Pasniedzēji laiku pa laikam mums pastāsta nedaudz par vienu vai otru matemātiķi, bet vismaz man tas reti paliek atmiņā. Taču nesen biju klāt, kad pasniedzēja stāsts par Erdešu izraisīja diskusiju par Erdeša skaitļiem un par to, kādi šie skaitļi ir dažiem mūsu pasniedzējiem. Tas piesaistīja manu interesi.
Ungāru matemātiķis Pauls Erdešs ir slavens ne vien ar vairākiem nozīmīgiem teorēmu pierādījumiem un interesantām problēmām (lielākoties skaitļu teorijā), bet arī ar lielu produktivitāti un īpatnējo dzīves veidu. Savas dzīves laikā viņš sastrādājies ar vairāk kā 450 citiem matemātiķiem un publicējis ap 1500 matemātisku rakstu.
Pauls Erdešs ir dzimis ebreju ģimenē Ungārijā 1913. gada 26. martā. Viņa abas māsas nomira īsi pirms viņa piedzimšanas, tādēļ viņa vecāki kļuva pārāk piesardzīgi pret Paulu. Stāsta pat, ka viņš līdz 21 gadu vecumam nemācējis sviestmaizi uzsmērēt.
Abi viņa vecāki bija matemātikas skolotāji, un viņš tika mācīts mājās ar guvernantes palīdzību. Būdams brīnumbērns, viņš pats atklāja negatīvos skaitļus jau 3 gadu vecumā. Erdešam doktora grāds tika piešķirts jau 20 gadu vecumā, kad viņš atklāja elegantu pierādījumu Čebiševa teorēmai, kas apgalvo, ka starp jebkuru skaitli n un tā reizinājumu ar 2 noteikti ir vismaz viens pirmskaitlis.
Viņš esot teicis, ka, ja var izdomāt uzdevumu, kas joprojām ir neatrisināts un vairāk kā 100 gadus vecs, tad tas visticamāk ir skaitļu teorijas uzdevums. Lielākoties viņš ir darbojies skaitļu teorijā, taču ne tikai. Kā viņa darbības lauki tiek minētas arī tādas matemātikas nozares kā kombinatorika, grafu teorija un citas.
Saņēmis matemātikas doktora grādu Budapeštas Universitātē, 1934. gadā Pauls Erdešs ieradās Mančesterā, un jau 30. gadu beigās vairs nevarēja atgriezties Ungārijā, jo ebreju tautības pārstāvim tā būtu bijusi kā pašnāvība. Viņš ceļoja, kur varēja.
Erdešs ir saņēmis vairākus prestižus apbalvojumus un ievērojamas naudas balvas, taču savu naudu Erdešs ir ziedojis citiem matemātiķiem, izmaksājis studentiem, kas atrisinājuši viņa uzstādītus uzdevumus, vai atdevis radiniekiem, pats paturot ļoti maz. Viss, kas viņam piederēja, esot satilpis vienā koferītī, kur tas bieži arī atradās ceļošanas dēļ. Viņš bieži palicis pie kolēģiem matemātiķiem, ar kuriem kopā strādājis.
1954. gadā viņam neļāva atgriezties ASV, nepaskaidrojot iemeslus. Runā, tas varētu būt tāpēc, ka uz robežnieku jautājumu "Ko tu domā par Kārli Marksu?" viņš atbildējis "Es neesmu kompetents, bet neapšaubāmi viņš bija ievērojams cilvēks." Erdešam tiek piedēvēts naivums un tiešums.
Viena no interesantām viņa domām ir par lielisko pierādījumu "Grāmatu". Viņš uzskatīja, ka matemātikas sakarības tiek atklātas, nevis izgudrotas. Viņš izteicās, ka visi elegantākie matemātikas uzdevumu atrisinājumi jau eksistē lielajā Grāmatā debesīs.
Pēc mātes nāves 1971. gadā viņš turpināja darboties vēl aktīvāk, patērējot lielus kafijas un kofeīna daudzumus. Viņam piedēvē izteikumu, ka "matemātiķis ir mašīna, kas kafiju pārstrādā teorēmās".
Pauls Erdešs esot vēlējies nomirt uzstājoties, kad pēc kāda skaista pierādījuma viņam pajautātu "Un kā ir vispārīgajā gadījumā?", uz ko viņš atbildētu: "To es atstāšu nākamajām paaudzēm risināt," un turpat arī nomirtu. Tomēr viņa vēlēšanās neizpildījās. Pauls Erdešs mira no sirdstriekas 1996. gada 20. septembrī, risinot kārtējo matemātikas uzdevumu.
Pauls Erdešs mīlēja skaitļus un sacīja, ka tie ir skaisti kā Bēthovena 9. simfonija un, ja to kāds nesaprot, tas nav izskaidrojams. Viņš ir bijis iedvesmojošs un daudzus gudrus cilvēkus rosinājis kļūt dižiem. Matemātiķi lepojas ar to, ka ir publicējuši kopdarbus ar Polu Erdešu un tā rezultātā radies Erdeša skaitlis. Pols Erdešs bija vienīgais cilvēks, kam Erdeša skaitlis bija 0. Erdeša skaitļu projekta rezultātus, kā arī konkrētu matemātiķu Erdeša skaitļus var uzzināt šeit.
Balsis: 2, vidējais vērtējums: 3