No 2009. gada. 7. decembra – 30. decembrim LU Bibliotēkas Fizikas un matemātikas fakultātes bibliotēkas 6. stāva Periodikas un uzziņu literatūras lasītavā skatāma izstāde „Nobela prēmijas laureāti fizikā - jubilāri 2009. gadā.”

Cilvēka prāts nosaka zinātnes attīstību un tās materializēšanos reālajā dzīvē, un atklājumi fizikas laukā veicina pārējo nozaru straujāku attīstību. 20. gadsimta zinātniskā fanstastika jau ieguvusi reālus apveidus, to parāda jaunākie pētījumi fizikas nozarē, kas balstās uz agrāk paveikto. Pagājušajā gadsimta sākumā zinātnieki strādājot citos apstākļos, pat reizēm veicot varoņdarbus, atklāja pamatteorijas fizikā. To varētu attiecināt uz šī gada jubilāriem – Nobela prēmijas laureātiem fizikā, kuru radītās teorijas ir studiju kursu pamatā un tiek pielietotas praktiskajā zinātnē:

Pjērs Kirī (Pierre Curie, 1859- 1906), atklājis ķīmiskos elementus poloniju un rādiju, un licis pamatus mācībai par radioaktivitāti, par to 1903. gadā saņemot Nobela prēmiju.

Alberts Einšteins (Albert Einstein, 1879–1955), Nobela prēmiju saņēma 1921. gadā, par unikālo ieguldījumu teorētiskajā fizikā un par fotoelektriskā efekta atklāšanu. Pastāv uzskats, ka šī prēmija piešķirta kā mierinājums, jo tā netika piešķirta par relativitātes teoriju, ap kuru izvērsās aizvien vairāk diskusiju.  

Ovens Viljams Ričardsons (Owen Willans Richardson, 1879- 1959), formulējis termoemisijas likumu (Ričardsona likums), saņemot par to Nobela prēmiju 1928. gadā.

Marijs Gells – Manns (Murray Gell-Mann, 1929-), saņēma Nobela prēmiju 1969.gadā par izstrādāto vājās mijiedarbības teoriju un elementārdaļiņu sistemātiku.

Ekspozīcijā būs pieejama informācija par Nobela prēmijas laureātu zinātnisko darbību, sasniegumiem un īsi biogrāfiskie apraksti.

Aicinām interesentus apmeklēt izstādi, kurā apkopotas zinātniskās publikācijas, iespieddarbi, kuri atrodami LU Bibliotēkas centrālajā ēkā un LU Bibliotēkas Fizikas un matemātikas fakultātes bibliotēkas krājumā.