Palabojiet, ja es iebraucu galīgās auzās! Cik man zināms elektroniskajam parakstam tiek izmantotas 2 atslēgas: šifrēšanas(ar to ar kuru uzliek parakstu) glabājas pie paraksta īpašnieka. Dešifrēšanas(paraksta verifikācijas) atslēga ir publiski pieejama, bet to nevar izmantot lai viltotu parakstu, jo ar to nevar šifrēt. Šī elektroniskā paraksta sistēma jau ir realizēta: piemēram ibankās. Tāpat arī instalējot kādu softu var tikt pārbaudīts vai softs nāk no autentiska avota. Tas ir windowā un arī esmu to novērojis linuksā. Praktiski neesmu saskāries ar linuksu, bet esmu redzējis, ka piemēram, ReadHat linuksa CD-romā ir fails kas satur publisko atslēgu(paraksta verifikācijas atslēgu). Saņemot instalācijas paketi ar elektronisko parakstu var pārbaudīt, vai tā tiešām nāk no ReadHat kompānijas. Noteikti ka to izmanto arī citi linuxa tirgotāji. Domāju ka privātbiznesā elektriniskā paraksta ieviešana nav bijusi tik dārga un sarežģīta! Tad nu lūk - man kautkā nav skaidrs par ko būtu jāmaksā tā lielā nauda ieviešot elektronisko parakstu valsts mērogā! Kas ir jānodrošina valstij? Indivīda(gan fiziskās, gan juridiskās personas) paraksta piereģistrēšana un tās saucamās viedkartes izsniegšana. Ar parakstu parakstīta dokumenta verifikācija. Katra indivīda paraksta(tikai dešifrēšanas, jeb paraksta verifikācijas atslēgas) glabāšana datubāzēs un attiecīgi manipulācijas ar datubāzēm(parakstu meklēšana, datubāžu sinhronizācija u.t.t.). Tā kā valsts institūciju rīcībā atrodas tikai publiskās dešifrēšanas atslēgas, tad te nav jāuztraucas par iespējamo informācijas noplūdi. Tāpat šīm atslēgām ir jābūt publiskām! Es neredzu kur šeit parādās tie milzīgie tēriņi. Tehnoloģija te nav jāizgudro! Tā jau ir un tā jau tiek pilnā sparā izmantota neieguldot n-tos tūkstošus! Kur nu vēv MILJONU! Turklāt, ja jau šo darbiņu veiks MicroSofts, tad parādās jautājums - Kāds būs failu formāts, kuram varēs uzlikt elektronisko parakstu. Vai tik tas nebūs Word Document formāts. Principā parakstu bez jebkādām problēmām var ieviest atvērtā formātā - XML, ko izmanto OpenOffice. Nu nezinu. Ja nu esmu kaut ko ne tā sapratis, tad neskopojieties ar kritiku!
Pilnībā piekrītu Calva Y Nada komentāram, jo e-paraksts Latvijā tiek izmantots Banku sistēmā jau no 2000.gada piemērs meklējams: http://www.okb.lv/doc/mb.html un citās mājas lapās! Būtu labi, ja kāds no LR valdības iedziļinātos igauņu pieredzē ar ID karšu pielietojuma izgāšanos e-paraksta pielietojumā!!! Kāpēc tiek lobētas LATTELEKOM un LATVIJAS PASTA monopola intereses e-paraksta jomā, kur tomēr vajadzētu būt noteicošai lomai PILSONĪBAS un MIGRĀCIJAS LIETU PĀRVALDEI???