Gatavojoties Latvijas Universitātes 90 gadu jubilejai, ir tapusi un Senātā apstiprināta Universitātes stratēģija nākamajiem desmit gadiem. Tās izstrādes iniciators Latvijas Universitātes rektors prof. Mārcis Auziņš intervijā „Universitātes Avīzei” stāsta, kāpēc tā nepieciešama un ko praksē nozīmēs tajā ietvertās pamatnostādnes – izcilība, jaunrade un atvērtība.

Universitātes Avīze (UA): - Kāpēc Universitātei vajadzīga jauna stratēģija, ja iepriekšējās termiņš (2013. gads) vēl nav beidzies?

Mārcis Auziņš (MA): - Jauna stratēģija nav vajadzīga tikai mums pašiem – LU studentiem, mācībspēkiem un darbiniekiem. Latvijas Universitātes attīstības redzējums ir arī viens no Latvijas valsts veiksmīgas attīstības pamatiem.

Iemesls jaunas stratēģijas izstrādei ir globālās izmaiņas, par kurām mediji ziņo ik dienu, – „pasaulē notiek dramatiskas izmaiņas”, „izmaiņas gan vietējā, gan globālajā tirgū”, „izmaiņas makroekonomiskajā vidē” u.tml. Kopumā ir izmainījusies cilvēku attieksme ne tikai pret zinātni kopumā, cilvēki arvien vairāk apzinās, ka viņu darbības rezultātā mainās pasaules ekosistēma utt. Būtiskas pārmaiņas skārušas arī pasaules ekonomiku - vienlaikus ar tradicionāli ekonomiski spēcīgām valstīm tagad konkurē tādas valstis kā Ķīna, Indija, arī Krievija, augusi kapitāla un darbaspēka mobilitāte. Arī augstākā izglītība piedzīvojusi lielas izmaiņas – tā vairs nav elitāra, lai konkurētu darba tirgū, aizvien plašākam iedzīvotāju lokam ir un būs jāmācās un jāstudē visu mūžu.

Globālo izmaiņu kontekstā arvien aktuālāks kļūst jautājums ne tikai par atsevišķu indivīdu un valsts ekonomisko labklājību, bet ilgtspējīgu sabalansētu attīstību. Tieši šis aspekts bija būtiskākais, veidojot jauno Universitātes stratēģiju nākamajiem desmit gadiem, – LU vienlaicīgi ir jāiekļaujas un jābūt aktīvai ne tikai Latvijas ekonomiskajā, kultūras un sociālajā dzīvē, bet arī Eiropas un pasaules intelektuālajā vidē. Tie ir jauni izaicinājumi, kas prasa saskaņotu rīcību, piemēram, kā nodrošināt augstākās izglītības iespējas plašai Latvijas iedzīvotāju daļai, vienlaicīgi veicinot studiju kvalitātes un pētniecības attīstību, orientējoties uz atvērtu un integrētu studiju vidi, veicināt latviešu valodas un kultūras drošu un modernu attīstību.

UA: - Ko nozīmē trīs stratēģijas pamatnostādnes – izcilība, jaunrade un atvērtība?

MA: - Pasaules valstis un sabiedrības savas izaugsmes iespējas izteikti skata izglītības un pētniecības kontekstā, tāpēc universitātes izcilība ir viens no veiksmīgas attīstības priekšnoteikumiem. Bet izcilība nav abstrakts jēdziens, tas ir arī reāls kvalitātes rādītājs, kas jāievieš zinātņu nozaru un struktūrvienību ikdienas praksē. Tāpēc arī pamatnostādnēs ietvērām atsevišķus kvalitātes indikatorus, lai iezīmētu īstenojamos uzdevumus, piemēram, ka vēlamies būt starp 100 labākajām Eiropas universitātēm.

Arī jaunrade saprotama ļoti plaši – gan kā visiem universitātes saimes pārstāvjiem piemītoša īpašība, arī motivācija aktīvi piedalīties un sadarboties studiju un pētniecības procesā, gan arī kā struktūrvienību, pētniecības grupu u.c. jaunu ideju un risinājumu meklējumi, jaunu studiju virzienu iniciēšana, studiju formu ieviešana utt.

Atvērtība ir universitātes pozicionēšana globalizācijas procesos – stiprinot nacionālās kultūras un valodas vidi, kļūt par multikulturālu universitāti. Globalizācija sev līdzi nes ne tikai lielus riskus, bet arī lielus izaicinājumus, kurus vēlamies izmantot savā labā: būt interesanti un pievilcīgi citiem – ārzemju studentiem, pasniedzējiem un pētniekiem, ar savu dzīves telpu, pieredzi un intelektuālajiem sasniegumiem.

UA: - Iezīmējot Universitātes nākotni, viena no nostādnēm ir „zinātnes universitāte”. Ko tas īsti nozīmē? Vai LU paliks tikai pētnieki un, iespējams, tikai paši izcilākie studenti?

MA: - Nē, Universitāte savu nākotni, protams, saista ar studentiem, turklāt – stratēģijas pamatnostādņu principi ir orientēti uz augstākās un mūža izglītības iespēju nodrošināšanu katram, kas ir motivēts šīs iespējas izmantot, grib būt radošs un izcils. Zinātnes universitātes jēga nav saistīta tikai ar izcilību pētniecībā (kaut arī tas, protams, ir būtiskākais rādītājs, piemēram, ASV no gandrīz 300 universitātēm, kurās var iegūt doktora grādu, par pētniecības universitātēm tika atzītas tikai apmēram 100).

Izpratne par zinātnes universitāti dod arī jaunas idejas par universitāšu vietu augstākajā izglītībā un sabiedrībā, tās lomu inovāciju veicināšanā, kā arī visai skaidrus darbības kvantitatīvos vērtējuma kritērijus. Piemēram, ASV kā pamatkritēriji, lai kāda universitāte varētu sākt domāt par iespējām kļūt par zinātnes universitāti, ir mācību spēku un pētnieku skaits (vairāk par 1000), starpdisciplināri pētniecības institūti, elastīga personāla politika, studentu atlase maģistra un doktora studijām un gada budžets (lielāks par 1 miljardu ASV dolāru). Pēdējais kritērijs gan, kā rāda prakse, ir pārspīlēts, jo ļoti augstu zinātnisko aktivitāti sasniedz jau tās universitātes, kuru gada pētniecības budžeti ir ap 250 milj. dolāru. Somijas pieredze rāda, ka orientācija uz pētniecību un lielāka ārējo finanšu resursu piesaisti universitātēm dod lielāku intelektuālo un rīcības brīvību.

UA: - Senāta pieņemtās Latvijas Universitātes stratēģijas pamatnostādnes ir samērā vispārīgas, un tās, iespējams, daudziem nesniegs pietiekamu skaidrību, kas, kā un kad mainīsies?

MA: - Vispirms jāuzsver, ka pamatnostādnes turpina daudzas iepriekšējā stratēģijā ietvertās idejas, piemēram, ka LU ir Latvijas neatkarības un kultūras simbols, garants tās attīstībai. Nākotnē LU plāno būt klasika jeb pilna nozaru spektra universitāte, kas orientējas uz Latvijas tautsaimniecību, vēlas sekmēt tās attīstību un uzplaukumu. Lai labāk iezīmētu mūsu intereses, iespējas un attīstības ceļus, šie jautājumi sīkāk un detalizētāk jāizstrādā atsevišķās stratēģiskās programmās.

Pamatnostādnes ir jākonkretizē un jāizdiskutē, lai sagatavotu reālus un praktiskus darba dokumentus – stratēģiskās attīstības programmas un plānus. Un tas ir mūsu visu KOPDARBS, kas darāms kopā – struktūrvienībām, Senātam, administrācijai, ikvienam, kam rūp LU nākotne. Un šīs nākamās darba jomas nosaka otrs Senāta pieņemtais dokuments – „LU stratēģiskās vadības dokumentu sistēmas shēma”.

Tas, kāda Universitāte izskatīsies 2019. gadā, ir atkarīgs ne tikai no mūsu visu aktivitātes, kritiskās domāšanas kapacitātes un lēmumu kvalitātes, bet arī no tā, kā pratīsim diskusijās iesaistīt plašāku sabiedrību un arī iegūt tās atbalstu, lai Universitāte kļūtu par atpazīstamu Latvijas zīmolu Eiropā un pasaulē.





Latvijas Universitātes stratēģijas un pamatnostādnes