ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA) par veiksmīgu nodēvēja piektdien notikušo eksperimentu ar Mēness virsmas spridzināšanu, lai uzzinātu, cik daudz ūdens tajā ir, ziņo CNN. Misijas mērķis bija noskaidrot, vai uz Zemes pavadoņa ir sasalis ūdens.

Liela daļa no Mēness virsmas varētu būt pārklāta ar ūdeni - tāds ir pārsteidzošais atradums, kuru veikuši trīs kosmosa kuģi, kuri ir atraduši pierādijumus par šīs vielas pēdām Mēness zemē.
Daudzi zinātnieki aizdomājās par iespējamo ūdens ledus iespējamo slēpšanos pārsvarā ēnotos krāteros pie Mēness poliem, kuri ir vieni no aukstākajiem reģioniem Saules sistēmā.

NASA kosmosa kuģis Phoenix, iespējams, ir nofotografējis šķidru ūdeni uz Marsa. Ūdens pilītes tika atklātas uz Phoenix kāju mehānisma, aparātam nolaižoties uz sarkanās planētas.

Iespējams, ka jau 30. aprīlī tiks pārtraukta NASA atspoļkuģu programma, liekot ASV paļauties uz citu valstu kosmosa kuģiem, lai nogādātu tās astronautus un kravu orbītā, līdz tiks izstrādāti Orion, bet tas nenotiks ātrāk kā 2015. gadā.

Šodien, 3. janvārī, 5 gadu jubileju svin Spirit. Tā brālis Opportunity to sagaidīs pēc 21 dienas. Šie roboti uz Marsa veiksmīgi darbojas jau kopš 2004. gada janvāra. To izturība ir pārsteigusi visus, ņemot vērā, ka netika gaidīts, ka tie darbotos ilgāk par trim mēnešiem.

Attēli, kas iegūti no NASAs finansētā teleskopa, kas atrodas uz Japāņu kosmiskās zondes, atklājuši jaunu informāciju par saules magnētisko lauku un saules vēju, kas negatīvi ietekmē satelītus, energosistēmas un komunikācijas uz Zemes.

Venēra ir planēta ar ļoti skarbiem apstākļiem: augstu temperatūru un milzīgu atmosfēras spiedienu. Eiropas Kosmosa Aģentūras Venus Express misija apstiprina, ka papildus šiem nežēlīgajiem apstākļiem, Venēras atmosfēra rada zibeņošanu. Šis atklājums ir daļa no Venus Express misijas zinātniskajiem slēdzieniem.

NASA zinātnieki ir paziņojuši, ka būtu pārāk dārgi izsekot visu Zemei potenciāli bīstamo asteroīdu un komētu gaitām.

Planētas aizsardzības konferencē Vašingtonā, NASA ierēdņi paziņoja, ka 90% no aptuveni 20 000 potenciāli bīstamo asteroīdu un komētu atrašana un izsekošana līdz 2020. gadam izmaksātu 1 miljardu dolāru .

Ikdienā NASA darbinieki nevien pēta dažādus debesu ķermeņus, bet arī nodarbojas ar jaunu tehnoloģiju izstrādi, kas varētu palīdzēt nākotnes pētījumos. Šādi tiek izstrādātas arī dažādas programmas, kas kontrolē un vada NASA kosmiskos aparātus un vēlāk palīdz analizēt iegūtos datus. NASA ir publiskojusi dažu savu programmu pirmkodus, ļaujot ikvienam interesentam tos brīvi lietot, pilnveidot vai modificēt.

Tiek ziņots, ka ar Spitzer (NASA) teleskopu ir atklāts planētu veidošanās process ārkārtīgi neparastos apstākļos - apkārt kosmiskajam objektam, ko sauc par brūno punduri (pārāk mazas masas dēļ degt nesākusi zvaigzne). Tas ir viens no mazākajiem zināmajiem brūnajiem punduriem, un tā masa ir tikai aptuveni 8 reizes lielāka par Jupitera masu, tādejādi tas ir pat mazāks nekā dažas citās planētu sistēmās zināmās planētas.