Lai gan šis modelis ir diezgan pavecs ražojums un tagad šķiet smieklīgs, savos ziedu laikos, no 2003. līdz 2005. gadam, tā rupji rēķinot, tas bija ļoti populārs jaunatnes vidū. Kādēļ tā? Kā gan kaut kas tāds varēja tevi kādreiz piesaistīt?

Šis ir viens no pirmajiem NOKIA telefoniem ar iebūvēto CIF (Common Intermediate Format) kameru (352 x 288 pixeļi). Tas arī bija pirmais nosacījums, kādēļ telefons kļuva nepieciešams. Uzreiz radās sajūta, ka esi labāks par pārējiem, jo vari kaitināt citus, izmantojot fotokameras iespējas. Tikai no sākuma bija diezgan grūti veidot attēlus ar sevi, jo bija jāievingrinās pašam sevi nofotografēt.

Otra fīča bija gaismiņa, padarot telefonu parocīgu cigarešu meklēšanai tumsā klases pasākumos. Cik gan reizes tā nav glābusi dzīvību!? Gaisma ir stiprāka nekā vairākiem citiem ap to pašu laiku iznākušiem modeļiem, piem., NOKIA 5100.

Arī ļoti populāra iespēja bija klausīties mūziku ar austiņām, lai ļautu citu cilvēku izdomai vaļu par to, ko tu klausies. Lai nu kā, telefona ražotāji piedāvā iespēju izmantot brīvroku (handsfree) iekārtu, ļaujot tev neizvilkt rokas no kabatām, lai atbildētu uz zvanu, kā arī klausīties dažādas radio stacijas.

Un galu galā infrasarkanais ports jeb pieslēgvieta, kas tagad šķiet nekam nevajadzīga iespēja, bet tolaik tas deva iespēju spēlēt vienu un to pašu spēli divatā, kā arī iegūt krāsainu priekšstatu par to, jo ekrāns spēja attēlot 4096 krāsas 128x128 pikseļu izšķirtspējā.

Savā ziņā šis modelis apkopo lielu daļu no izvēles iespējām, kas ir arī jaunākajos telefonu modeļos, tikai zemākā līmenī.