītnēm - studentu īrētajiem dzīvokļiem. Universitātei ir arī kopmītnes, taču tajās vieta pietiek tikai salīdzinoši nelielai daļai studējošo un bez veiksmes palīdzības tur var arī netikt. Tāpēc studenti parasti īrē kopīgi vairāku istabu dzīvokļus. Nekāds lētais prieks tas nav, taču ar vecāku atbalstu studenti to var atļauties, un normāla prakse nav paralēli mācībām strādāt.
Tālāk seko universitātes centrālo ēku apskate. Universitāte ir sadalīta divās daļās – pilsētas centrā atrodas universitātes vēsturiskās ēkas, taču aptuveni 20 – 30 minūšu braucienā no centra, atrodas otrs universitātes kampuss, kur atrodas jaunas, modernas lekciju telpas, laboratorijas, arī sporta zāles utt. Pārtraukumos starp lekcijām var iziet pasēdēt uz terases ar skatu uz kalniem un Cīrihes ezeru, kas patiešām izskatās jauki. Jāatzīmē vēl viena interesanta lieta – laikā, kad bijām Cīrihē, galvenajā universitātes ēkā bija skolēnu zinātnisko darbu izstāde. Darbi bija patiesi interesanti. Viens no atmiņā paliekošākajiem bija skolēna izveidots primitīvs spēļu automāts. Universitātes centrālajā ēkā klausījāmies arī interesantu lekciju par topoloģiju un mezglu teoriju (knot theory). Topošais doktorants saprotamā valodā stāstīja par savu darbu šajā jomā.
Piektdienas rīts sākas ar braucienu uz universitātes jaunāko kompleksu pakalna galā – Honggebergu, kur studentu pašpārvaldēm ir arī MĀJA, kas ir draudzīgi sadalīta starp fakultāšu pašpārvaldēm. Sākumā pastaigājam pa kampusa teritoriju, kas atstāj visai labu iespaidu. Apskatām arī telpas, kur ir viss nepieciešamais, lai fiziķi varētu veikt laboratorijas darbus, telpas ir modernas un tajās ir viss nepieciešamais un nav nepieciešamas aizslēgtas durvis vai sargs, lai kaut kas nepazustu.
Vēlāk apmeklējam arī vairākas fizikas laboratorijas, kas bija ļoti iespaidīgas. Ja pirmajām no tām cilvēki pētīja, kā var izmantot gaismas starus, lai pētītu kādas vielas īpašības, tad nākamajās trijās jau bija cilvēki, kas pētīja kvantu mehāniku. Paralēli tiek strādāts pie vairākām iespējām, kā varētu mēģināt izveidot kvantu datoru, vienā no laboratorijām pēta, kā varētu fotonus pārveidot par taustāmākām lietām, ar ko darboties tālāk. Noslēgumā apskatījām arī telpas, kur nodarbojas ar materiālu vecuma noteikšanu. Redzējām mēs tikai dažas no laboratorijām.
Vēlāk ir iespēja arī iepazīt Cīrihi, jo divās grupās pildījām dažādus uzdevumus, kuros jāatrod konkrēta Cīrihes vieta, jāizpilda dažādi uzdevumi. Pati pilsētā, līdzīgi kā universitāte, atstāj visai pozitīvu iespaidu. Baznīcas Cīrihē ir ļoti daudz. Ir arī banku un dārgu veikalu ielas.
Sestdien notiek neliela pieredzes apmaiņa par pašpārvalžu darbības principiem un organizāciju struktūrām. Tur principi ir vairāk līdzīgi arodbiedrībām, ka studenti var izvēlēties, vai tai pievienoties vai nē. Atbilstoši gan ir jāmaksā arī simboliska biedra maksa. Tālāk šie biedri ievēl savu valdi, kas pārstāv viņu intereses. Ja biedrībā ir vairāk nekā puse no visiem studentiem, tad valdes vēlēšanās piedalās tikai neliela daļa no tiem. Līdzīgi arī pašpārvalde tur nodarbojas ar dažādu pasākumu organizēšanu. Reizi semestrī tiek izdots arī drukāts pašpārvaldes žurnāls, kur ir dažādi interesanti raksti par pētniecības iespējām, kā arī vienkārši interesantām lietām. Protams, ir arī statistika, kur var apskatīties kādas ir vidējās atzīmes kursos, kā arī cik daudz cilvēku to ir/nav nokārtojuši.
Svētdiena ir vairāk kā brīvā diena. Pasniedzam mūsu sagatavoto dāvanu - Luckāna mudžekli. Interesanta dāvana no šveiciešiem tika arī mums - Elektroinženierijas fakultātes metāla plāksne, kuru veiksmīgi nogādājām Latvijā, un tagad tā ir mūsu pārraudzībā. Mantu un pazīšanas zīmju aizņemšanās kļūst starptautiska.
Pirmdiena - pēdējā diena. Pēc kopīgas fotografēšanās braucam uz lidostu. Lidostā satiekam Krievijas hokeja izlasi ar zelta medaļām kaklā – tas bija tieši nākamais rīts pēc Hokeja pasaules čempionāta fināla, kurā, kā zināms, par čempioniem kļuva Krievija. Hokejisti izskatījās kārtīgi nosvinējusi savu uzvaru un devās mājup. Paspējām gan pieskarties viņu zelta medaļām, gan nofotografēties ar viņiem.
Sadarbība un pieredzes apmaiņa noteikti turpināsies. Viens no galvenajiem organizatoriem arī deva savu solījumu – ka ieradīsies uz Fizmatu Laivu braucienu 2010.
Dažas interesantas atziņas un galvenie secinājumi no brauciena:
• Semestra laikā studenti pilda salīdzinoši daudz mājasdarbu un dažādu uzdevumu, kas nodrošina tikai pielaišanu pie eksāmena, kurā vērtēšana sākas no nulles;
• ETH nenoliedzami ir ļoti, ļoti liels gada budžets – ap 4 miljardiem franku. Salīdzinoši – Latvijas Universitātei tas ir vairāki desmiti miljonu latu;
• Studiju maksa ETH ir 600 Ls gadā, kas ir uz pusi mazāk nekā Latvijas Universitātē, tomēr viņiem ir daudz mazāk budžeta vietu un tās ir grūtāk iegūt;
• Interesanti, ka Šveicē ir tiešā demokrātija, kas nozīmē, ka ir daudz dažādu referendumu, bet partijām ir salīdzinoši maza ietekme. Valstī ir 26 kantoni un decentralizēts varas aparāts. Kā mīnuss jāmin lēnais lēmumu pieņemšanas process. Ļoti interesanti, ka vienā no kantoniem sievietes balsstiesības ieguva tikai 1990. gadā;
• Fakultātes studentu pašpārvalde finansējumu dažādiem projektiem un savai attīstībai iegūst tiešā veidā no universitātes, nevis caur universitātes studējošo pašpārvaldi (kā tas notiek Latvijas Universitātē – caur Latvijas Universitātes Studentu padomi).
Balsis: 3, vidējais vērtējums: 5