Ir piektdiena pulksten 17.00. Čaklākie sāk pulcēties Zeļļu ielas 8 pagalmā, kur tiek sadalīti trījās komandās – kvadrātos, trijstūrīšos un, protams, nullēs. Pēc „aki-čiki-papi-riki” kaujas divām no komandām tika tā nasta - nest karogu. Nulles, kā jau pilnīgas nulles, šo nastu neieguva. Pēc trīskaujas tika dots pirmais uzdevums – atrast vietu, no kurienes turpināsies ceļš uz semināra vietu.

Ir 1h 30min laika. Žurku skrējiens var sākties.... Uzvaras piemineklis, banka, tramvaja pietura, ala, nodegušais kino teātris. Bija jāpaspēj visu izskriet, pa ceļam pildot gan matemātikas, gan fizikas uzdevumus, fotografējoties un risinot krustvārdu mīklas. Līdz galu galā, visi nonāca vienā punktā – Torņakalna stacijā. Pirmie, kas ieradās stacijā, tuvējā kioskā izpirka visas suliņu pakas, kas bija tieši 0,27Ls vērtībā, tādējādi izpildot vienu no bonusa uzdevumiem. Kā otrs papildu uzdevums bija izveidot kaut ko no dabas materiāliem. Visi bija izpildījuši uzdevumus kā nākas, un varējām doties ceļā. Iekāpām vilcienā. Sākās sarunas, dažādas atjautības spēlēs, un pāri visam – jautrība un smiekli. Un nemanot bijām nokļuvuši Tukumā...

Līdzšinējām komandām pievienojās vēl pāris dalībnieki un mūsu nākamais uzdevums varēja sākties. Katrai komandai tika izdalītas lapas ar pilsētas bildēm, un organizatori lika visiem pilnīgā tumsā atrast autobusa pieturvietu, vadoties pēc attēliem un izpildot uzdevumus. Plīvojošie karogi piesaistīja vietējo iedzīvotāju uzmanību... Tā kā loģiski varēja izsecināt, ka autobuss aties no autoostas, tad katra komanda šo uzdevumu veica citādāk. Viena komanda trasi izstaigāja pilnībā, iepazīstot gan pilsētu, gan savus biedrus. Otra savus biedrus iepazina sēžot kafejnīcā, bet trešie – „fifty – fifty”.

Pienāca autobuss, un mēs aizbraucām. Tumsa, meži, milzīgs traktors tālumā, maziņš traktoriņš tuvumā. Šo mazo traktoriņu aplūkojām divas reizes līdz beidzot ieraudzījām lāpas ceļa malā. šeit arī beidzās mūsu jautrais brauciens, taču sākās interesants pārgājiens līdz galamērķim. Lāpām degot, visi devāmies cauri mežam līdz satikām Tomu, kurš lika komandām rāpties pāri virvei, tai nepieskaroties. Šajā disciplīnā neiztika arī bez starpgadījumiem, taču kopumā komandas šo uzdevumu izpildīja godam - veikli un ātri, palīdzot gan viens otram, gan, ja bija nepieciešams, komanda komandai. Vienotības gars bija manāms. Un tikuši pāri šķērslim, ar dziesmām devāmies tālāk, līdz nonācām Krūziņa vecvecāku mājās, kur uzturējāmies visu semināra laiku.

Ieturējuši ļoti garšīgas vakariņas (liels paldies pavāru komandai!), sasēdāmies aplī, lai apspriestu un diskutētu par dienā paveikto.

Sestdienas rīts... Laiks brokastīm.

Tika izveidotas četras komandas. Sākās uzdevumi – „rūtiņu rinda”, uzdevumi par komandu (atbildība, noteikumi, lomas utt.), pēc kuriem notika arī plašas diskusijas par tēmu. Nopietni uzdevumi mijās ar vairāk nenopietnām aktivitātēm svaigā gaisā. Tika būvēts arī Eifeļa tornis no pieejamajiem materiāliem (trīs komandas veidoja balstus, bet ceturtā - virsotni). Tornis pat izdevās stabils. Un pēc pusdienām tika doti uzdevumi, kas jāsagatavo neoficiālajai daļai – zāles dekorēšana un priekšnesumi pārējiem, līdz pienāca vakars un Toms nozuda no redzesloka. Šajā mirklī bija iespējams izdarīt daudz ko. Tā kā šim cilvēkam bija dzimšanas diena, tad tas viss tika gatavots kā pārsteigums – zāle tika veikli izdekorēta Halloween stilā, priekšnesumi apvienojās vairākās tautas dejās, un jubilārs tika gaidīts ar kūku un „Daudz baltām dieniņām”.

Pēc gaviļnieka izmētāšanas, rādījām dejas. Un dejoja gandrīz visi, lai arī nekad nav dejojuši! Pēc priekšnesumiem bija iespējams iet pirtī un izdejoties līdz rītam. Deju grīda nepārtraukti bija piepildīta... Un X stunda deva iespēju vakaru pagarināt par vienu stundu. Bet, gribot negribot pienāca rīts.

Svētdienai pēc izklaidēm bija pataupīts svarīgākais uzdevums – studentu pašpārvalde - organizācija, veidošana un citas svarīgas lietas, kas varētu uzlabot tās darbu. Taču arī šajā nopietnajā un svarīgajā uzdevumā neiztika bez humora – viena no komandā izveidoja divus plānus – nopietno un nenopietno, kas ļāva visiem izsmieties no sirds, jo, piemēram, šajā plānā ietilpa tādu darba grupu (DG) izveide, kā Kirila DG, Zvēru DG nu un, protams, arī tāda nopietnāka DG kā Nopietnā DG u.c.

Laiks paskrēja nemanot un bija klāt brīdis, lai dotos mājās. Mantas bija sakārtotas, telpas atstātas sakoptas un kārtīgas. Kad bijām kopīgi atvēluši saimniekiem vienu siena rulli, un bijām uztaisījuši kopīgo grupas bildi, varējām doties ceļā!

Līdz autobusam ar dziesmām, smiekliem un sarunām...