19. martā debesīs ir novērojama neparasta aina. Zemei pietuvojas Mēness, un tas sasniedz vismazāko attālumu starp Zemi un Mēnesi kopš 1992. gada.

ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA) par veiksmīgu nodēvēja piektdien notikušo eksperimentu ar Mēness virsmas spridzināšanu, lai uzzinātu, cik daudz ūdens tajā ir, ziņo CNN. Misijas mērķis bija noskaidrot, vai uz Zemes pavadoņa ir sasalis ūdens.

Liela daļa no Mēness virsmas varētu būt pārklāta ar ūdeni - tāds ir pārsteidzošais atradums, kuru veikuši trīs kosmosa kuģi, kuri ir atraduši pierādijumus par šīs vielas pēdām Mēness zemē.
Daudzi zinātnieki aizdomājās par iespējamo ūdens ledus iespējamo slēpšanos pārsvarā ēnotos krāteros pie Mēness poliem, kuri ir vieni no aukstākajiem reģioniem Saules sistēmā.

Sensenos laikos, 4,6 miljardus gadus atpakaļ, Piena ceļā notika neatgriezeniskas pārvērtības. Ūdeņradis un hēlijs kopā ar nelielu daudzumu putekļu pamazām sāka kondensēties un veidot molekulas. Nespējot pretoties savam svaram, jaunradītie molekulu mākoņi sakļāvās. Siltuma un spiediena iedarbībā radās zvaigzne – Saule.

Latvijā 7. septembra vakarā būs novērojams daļējs Mēness aptumsums. Tiesa, sākuma daļu – pusēnas aptumsumu – būs iespējams novērot tikai daļēji, jo Rīgā Mēness lēks pusstundu pēc aptumsuma sākuma. Mēness lēkts Rīgā būs plkst. 20:06, vienlaicīgi ar saulrietu. Daļējais aptumsums sāksies plkst. 21:05. Tas būs neliels – Mēness diska augšējā daļā pusotras stundas garumā būs mainīga izmēra neliels tumšs „robs”. Plkst. 22:37 daļējā aptumsuma fāze beigsies, un noslēgumā līdz pusnaktij būs vērojams pusēnas aptumsums. Aptumsumu būs iespējams novērot ne tikai Eiropā un Latvijā, bet arī lielākajā daļā Āzijas.

Skotijas zinātniekiem ir radusies kāda interesanta doma, kas nākotnē varētu revolucionāri izmainīt ceļojumus kosmosā. Glāsgovas Universitātes pētnieki strādā pie tā, lai radītu "kosmosa katapultu", kas viņuprāt varētu nogādāt dažādus kosmosa lidaparātus līdz pat Mēnesim.

Ziņu aģentūra France-press ziņo, ka Krievija līdz 2020. gadam uz Mēness plāno izveidot pastāvīgu bāzi un izmantot to kā kāda reta ķīmiskā element raktuves. "Mēs plānojam līdz 2015. gadam izveidot pastāvīgu bāzi uz Mēness un līdz 2020. gadam sākt piegādāt reto Hēlija-3 izotopu industriālos apjomos," kādā akadēmiskā konferencē aģentūrai ITAR-TASS teica kompānijas "Energia" vadītajās Nikolajs Sevastjanovs.

2000.gadā Omānā nokrita meteorīts, kuru nosauca Dhofar-280. Zinātnieki praktiski uzreiz noteica, ka tās ir nācis no Mēness, bet ar to izpēte vēl nebeidzās. Meteorīta paraugus izpētei ieguva dažnedžādu valstu zinātnieki. Izrādās, ka šajā meteorītā ir ticis atrasts mūsdienu zinātnei vēl nepazīstams minerāls, kas nosaukts par hapkenītu par godu Kornela Universitātes (Cornell University) profesoram Brūsam Hapkem, kas šādas vielas eksistenci paredzēja jau pirms 30 gadiem.

Jau labi sen, 1969. gada 20. jūlijā, Nīls Ārmstrongs, kopš tā laika daudz ūdeņu aiztecējuši, bijušas gana daudz diskusijas par to, vai tas vispār ir noticis, bijuši diezgan daudz vairāk un mazāk fantastiski plāni par iespējamo Mēness kolonizāciju. Šķiet, šobrīd beidzot varenākā kosmosa izpētes organizācija NASA pavisam nopietni gatava ķerties pie šādas idejas īstenošanas.

Kā ziņo žurnāls New Sceintist, par pirmajiem kolonistiem uz Mēness un kosmosā vispār varētu kļūt maza izmēra roboti, kas spēj veikt "lēcienus" vismaz kilometra robežās. Raiteona kompānija, kas izstrādā tehnoloģijas ASV aizsardzības struktūrām ir izveidojusi robotu, kas nodēvēts par "Mēness pingvīnu", lai tas kādā jaukā dienā lēkātu pa Mēness raupjo virsmu pār bīstamajiem krāteriem un varenajiem kalniem, izmantojot nelielus raķešdzinējus, tādējādi viegli pārvarot grūtības, kas radās Marsa visurgājējiem uz asajām krāteru malām.