Ziņas / Atslēgvārdi / fizika
2015. gada 6. decembrī
JFS 6-4 "Fāzi grīdā" (0)
)
JFS 6. sezonas ceturtā nodarbība notiks 12. decembrī plkst. 10:00 Fizikas un Matemātikas fakultātē Zeļļu ielā 25 un būs veltīta viļņu optikai.
Lai pieteiktos, aizpildi anketu!
Lai pieteiktos, aizpildi anketu!
2015. gada 13. februārī
Paneļdiskusija „Fiziķis mūsdienu pasaulē” (8)
)
Šī gada 19. februārī plkst. 17:00 viesnīcā Radisson Blu Latvija notiks paneļdiskusija „Fiziķis mūsdienu pasaulē”.
Vad. Juris Šteinbergs
Diskusijas dalībnieki:
-Normunds Bergs, AS „SAF Tehnika” valdes priekšsēdētājs
-Indriķis Muižnieks, LU zinātņu prorektors
-Toms Beinerts, SIA „MHD centrs” valdes loceklis
-Bernards Nacke, LHU ETI (Vācija) vadītājs
-Ivars Lācis, LU Fonda valdes priekšsēdētājs
-Uldis Bethers, SIA „PAIC” valdes loceklis
Vad. Juris Šteinbergs
Diskusijas dalībnieki:
-Normunds Bergs, AS „SAF Tehnika” valdes priekšsēdētājs
-Indriķis Muižnieks, LU zinātņu prorektors
-Toms Beinerts, SIA „MHD centrs” valdes loceklis
-Bernards Nacke, LHU ETI (Vācija) vadītājs
-Ivars Lācis, LU Fonda valdes priekšsēdētājs
-Uldis Bethers, SIA „PAIC” valdes loceklis
2014. gada 6. novembrī
Nepārtrauktas vides fizikas zinātniskie semināri (3)
)
Mūsu fakultātē katru piektdienu notiek Nepārtrauktas vides fizikas zinātniskie semināri. Tos apmeklē zinātnieki no dažādām jomām, tāpēc semināri notiek diezgan populārā valodā. Aicināti tiek arī studenti, kam apmeklēšana varētu palīdzēt izvēlēties bakalaura darba tēmu.
14.novembrī, plkst. 14:30 LU Fizikas institūtā notiks Nepārtrauktas vides fizikas seminārs, kurā uzstāsies LU FI inženieris Raimonds Nikoluškins
14.novembrī, plkst. 14:30 LU Fizikas institūtā notiks Nepārtrauktas vides fizikas seminārs, kurā uzstāsies LU FI inženieris Raimonds Nikoluškins
2014. gada 7. septembrī
Skolēnus uzņem LU Jauno dabaszinātnieku un matemātiķu līgā! (0)
)
Latvijas Universitātes (LU) paspārnē darbojas Jauno biologu, fiziķu un ķīmiķu skolas, kā arī Mazā matemātikas universitāte, kas visa mācību gada garumā piedāvā daudzveidīgas LU studentu un mācībspēku rīkotas bezmaksas nodarbības 8.- 12. klašu skolēniem. Laikā no 3. līdz 10. septembrim "Jaunās skolas" aicina pieteikties ikvienu interesentu uz iepazīšanās pasākumu.
2014. gada 20. maijā
Topošie studenti, uzaiciniet fizmatu ciemos! (0)
)
Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes (LU FMF) studenti ir uzsākuši jaunu iniciatīvu „Uzaicini fizmatu ciemos!”, lai atraktīvās nodarbībās iepazīstinātu skolēnus ar studijām LU Fizikas nodaļā.
2013. gada 13. septembrī
Asociētais profesors Vjačeslavs Kaščejevs saņēmis vienu no prestižākajiem apbalvojumiem zinātnē (2)
)
Vjačeslavs Kaščejevs
Laikā no 11. līdz 13.septembrim Daļanā (Dalian), Ķīnā notiek „Pasaules Ekonomikas forums” (World Economic Forum), kura ietvaros apbalvoti pasaules izcilākie prāti – četrdesmit jaunie zinātnieki no 19 valstīm. Starp balvas laureātiem ir arī Latvijas Universitātes (LU) asociētais profesors, kvantu fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs.
2013. gada 16. jūlijā
Latvijas izlase gūst panākumus 44. starptautiskajā fizikas olimpiādē (0)
)
Talantīgie skolēni no vairāk nekā 80 pasaules valstīm no 7. līdz 15. jūlijam bija sanākuši Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā uz 44. starptautisko fizikas olimpiādi. Latvijas pārstāvji izcīnījuši divas bronzas godalgas un saņēmuši arī atzinības rakstus.
2013. gada 28. jūnijā
Mēneša pētnieks: Jaunā un daudzsološā fiziķe Liāna Širmane (3)
)
Liāna Širmane šogad saņēma „L`Oreal Latvija” stipendiju „Sievietēm zinātnē”, sacenšoties ar 40 citām pretendentēm. Balvu viņai piešķīra par darbu fizikā „Nanoizmēru oksīdu luminiscences īpašību pētījumi, izmantojot sinhrotrona starojumu”.
2012. gada 2. decembrī
Florences Universitātes profesora vieslekcija par aktualitātēm biofotonikā (1)
)
Ceturtdien, 6. decembrī, plkst. 16.30 Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē 233. auditorijā notiks Florences Universitātes profesora Francesco S. Pavone vieslekcija "Perspectives on Biophotonics". Laipni aicināts ikviens interesents!
2012. gada 5. jūlijā
Latvijas fiziķis populāri par Higsa bozonu (5)
)
Par daļiņām, kas veido pasauli, bija aizdomājušies vēl senie grieķi. Tomēr tikai mūsdienās zinātnieki ir iemācījušies izzināt, kādas tās daļiņas ir un kādus likumus ievēro. Tādu daļiņu, kas ir stabilas un veido matēriju mums apkārt, nemaz nav daudz. To īpašības ir labi zināmas, rūpīgi pārbaudītas un tiek lietotas uz katra soļa. Bet ir arī retas, eksotiskas daļiņas, kas rodas tikai īpašos apstākļos un pēc mirkļa atkal sabrūk. Līdzīgi notiek ar radioaktīvajiem atomiem, tikai eksotiskās daļiņas dzīvo vēl īsāk.
