Mūsdienās arvien lielāka uzmanība tik pievērsta informācijas drošībai internetā. Lietotāju informāciju parasti sargā viņu paroles, taču tās ir iespējams uzminēt, jo īpaši tādēļ, ka lietotāji bieži izvēlas loģiskas, viegli iegaumējamas paroles. Rutgers University—Camden pētnieku grupa ir izstrādājuši grafiskas paroles. Tā vietā, lai atcerētos simbolu virknes, lietotāji var izvēlēties kādus punktus bildē. Tādu paroli būtu grūtāk uzminēt, bet vieglāk atcerēties.

Parastās burtu un simbolu paroles ir drošas, ja tiek izvēlētas nesaistīti. Bet cilvēki pietiekami bieži izvēlas paroles, kas saistītas ar viņiem pašiem, un tādas var uzminēt. Līdzīgi var atrast arī vienkāršus valodas vārdus. Taču pilnīgi nesaistītas paroles ir grūtāk atcerēties.

Cilvēki ir pieraduši apstrādāt grafisku informāciju. Kamēr atcerēties pat 10-20 simbolu paroli var šķist pagrūti, viegli atceramies cilvēku sejas un citus attēlus. Toties datoram jebkura grafiska informācija ir ļoti apjomīga, tādējādi grafiska parole ir daudz neuzminamāka kā simbolu, bet cilvēkam to atcerēties ir tik pat viegli.

Grafiskās paroles kurās bildē lietotājam ir jāatzīmē iepriekš izvēlētie punkti ir pazīstamas jau kādu laiku. Lietotājs izvēlās bildi un kādus punktus bildē, uz kuriem uzklikšķinot notiek lietotāja autentifikācija. Bet ja kāds būtu redzējis šo pieslēgšanos, diezgan noteikti spētu to atkārtot.

Izaicinājuma/atbildes autentifikācija liek piemēram, lietotājam, apliecināt, piemēram, datu glabātājam, ka viņš zina kādu noslēpumu, kuru zina tikai viņi abi ar datu glabātāju. Taču izaicinājums ir to pierādīt tā, lai jebkurš, kurš noklausās, nevarētu atklāt pašu noslēpumu. Grafiskās paroles kontekstā tas nozīmē, ka lietotājam būtu jādara datu glabātājam zināmi tie punkti, ko viņš ir izvēlējies, neatklājot pašus punktus.

Rutgers University—Camden pētnieku risinājums ir daudz mazi attēliņi (praktiski iespējami no pāris simtiem līdz tūkstotim), no kuriem kādus 10 lietotājs ir iepriekš izvēlējies un iegaumējis. Datu glabātājs lietotājam padod mazās bildītes ar dažām no viņa izvēlētajām noteiktā ģeometriskā kombinācijā starp pārējām, piemēram, 3 atēliņiem veidojot trijstūri. Lietotāja uzdevums tad ir atzīmēt tos attēliņus, kas ir šīs figūras iekšpusē, attiecīgi - citiem neredzamā trijstūra iekšpusē.

Tā kā datoriem analizēt attēlus ir krietni grūtāk, tad automatizēti uzbrukumi tiek minimalizēti. Attēliņi katru reizi var tikt padoti citādākā kārtībā, līdz ar to arī vērotājam no malas iegaumēt un atklāt šādu paroli ir pagrūti. Šāda ielogošanās gan ir lēnāka kā simbolu, taču tas varētu būt tādēļ, ka lietotāji ir mazāk pieraduši darboties ar peli.

Vairāk par grafiskajām parolēm, kā arī simulācija.
Raksts tapis izmantojot Emerging Technology Trends un Rutgers Scholar.