Toreiz, kad Marsa roveri devās savā gandrīz simts miljonus kilometru garajā ceļā uz sarkano planētu arī Linux bija tur pat netālu un palīdzēja tiem. Patiesībā Linux jau daudzus gadus dažādās formās dzīvo NASA Raķešdzinēju laboratorijā (JPL) un palīdz zinātniekiem realizēt dažādus projektus sākot ar automatizētiem lidojumiem kosmosā un beidzot ar tālāko kosmosa dzīļu izpēti.

Iespējams pārsteidzošāk par tāliem kosmosa ceļojumiem ir tas, ka Linux ir primārā operētājsistēma uz daudzām NASA darbstacijām. NASA laboratorijā redzēt dažādus Linux paveidus, kas darbojas plecu pie pleca ar Windows un Mac OS, ir ierasta lieta. Reālā laika sistēmu izpētes grupas vadītājs Harijs Braks (Gary Brack) saka, ka tā tam jābūt, piebilsdams, ka bez Linux un Mac NASA datoros dzīvo arī HP Unix, Solaris un citas eksotiskākas operētājsistēmas.

Harija vadītā grupa lieto Mandriva Linux, taču kopumā NASA laboratorijās tomēr izplatītāks ir Red Hat Linux. "Kopš mēs pirms pieciem gadiem sākām lietot Mandriva, mums nav radies neviens pamatots iemesls kaut ko mainīt," teica Harijs Braks. "Tagad tā [Linux izvēle] jau ir vēsture. Kad mēs sākumā meklējām piemērotāko Linux, tika apskatītas vairākas platformas un lietotāji izvēlējās Mandrake (tagad Mandriva)."

Kad tika izvēlēts Linux, Braka komanda to nedarīja tikai tāpēc, ka tas bija Linux. Tika rūpīgi izpētītas automatizētās instalācijas iespējas, jo JPL IT cilvēkiem ir svarīgi, lai operētājsistēmu varētu ātri un viegli uzinstalēt, bet būtu arī iespēja veikt katram lietotājam specifiskus pielāgojumus.

Neparasta pieeja Linuxam

Braka ir augstās domās par Linux kā darbstaciju operētājsistēmu, taču serveru risinājumos viņš Linuxam neuzticas, jo Linux kodolā esot pārāk daudz kļūdu. Braka komandas galvenos serverus darbina Solaris, kas esot stabilāks, uzticamāks un ar garāku dzīves ciklu.

Problēmas ar Linux

Kad darbstaciju ir tik daudz kā JPL, neizbēgami rodas zināmi sarežģījumi. Barts norādīja, ka vecajām Mandrake versijām esot bijušas problēmas ar aparatūras dziņiem un viņu speciālistiem esot nācies pašiem ķerties pie pirmkoda un tādā veidā risināt radušās problēmas. Jaunākās versijās šādu sarežģījumu vairs neesot. To vietā esot nākuši citi.

"Šobrīd lielākās problēmas rodas, kad iznāk kāds pavisam jauns aparatūras elements, automātiskais instalators to neatpazīst un problēma ir jārisina citiem līdzekļiem," saka Braks "Taču, ja godīgi arī ar Windows ir tādas pat problēmas. Mac un Sun sistēmām, šādu problēmu nav, jo šīm sistēmām ir pieejams tikai ierobežots aparatūras daudzums."

Raksta avots: http://searchopensource.techtarget.com