- Stulbums ir fundamentāla cilvēka īpašība, gluži kā masa matērijai, vai spins elementārdalinām utt.

- Normālā stāvoklī katram cilvēkam stulbuma vektors ir orientēts patvaļīgā virzienā, līdz ar to summārais stulbums sabiedrībā ir nulle. Tomēr, aplūkojot atsevišķus indivīdus, vai sabiedrības sūnas jeb domēnus ar līdzīgu stulbuma orientāciju, viņu individuālais stulbums izpaužas spēcīgi.

- Katrs elementārstulbums rada ap sevi elementārā stulbuma lauku, veicot integrēšanu pa noslēgtu virsmu, varam iegūt summāro stulbuma lauku dotās virsmas ietvertajā tilpumā. Dēļ otrajā punktā minētajiem iemesliem neietekmētas sabiedrības stulbuma lauks ir nulle (izmantojot analoģiju ar optiku, varētu teikt, ka atsevišķie elementārie stulbuma vilni interferences dēļ dzēšas.)

- Eksistē operatori, kas ir spējīgi atsevišķu indivīdu vai indivīdu grupu (sabiedrības šūnu) radīto stulbuma elementāro lauku ievērojami pastiprināt. Sarunvalodā šos operatorus parasti dēvē par "masu mēdijiem". Tomēr piedāvāju tiem lietot starptautiski atpazīstamu apzīmējumu SASER (Stupidity Amplification by Stimulated Emission of Radiation, analoģiski kā LASER)

- Brīdī kad uz sabiedrību iedarbojas kāds ārējs stulbuma lauks (ko ar SASER palīdzību radījis kāds īpaši stulbs indivīds vai indivīdu grupa), atsevišķu indivīdu stulbuma vektori orientējas ārējā lauka virzienā un kopējais sabiedrības radītais stulbuma lauks vairs nav nulle, bet pie relatīvi mazām ārējā lauka vērtībām ir tam lineāri proporcionāls. Jāņem vērā arī, ka atsevišķu sabiedrības domēnu stulbuma orientācija nav vienāda un ir atkarīga no domēnu iekšējās struktūras. Palielinot ārējo lauku līdz kaut kādai kritiskajai vērtībai stulbuma augšana vairs nav lineāra un diezgan īsā laika momentā tiecas uz bezgalību, tomēr dažās īpašās sabiedrības daļās novērota arī stulbuma lauka piesātināšanās - ievērojami palielinot ārējo stulbuma lauku, kopējais sabiedrības stulbums asimptotiski tiecas uz kādu konstantu vērtību.

Sabiedrības stulbumam novērojama histerēze - arī pēc ārējā lauka noņemšanas vismaz uz kādu laiku (ideālā gadījumā bezgalīgi ilgu) saglabājas paliekošs kopējais sabiedrības stulbums, ko parasti (reālos dzīves) gadījumos izjauc cits ārējais stulbuma lauks, kas orientēts citā virzienā.

Lāča papildinājums par stulbuma patvaļīgo izplatīšanos:

- Eksistē tādas sabiedrības grupas jeb domēni, kam ir neliela polarizācija, proti, neatkarīgi no arēja uzlikta lauka diverģence (domēna stulbums) nav vienāda ar nulli, kas nozīmē, ka konkrētajā domēnā ir stulbuma avoti. Uzliekot papildus ārējo lauku stulbums pastiprinās lauka virzienā.

- Katrs homosapiens visu laiku izstaro stulbuma-saprāta viļņus (analogs EM viļņiem), kuros pamīšus nobīdīti par pusfāzi svārstās savstarpēji perpendikulāri vērsti vektori STULBUMS un VESELAIS SAPRĀTS (biezi saukts par saprātu vai vienkārši prātu).

- Gluži kā gaismas gadījumā galveno lomu spēle Elektriskā komponente tā stulbuma-saprāta viļņos galveno lomu spēlē STULBUMA viļņi.

Gan stulbuma, gan saprāta dimensija sakrīt - tā ir viena FIŠKA. Atšķirība tikai tā ka stulbumam piemīt vērtības no mīnus bezgalības līdz 0, bet saprātu mēra tikai pozitīvās vērtības.

Ilmāra stulbuma kvantēšanas modelis un daži vispārīgi uzlabojumi:

- Pastāv stulbuma minimālais kvants, kas ir vienāds katram stulbuma lauka vilnim, kas tiek starots no katra indivīda. Šis kvants nav atšķirams un nevar pateikt vai dotais stulbuma "kvants" ir radies dotajā lauka punkta vai tas ticis ierosināts ar SASER. Šeit kā secinājums ir tas, ka stulbuma izraisītājs nosakāms tikai relatīvā stulbuma lauka domēnā un nav nosakāmas tiešas stulbuma avota koordinātas attiecība pret pašu stulbuma lielumu (Jo lielāks stulbums, jo grūtāk noteikt tā radītāju. Jo mazāks stulbums, jo vieglāk noteikt tā radītāju. [Apgriezta Šrēdingera nevienādība])

- Stulbums var sasniegt kritisko vērtību, kuru tas nevar pārsniegt. Tas ir saskaņā ar Linarda Kalvāna izvirzīto asimptotisko stulbuma lauka maksimumu.

- Ņemot vērā 1. un 2. punktu, ka ari savienojot Einšteina - Linarda teoriju. Varu izvirzīt savu teoriju par neiespējamību stulbumam sasniegt maksimālo vērtību un relatīvi, lai cik stulba būtu sabiedrība būs stulbuma gradients sabiedrības lauka.

par ātrumu:

SR = Si + Ss/sqrt(1-(Si*Ss)/Smax)

kur
SR - rezultējošais individuālā stulbuma attiecība pret sabiedrības stulbuma fluktuācijām.
Si - indivīda stulbums, jeb debilizācijas pakāpe
Ss - attiecīgi sabiedrības stulbums, jeb debilizācijas pakāpe
Smax - maksimālais stulbums.

Šī formula balstīta uz kvantitatīviem novērojumiem un Linarda stulbuma piesātināšanās teoriju, jeb maksimālā stulbuma pārkāpšanas neiespējamību. Un izvirzu teoriju, par to, ka lai cik stulba būtu sabiedrība tajā relatīvi būtu līdzīgas domēnu fluktuācijas. Protams SASER efekts šīs fluktuācijas palielina.

Tātad oponēju Lācim par stulbuma vektora intervālu (-oo, +oo) un piedāvāju teoriju par piesātināto stulbumu Smax, un absolūto Stulbuma neesamību, jeb situāciju, kad stulbums ir nulle.

Situāciju, kad viena no elektromagnētiskā viļņa komponentēm ir nulle, magnētiskā vai elektriskā, nav mana eksperimentatora kompetencē. Tādēļ lūdzu teorētiķus apskatīt gadījumu, kad stulbums tiecas uz absolūto nulli un absolūto stulbumu.