Šogad tiks atzīmēta Mērfija likuma (ML) 60. dzimšanas diena. Mērfija likums ir pazīstams arī kā Sviestmaizes likums.

Ja kaut kas var noiet greizi, tā arī notiks. Parastais piemērs, ko izmanto, lai parādītu, ka pasaule ir zvērīga vieta, ir žonglēšana ar gardu sviestmaizi - ja tu šķēli nometīsi zemē, tad tā nokritīs ar sviestu uz leju. Tomēr ir pieejami  Mērfija likumu krājumi ar daudziem citiem, izsmalcinātākiem piemēriem -

- jo sarežģītāka aparatūra, jo tālāk no civilizācijas tu atradīsies, kad tā nobruks /militārā joma/
- otra josla vienmēr ir ātrāka /autovaditāji/
- jo ātrāk veicams tavs pirkums, jo ilgāku laiku, lai veiktu pirkumu, vajag iepriekšējam rindā
- papīrs visstiprākais ir tur, kur perforācijas līnija
- tu kaut ko atradīsi pēdējā vietā, kur meklēsi
- svešķermenis kurpē tiecas ieņemt pozīciju, kurā tas traucē visvairāk
- karsta ūdens glāze izskatās tieši tāpat kā auksta ūdens glāze /ķīmijas eksperimenti/

Mērfija likumu nav vērts apšaubīt, jo tas pierāda pats sevi:
ML apgalvo, ka, ja kaut kas var noiet greizi, tā notiks, arī ML.
Ja ML noiet greizi, tad tas neizpildās.
Ja ML nav izpildījies, tad tas ir nogājis greizi, tātad tas ir pareizs.

Kaut gan princips, ko apraksta ML, ir pazīstams kopš civilizācijas sākuma, nav skaidra tā precīzā izcelsme. Amerikas Dialekta biedrības (American Dialect Society) pētnieki ir atraduši rakstu, kurš jau 1877. gadā apraksta  ML ideju. Tomēr Niks T Sparks žurnālā "Annals of Improbable Research" apgalvo, ka tāds ML, kādu mēs to pazīstam, ir nosaukts par godu Edvardam Mērfijam Junioram, inženierim MCDonnela Duglasa kosmiskās aviācijas rūpnīcā, kur 1949. gadā notika eksperimenti, lai izpētītu cilvēka ķermeņa reakciju uz paātrinājumu.

Vienā no eksperimentiem pie cilvēka ķermeņa bija jāpiestiprina 16 sensori, kurus varēja samontēt divos dažādos veidos - pareizi un nepareizi, un Mērfija asistents tos uzstādīja nepareizi. Edvards Mērfijs tad esot teicis "Ja ir vairāk kā viens veids, kādā uzdevumu izpildīt un viens no tiem noved pie  katastrofas, kāds pamanīsies izmantot tiešo to veidu." Tomēr kāds cits inžeieris, kas arī bijis klāt eksperimentā, apgalvo, ka frāze skanējusi kā "ja tam puisim būs kāda iespēja pielaist kļūdu, viņš to arī izdarīs". Lai nu kā, dažas dienas vēlāk, preses konferencē, likums tika formulēts tā: "Viss, kas var noiet greizi, arī noies greizi." ("Anything that can go wrong, will go wrong.")

Turpmākajos gados likums kļuva populārs un tika interpretēts dažādos variantos un papildinājumos, piemēram, "Viss, kas var noiet greizi, arī noies greizi, turklāt visnepiemērotākajā brīdī."

Avots: www.guardian.co.uk/science