Venēra ir planēta ar ļoti skarbiem apstākļiem: augstu temperatūru un milzīgu atmosfēras spiedienu. Eiropas Kosmosa Aģentūras Venus Express misija apstiprina, ka papildus šiem nežēlīgajiem apstākļiem, Venēras atmosfēra rada zibeņošanu. Šis atklājums ir daļa no Venus Express misijas zinātniskajiem slēdzieniem.

Jaunākie Spitzer teleskopa novērojumi liecina, ka planētu veidošanās process, iespējams notiek arī pie milzu zvaigznēm. Novērojot 60 spožas zvaigznes, kuras šķietami ieskauj sfērisks putekļu mākonis, īpaši izcēlās divas zvaigznes ar apzīmējumiem R 66 un R 126 Piena Ceļa kaimiņgalaktikā – Lielajā Magelāna mākonī. Novērojot zvaigznes infrasarkanajā diapozonā, tika konstatēts, ka putekļi ap tām veido diskam līdzīgu struktūru, kas varētu liecināt par planētu veidošanos.

Tiek ziņots, ka ar Spitzer (NASA) teleskopu ir atklāts planētu veidošanās process ārkārtīgi neparastos apstākļos - apkārt kosmiskajam objektam, ko sauc par brūno punduri (pārāk mazas masas dēļ degt nesākusi zvaigzne). Tas ir viens no mazākajiem zināmajiem brūnajiem punduriem, un tā masa ir tikai aptuveni 8 reizes lielāka par Jupitera masu, tādejādi tas ir pat mazāks nekā dažas citās planētu sistēmās zināmās planētas.

Astronomi, kas pretendē uz Saules sistēmas desmitās planētas atklājēja godu ir paziņojuši, ka šai planētai ir mēness!

Pagājušajā mēnesī novērojot jauno, tā saukto, planētu no Havaju salām astronomu komanda, ko vada Maikls Brauns (Michael Brown) no Kalifornijas Tehnoloģiju institūta, pamanīja neskaidru objektu, kas sekoja tai. Un tieši šīs kustības dēļ astronomi nosprieda, ka tas ir mēness nevis kāda fona zvaigzne, kas, savukārt, stāvētu uz vietas.

ASV astronomi ir atraduši jaunu planētu mūsu saules sistēmā. Šī jaunā planēta ir jau pēc kārtas 10, kas riņķo ap mūsu Sauli. Pirmo reizi šī planēta tika ievērota 2003. gadā, bet tikai nesen astronomi pārliecinājās, ka līdz tam neatpazītais objekts patiešām ir planēta. Pagaidām jaunā planēta ir pazīstama ar vārdu "2003 UB313" un tās diametrs ir aptuveni 3 000 kilometri.

Astronomi ir atklājuši planētu, kas ir līdzīga Zemei, tās diametrs ir aptuveni divas reizes liekāks par Zemes diametru un masa aptuveni 7 - 8 reizes lielāka par Zemes masu. Šī planēta riņķo ap kādu pavisam netālu zvaigzni, kaut gan pavisam netāla šī zvaigzne ir tikai astronomiskā nozīmē. Gliese 876 atrodas 15 gaismas gadu attālumā no Zemes Ūdensvīra zvaigznāja virzienā. Astronomi saka, ka šī ir Zemei vislīdzīgākā planēta kāda vien līdz šim ir atklāta ārpus mūsu Saules sistēmas. Pagājušajās desmitgadēs zinātnieki ārpus Saules sistēmas ir atklājuši aptuveni 150 planētas, kas riņķo ap savām saulēm, bet lielākā daļa no šīm planētām ir bijuši Jupiteram līdzīgi gāzu milži.