Piektdiena, 2. maijs – brīvdiena lielākajai daļai Latvijas, bet Zeļļu ielā 8 pie Fizikas un matemātikas fakultātes jau ap plkst. 8:00 sāk pamazām rasties cilvēki, apkrāvušies lielām somām, airiem, guļammaisiem un vēl dažnedažādiem priekšmetiem, kas liecina tikai un vienīgi par to, ka ikgadējais Fizmatu Laivu brauciens ir klāt!

Jau pirms 10:00 izbrauc pirmais autobuss. Neilgi pēc tam bariņš studentu, malkodami enerģijas dzērienu Red Bull un/vai alu, dodas 10. tramvaja pieturas virzienā. Šie cilvēki nav nekas cits kā vien tie drosmīgie, kuri līdz izbraukšanas vietai vēlas doties stopējot. Šo cilvēku vidū arī četri no konkursa “Gada aktīvists 2008” dalībniekiem, kuri šādā veidā iegūst papildus punktus. Dažiem stopētājiem sagatavotas lapas ar uzrakstiem “Baldone”, “Valle”, kas var būt kā lielākās pieturvietas šajā ceļā, dažam labam - “LT”, kā arī, protams, galapunkts “Krasti” - vieta Mēmeles krastā pie pašas robežas ar Lietuvu. Visi stopētāji, lielākoties pa pāriem vai pat lielākos bariņos, diezgan ātri nokļūst galapunktā, kur jau gaida organizatori un daudzi laivotāji. Valda diezgan liela jautrība – cilvēki lēkā pa nesen piepūstajām gumijas laivām un plostiem, malko alu, ar salmiņiem sūc dīvaina izskata šķidrumu no 5 l pudeles, dzied, spēlē futbolu, fotografējas ar buļļiem līdzīgiem dzīvniekiem vai dara vēl sazin ko, līdz ieradies arī otrais autobuss, pilns ar laivām, teltīm un galvenais – pašiem fizmatiem. Nav vairs ilgi jāgaida, kad pirmās laivas jau sāk savu ceļu pa Mēmeli.

Pirmajā dienā paredzētie aptuveni 10 kilometri paiet salīdzinoši ātri, lai gan jāsaka – kā nu kuram. Lielākoties spīd saulīte, kādā brīdī nedaudz uzpilina kāda lietus lāsīte, bet viss ir salīdzinoši mierīgi. Upe diezgan strauja, dziļa, pagadās pa kādām krācītēm un akmeņiem, kas bailīgākām meitenēm liek spiegt no bailēm.

Un tad pēkšņi labajā krastā gabaliņu priekšā manāms kāds vientulīgs stāvs. Kirils! Izrādās, no šī brīža pēdējie 3 kilometri jānoairē uz ātrumu līdz finišam. Dažam labam paveicas līdz finišam tikt sausam, bet dažiem tieši šajā posmā sāk gāzt lietus kā ar spaiņiem. Visi slapji, laivā ūdens, pretvējš un aukstums, bet sacensību gars pietiekami spēcīgs, lai airētu cik vien spēka uz priekšu – līdz pašam finišam!

Finišs. Tiesnesim tiek atdota gandrīz jau izšķīdusi papīra lapiņa, lai piefiksētu laiku, cik pavadīts distancē. Izmirkuši laivotāji skrien augšup pa nelielu lauku celiņu, no kura tad tūlīt pat arī labajā pusē paveras pļava meža ielokā – tur uzslietas jau vairākas teltis, kūp pāris ugunskuri, pie kuriem tad arī skrien slapjie atbraucēji, lai kaut nedaudz sasildītos. Dažs tik ļoti trīc, ka knapi spēj parunāt, bet tad palīgā steidzas citi – berzē, rīvē un visādi citādi izdarās; kādam pat esot gadījies griezt slapjo veļu ar šķērēm nost, lai nepiesaltu.

Lietus pierimst, slapjie laivotāji jau sasiluši, pamazām atbraukuši arī pārējie – pirmīt vēl nedaudzām teltīm klātā pļava nu jau pavisam pilna un apdzīvota kā mazs ciematiņš – desmitiem telšu, daudzi ugunskuri, pilns ar mantām, laivām, airiem, bet galvenais – ap 200 cilvēku – laivu brauciena dalībnieku un organizatoru! Tiek gatavotas vakariņas, žāvētas slapjās drēbes, dzerts alus un vairākas dienas pirms tam Zeļļu kopmītnēs vārītā Moka (kopā aptuveni 38 litri!). Visam paralēli ik pa brīdim notiek prezervatīvu pūšanas sacensības – šis prieks pateicoties vienam no Fizmatdienu atbalstītājiem - “Durex”, kas sponsorēja 1000 prezervatīvu un lubrikantu.

Kas notika naktī – to atceras tikai nedaudzi. Baumas jau nākamajā rītā un vēl tagad var dzirdēt dažnedažādas, bet kas to lai zina, kas patiesība, kas meli!? Vai tiešām daža laba indivīda pirmie vārdi nākamajā rītā bija “Kāds rezultāts hokejā?”, pēc kuru pateikšanas un atbildes sagaidīšanas viņš atkal atlūzis uz vairākām stundām? Vai tiešām divi cilvēki, kas nākamās dienas pusdienlaikā tika atrasti guļam pļavā, bija tur gulējuši visu nakti? Kas zina ...

Kad nu kuram izdevās nākamajā rītā piecelties, bet tāda īstena rosība sākās tikai ap pēcpusdienu. Sacensības ar laivām pāri upei – sacenšas divas komandas (tās tika sadalītas vairākās kategorijās) – jātiek pāri upei, jādabū alus pudele, jātiek atpakaļ, kur jāsavāc otra alus pudele, bet to dabū tikai tā komanda, kura pirmā pieskrien to paķert. Tā kā straume Mēmelē visai liela un laivotājiem rokās ne tik daudz spēka, lai spētu ar laivu vai plostu normāli tikt otrā krastā, netiekot aizpūstiem vairākus metrus pa straumi uz priekšu, tad šīs sacensības no “laivošanas pāri upei” pārvēršas par “skriešanu pāri upei”. Un patiesi – dziļākā vieta šajā posmā tikai apmēram līdz viduklim, kas ļauj tikt pāri ar kājām vien, tiesa gan, ar straumi cīnīties tāpat pagrūti. Sacensības beidzas, kad fināla laikā sāk ne vien līt lietus, bet pat krist palieli krusas graudi.

Pēc šī pamatīgā gāziena jau iepriekš minētais lauku celiņš augšup no krasta uz nometni pavisam dubļiem klāts – ne viens vien šeit nolikās garšļaukus, skrienot krūmos uz tualeti vai vienkārši kaut kur dodoties. No tā visa gan tiek uztaisīta kārtējā atrakcija – šļūkšana pa dubļiem lejā uz vēdera.

Vēlāk upē norisinās arī slaloma sacensības. Pavisam pieci vārti, kuriem jāizbrauc cauri, bet, tā kā par katriem neizbrauktiem vārtiem sods tikai 50 sekundes, tad lielākoties zaudētāji ir tie, kas spītīgi cenšas izbraukt visus vārtus.

Otrās dienas pievakarē sāk norisināties konkurss “Gada aktīvists 2008”. Jāpiebilst, ka šajā konkursā var piedalīties jebkurš fizmats, bet vērtēta tiek arī aktivitāte Studentu pašpārvaldē visa gada garumā un Fizmatdienās. Papildus punktus dod jau minētās stopēšanas sacensības, kā arī punkti Laivu brauciena laikā. Pirmais konkurss - tradicionālā alus dzeršana – kurš ātrāk izdzers vienu alus pudeli. Tiek pūsti prezervatīvi – kuram ātrāk pārsprāgs. Pēc tam – ne vairs fizisku spēku prasoši, bet uzdevumi, kas kaut nedaudz prasa prāta piepūli un atmiņu. Konkursa dalībniekiem jānoskaidro iepriekšējo gadu Studentu pašpārvaldes vadītāji, upes, pa kurām braukts iepriekšējos Fizmatu Laivu braucienos, tramvaja vai autobusa pieturas, kādās pietur, braucot uz fakultāti, kā arī jāatceras iespējami daudzi pašreiz pašpārvaldē esošo biedru vārdi un uzvārdi. Visi uzdevumi kopumā prasa ne mazums laika un pacietības, kā arī dod censoņiem jaunas zināšanas gan par Laivu braucienu, gan SP vēsturi.

Pēc pašu Laivu brauciena dalībnieku lūguma naktī bija iespējams ar komandu doties arī nakts trasē. Tiem, kas jau  paspējuši iedzert ko grādīgāku, tas varbūt nemaz arī nevedās tik viegli, lai arī uzdevumi nebija grūti – šaut mērķī, trāpīt  ar akmeni pāri upei otrā krastā, ar ap virvi apliktu karabīni iziet kokos uztaisītu virvju mezglu. Tiesa gan – daudzi šīs nakts trases laikā dabūjuši tādus zilumus un skrāpējumus, ka bail skatīties!

Pēc nakts trases norisinās dubļu – lubrikantu cīņas, kurās iesākumā trīs meitenes, bruņojušās ar kasti lubrikantu, cenšas tos iesmērēt skatītājiem sejās, bet jau drīz vien pievēršas šo cīņu rīkotājam, kuru tad arī pamatīgi izvārta dubļos.

Kārtējā nakts, kuras notikumi tad lai paliek starp tiem, kas tos atceras. Nākamais rīts ataust ne tikai kārtējo baumu pilns, bet arī ar nepatīkamu pārsteigumu – nozagta laiva un vairākas mantas. Izmeklēšana vēl, cerams, notiek pilnā sparā, bet pagaidām tā arī nekas nav atrasts. Cerēsim uz to labāko!

Apbalvošanas ceremonijā tiek apbalvots “Gada aktīvists 2008” - 1. kursa Fizikas BSP students Valdis Zuters, kā arī komandu sacensību uzvarētāji, “Gada cirvis” un daudzas citas nominācijas.

Nākamā, pēdējā diena. Pa upi jāmēro vēl 20 kilometri līdz Skaistkalnei. Daži cītīgi airē un velk tos, kam pašiem nav spēka vai piemeties slinkums. Garāmpeldošajās laivās manāmi vairāki aizmiguši dalībnieki. Tiek tukšotas pēdējās alus pudeles. Brauciena laikā kāds uzskrien virsū ūdenskritumam, kāds izkrīt no laivas, kādam vēl kaut kas – lai arī pēdējā Laivu brauciena diena, nekas vēl nav beidzies. Tomēr pienāk arī Skaistkalnes tilts, kam vienā pusē uz zila fona esošu zvaigznīšu aplītī rakstīts “Latvija”, otrā - “Lietuva”, braucēji pa stāvo nogāzi stiepj augšā laivas, plostus, savas mantas. Pamazām visi sakāpj autobusos un dodas atpakaļ mājup.

Daudz pazudušu un atrastu mantu, kas tagad atrodas gan kopmītnēs, gan fakultātē, daudz baumu, daudz neskaidru atmiņu, daudz visvisādu emociju – bet kārtējais Laivu brauciens nu ir garām, un, šķiet, nav tāda cilvēka, kas, lai ko arī nebūtu pazaudējis – mobilo telefonu, bikses, laivu vai atmiņu – neteiktu, ka Laivu brauciens tomēr ir superforšs un jau sāk ilgoties pēc nākamā!