Bija saulaina marta svētdiena, un Fizmatos jau visu nedēļu valdīja kņada. Ārā bija iestājusies arktiskā ziema, un ledus bija sācis pārvilkties pār Daugavu. Beidzot, pēc piecu gadu pārtraukuma, bija atļauts kāpt uz mūsu varenās upes. Ilgi nedomājot, nedēļas sākumā tika nolemts, ka uz ledus ir jākāpj un jāatjauno Fizmatu tradīcija ar uzrakstu bēršanu uz Daugavas.