Amerikāņu militāristi daļu kāda slepena elektroniskā dokumenta bija elektroniski "aizcenzējuši", bet nepiederošām personām acīmredzot bija izdevies apskatīt visu dokumentu. Izmantojot savas mega-datorzināšanas un copy/paste komandu viņi aizcenzētās vietas vienkārši pārkopēja uz citu failu

Šis daļēji slepenais dokuments bija ziņojums par Itālijas pilsoņa nāvi kādā Irākas kontrolpunktā. Tas saturēja gan slepenu, gan publisku informāciju par šo 4 marta notikumu Bagdādē. Pēc tam, kad slepenā informācija parādījās vairākās web lapās, Amerikāņu militāristi šo dokumentu ir no interneta plašumiem aizvāca.

Militāristi acīmredzot kļūdījās izvēloties elektronisko metodi, lai aizkrāsotu slepenās vietas dokumentā. Adobe oficiālais pārstāvis Associated Press ziņo, ka militāristi slepenos dokumenta fragmentus esot slēpuši ar sentēvu metodi, tiem pa virsu uzliekot melnus taisnstūrīšus, nevis izdzēšot slepenās vietas dokumentā.

Šī metode patiešām būtu nostrādājusi, ja dokuments būtu "read only", bet šajā gadījumā "ļaunie uzbrucēji" varēja iezīmēt aizkrāsotās vietas un izmantojot pārcilvēciskas dator-zināšanas veikt copt/paste operāciju, kā rezultātā tika atklāts šī dokumenta noslēpums.

Šī ir klasiska kļūda, kad kāda slepena informācija tiek noslēpta, bet netiek izdzēsta, kāds advokātu kantoris esot zaudējis vairākus savus klientus, jo tā slepenajiem dokumentiem esot bijusi ieslēgta izmaiņu saglabāšanas funkcija.

Šis fakts liek padomāt par to kā kāda informācija saglabājas kaut kur bez mūsu ziņas. Piemēram, vai Jūs zinājāt, ka ikviens MS Word dokuments saglabā tā saukto meta informāciju, lai problēmu gadījumā varētu atgūt dokumenta saturu. Žēl, ka tikai 10 % cilvēku zina, ka tas tā notiek.