Kā jau tika ziņots, tad pirmdien, 18. decembrī plkst. 16:30 13.auditorijā notika Datorikas nodaļas vadītāja J.Borzova tikšanās ar studentiem. Turpmākajā tekstā tiek piedāvāts īss atstāsts no šīs diskusijas.

Sākumā tika precizēts, ka par atsevišķas Datorikas fakultātes veidošanos šajā diksusijā netiks runāts, jo tālāk šis process ir atkarīgs no rektora un senāta lēmuma. J.Borzovs vien piebilst, ka pašlaik Moderno valodu fakultātei un Filoloģijas fakultātei ir kopīga pašpārvalde, līdz ar to atdalīšanās gadījumā varētu apvienot Fizikas un matemātikas, kā arī Datorikas fakultātes studentu pašpārvaldes.

Nodaļas vadītājs atklāj, ka divas nedēļas kopā vēl ar sešu valstu ekspertiem ir piedalījies Lietuvas datorzinātņu programmu akreditācijas procesā. Tā ir bijusi ļoti laba iespēja salīdzināt Lietuvas augstāko izglītības programmas ar LU FMF Datorikas nodaļas programmu.

Ekspertu komisija pievērsa lielu uzmanību mācību priekšmetiem, jo tiem vajadzētu būt saistītiem ar datorzinātni. Programmās nedrīkstēja būt «strupceļu priekšmeti», respektīvi priekšmeti, kuriem nebūtu turpinājuma citu semestru priekšmetos. Šīs bija galvenās prasības pēc kā vadījās komisija nosakot trīs akreditācijas pakāpes:
1.)Akreditēts uz 8 gadiem,
2.)Daļēja akreditācija uz diviem gadiem ar ierosinājumiem mainīt programmu. Pēc termiņa nāk nākošā komisija, kas lemj programmas tālāko likteni.
3.)Neakreditēt.
Statistika pēc šī brauciena ir sekojoša: no 27 studiju programmām, kas saistītas ar datorzinātnēm, 10 programmas akreditēja, 14 programmām daļēja akreditācija un 3 programmas neakreditēja. Spēcīgākās augstākās izglītības mācību iestādes datorzinātņu jomā bija Viļņas Universitāte un Kauņas Tehniskā Universitāte.

Dažās Universitātēs bija novērojamas visnotaļ interesantas programmas, kā piemēram Kauņas Vitauta Dižā Universitātē datorzinātņu programmā paredzēti 16 kredītpunkti (Latvijā un Lietuvā kredītpunkti ir vienādi) par vispāraptverošiem priekšmetiem kā Lietuvas vēsture utt. Šie priekšmeti ir pirmajos divos semestros, tādējādi šajā mācību laikā ir diezgan maz lekciju, kas saistītas ar datorzinātnēm. Turklāt programmā paredzēti 179,5 kredītpunkti 4 studiju gados. Vienā gadā ir 5 nedēļu brīvdienas ziemā un 2 mēnešu brīvdienas vasarā. Nezinātājiem pateikšu, ka Eiropā un Latvijā normāla prakse ir 20 kredītpunkti semestrī, kas četros gados veido 160 kredītpunktus, līdz ar to nav saprotams šīs universitātes datorzinātņu programma.

Runājot par Lietuvu, tad šajā valstī bakalauru programma ir 4 gadus ilga un mūsu kaimiņi nemaz nedomā pāriet uz 3 gadiem, atšķirībā no Latvijas Universitātes, kur vadība cenšas pieņemt visām programmām trīs gadu studijas, kas ir pretēji J.Borzova un iepriekšējā Datorikas nodaļas vadītāja J.Bičevska viedoklim. Kā pamatojums tam ir vitāla prakses nepieciešamība inženierzinātnēm, kurām pieder arī datorzinātne.

Jāpiemin vēl daži kritēriji, pēc kā virzījās ekspertu komisija. Viens no tiem bija iespēja studentiem kopoties, kas nozīmē vietu mācību iestādē, kur pavadīt laiku starp lekcijām vai gaidot pasniedzēju. Tālāk būtisks kritērijs ir «Cap stone» priekšmets, kas apvieno vairākus ar informāciju tehnoloģijām saistītus priekšmetus. Pēc Borzova kunga vārdiem šāds priekšmets vecajā datorzinātņu bakalaura prorammā bija kursa projekts, savukārt jaunajā programmā «Cap stone» pietrūkst. Tika vērtētas arī ēdināšanas iespējas, kā arī cik studentiem ir pašiem savs dators. Veicot nelielu eksperimentu atklājās, ka visiem klātesošajiem, kas iesaistījās diskusijā, bija savs dators.

Būtisks kritērijs, par ko pastāstīšu mazliet vairāk, bija apmaiņas programmas. Ar cik valstīm ir noslēgti līgumi un cik studenti izmanto šādu iespēju. Šajā ziņā Lietuvas programmas ir priekšā Datorikas nodaļai, jo tai ir tikai divi līgumi, no kuriem pēdējais tika parakstīts tikai pirms divām nedēļām. Problēma slēpjas tajā faktā, ka ir ļoti grūti uzņemt ārvalstu studentus, jo mācībām jānorit valsts valodā. Protams, ka tas ir grūti studentiem no citām valstīm, jo nevar salīdzināt latviešu valodas izplatību kaut vai ar vācu valodu. Ir iespēja, ka profesori individuāli strādā ar ārzemju studentiem, taču tas atduras pret finansiālajām problēmām.

Nobeigumā tiek piedāvāts studentu viedoklis par augstāko izglītību Datorikas nodaļā. Lūgums komentāros turpināt iesākto tematu, uzrakstot labo un slikto par šo nodaļu.

Studenti izsaka apmierinātību ar aprīkojumu auditorijās, ar Datorikas nodaļas atrašanās vietu, kas ir centrā, ar WebCT pieejamajiem materiāliem un lieliskajiem pasniedzējiem, kas ir kompetenti savā specialitātē un spēj atbildēt uz sarežģītiem jautājumiem, kas saistīti ar datorzinātnēm. Neapmierinātība izpaužas jautājumos par telpām, kuras ir slikti vēdināmas, tādējādi sēžot auditorijās 100 cilvēkiem vienlaicīgi trūkst gaisa, līdz ar to pazeminās koncentrēšanās spēja un nāk miegs. Tika runāts par problēmu ar rozetēm, jo, piemēram, 13. auditorijā tiek vilkti vadi no auditorijas viena gala līdz otram, lai pieslēgtu tos portatīvajam datoram, līdz ar to radot iespēju paklupt šajos vados. Tiek pieminēts jautājums par iespēju «burzīties» nodaļas studentiem, jo 3. stāva koridorā nav neviena krēsla, kur apsēsties un datorklasēs nav iespējas runāt ar kursabiedriem, vai atbildēt uz mobilā telefona zvaniem, jo to liedz šo datorklašu administratori. Turpmāk tiks gaidīti ierosinājumi no studentu puses kā šo jautājumu risināt.Tāpat tiek uzsvērts apmaiņas programmu trūkumi, kas ir saistīti ar studentu zemo informētības līmeni par iespējām mācīties ārzemēs, kā arī pārāk mazo skaitu studentu, ko Datorikas nodaļa spēj nosūtīt apmaiņā. Jāteic gan, ka pašlaik šo mazo vietu skaitu studenti neizmanto pilnībā. Tiek runāts par to, ka ne visi lektori ievieto materiālus WebCT.