24. novembrī Latvijas Universitāte piedzīvoja vēl nebijušu konkursu. Pirmdienas vakarā Ekonomikas un vadības fakultātē pulcējās ātrāk rakstošākie studenti, lai mērotos spēkiem tādās disciplīnās kā „aklā” un „pusaklā” metode. Konkursa mērķis bija popularizēt aklo metodi. „Tā aizņem mazāk laika un ir veselīgāka, jo acis netiek tik daudz noslogotas,” skaidro projekta iniciatore Edīte Šņepste.

„Nevarētu teikt, ka esmu idejas autore, jo ideja tika attīstīta Preiļos, pilsētā, kur dzīvoju. Tur ātrakstīšanas konkurss pavasarī notiks jau 8. gadu rajona ietvaros un 2. gadu Latgales novada robežās,” ar prieku stāstīja E.Šņepste, kura šo ideju ieviesa arī Latvijas Universitātē. Par organizēšanu projekta autore stāstīja, ka tā ir viņas sirdslieta, tāpēc nogurumu nejūt. E.Šņepste saskaitījusi, ka pavasarī apritēs 5 gadi radošā organizatores darbā, un par to tikai priecājas. Viss aizsācies ar viņas pirmo organizēto atrakstīšanas konkursu, bet šobrīd rosās zem Ekonomikas un vadības fakultātes Studentu pašpārvaldes vārda. „Ar konkursu cerēju piesaistīt cilvēku uzmanību „aklajai” metodei, kuras priekšnoteikums ir neskatīties uz klaviertūru. Domāju, ka, neskatoties uz to, ka šī ir pirmā reize universitātes mērogā, mērķis ir sasniegts. Cerams, nākotnē ieinteresēto datoru ātrrakstītāju pulkam pievienosies vēl daudzi citi,” cer ātrrakstīšanas konkursa vadītāja.     
 
Ceļš līdz konkursam
 
Dalībnieku pieredze darbā ar datoru un motivācija piedalīties konkursā bija dažāda. Lauris no Filoloģijas fakultātes, kur darbojas kā Studentu pašpārvaldes vadītājs, jau no bērnu dienām par datoru interesējies vairāk par to, ko skolā iemāca. Jūlija Prohožaja, kura studē filoloģiju, atklāja, ka par konkursu uzzinājusi sagadīšanās pēc, jo apgūst igauņu valodu Ekonomikas un vadības fakultātē, kur plakātā pie sienas pamanījusi informāciju. Lielākā daļa dalībnieku bija vienisprātis, ka sāncenši bijuši erudīti un visai spēcīgi konkurenti uzvarai. Tomēr visi bija nākuši ar cerību būt vispārākajam. Tā arī Jānis Zandersons no Fizikas un matemātikas fakultātes bija pārliecināts, ka rakstot ātri. Pat tad, ja uzvara netiktu gūta, viņš zināja, ka raksta ātrāk par daudziem citiem datoru lietotājiem, piebilstot, ka klavierspēles māka noteikti palīdz šādā konkursā. Arī Inese Brengmane no Ekonomikas un vadības fakultātes uzskatīja, ka uzvarēt pastāv iespēja varbūt ne tik daudz atrakstīšanā kā citās kategorijās, piemēram, viktorīnā, kur dalībnieki kavēja savu laiku, gaidot rezultātus. Interesanti, ka vienu no dalībniecēm Ilzi Milleri uz konkursu pus pa jokam, pus pa īstam doties vilināja slava un nauda. Antons Fomiškins, topošais ķīmijas un informātikas skolotājs no Fizikas un matemātikas fakultātes, bija iepriecināts satikt citus sev līdzīgi domājošus cilvēkus, kas dzīvo ar viņu „vienā pasaulē”. „Var teikt, ka esam iesākuši ideju bīdīšanas procesu,” atklāja Antons, bet par iespēju uzvarēt teica: „Ir vai nu uzvara vai zaudējums, tātad iespējamība ir 50%.” Par pieredzi atrakstīšanā ar datoru Agnese Skara no Filoloģijas fakultātes stāstīja, ka trenējusies kādus 4 gadus senā pagātnē, pierodot rakstīt, neskatoties uz klaviertūru. Tas noder vēl joprojām. 
 
Atpūtinot prātus
 
Pēc intensīvās ātrrakstīšanas konkursa vadītāja dalībniekiem bija sagatavojusi gana daudz jautājumu, lai uzvaras gaidīšana neliktos pārāk gara. Viktorīnas jautājumi bija visaptveroši, bet saistīti ar datoru lietošanu, programmatūrām, attiecīgās jomas uzņēmumiem u.c. Daži jautājumi pat rosināja atnākušo, gudro prātu īpašniekus apšaubīt atbilžu pareizību un iesaistīja diskusijā arī savus līdzgaitniekus. Jāteic, ka viens no viktorīnas dalībniekiem nespēja šķirties no sava pārnēsājamā datora jautājumu starplaikos. 
 
Par ātrrakstīšanu
 
Edītes Šņepstes neaizvietojamais palīgs Mārtiņš Līdaks bieži piedalās pašpārvaldes rīkotās aktivitātēs, arī šoreiz neliedzot savas datorlietošanas zināšanas, lai sastādītu konkursa programmu. M.Līdaks atlasījis iespējamos materiālus pārrakstīšanai un apspriežoties izvēlējies to, kas rakstīts par tāmnieku dialekta īpatnībām ar visiem valodas piemēriem, lai teksts būtu konkursam piemēroti sarežģīts. Stāsta, ka, apkopojot rezultātus, atklājušās daudzas interesantas kļūdas. Mārtiņš Līdaks apstiprina, ka dalībnieki raksta ātri, jo pats mēģinājis uzdevumu izpildīt un iegūtais laika intervāls bija ievērojami garāks. Vēl minētais organizatoru komandas pārstāvis stāstīja, ka ir bijusi vēlēšanās savas prasmes uzlabot, bet diemžēl programmu lietošana ātrrakstīšanas apguvei ir maksas pakalpojums. Tāpēc visticamāk iegūtās balvas, kuru vidū ir arī portāla raiti.lv dāvanu kartes „aklās” metodes apguvei tiem, kas konkursā sacentās „pusaklajā” metodē, lieti noderēs.
 
Uzvarētāju stāsti
 
Viesturs Lācis jau bija piedalījies līdzīgā konkursā vidusskolas mērogā, tāpēc nolēma arī savas spējas pēc skolas solā pavadītā laika pārbaudīt. Par konkurentiem jaunais jurists domā, ka varētu būt nopietni gatavojušies, jo ir gana spēcīgi. Iemaņas ieguvis, tulkojot un strādājot par žurnālistu. Pirms rezultātu paziņošanas bija skops savos vērtējumos, jo pēc pieredzes zina, ka ne vienmēr prognozētais piepildās. Iespējams, ka tā arī bijusi veiksmes atslēga, jo uzvarēja savā kategorijā kā ātrākais rakstītājs ar „pusaklo” metodi. Pēc apbalvošanas priecājās par balvām un par to, ka pārliecinājies par savu spēju nezušanu, kā arī par to, ka izdevies labāk, kā bija cerēts. Tā kā vienmēr varot progresēt, apsolījās tā arī darīt. Armands Leimanis no Filozofijas fakultātes bija tiešs: „Vecāki mēdz teikt, ka esmu piedzimis ar klaviertūru rokās. Es ar datoru esmu nešķirams.” Iespējams, ka tieši šāda pārliecība ir uzvaras stūrakmens, jo Armands Leimanis ieguva pirmo vietu „aklās” metodes kategorijā kā ātrākais rakstītājs. Saņēmis diplomu, viņš apgalvoja, ka šī bijusi viņa labākā diena mūžā, piedalīšoties arī citus gadus un pateicās organizatoriem par to, ka viņaprāt viss izdevies labi. 

Konkursa uzvarētāji
Nr.p.k. Vārds Uzvārds Fakultāte Metode Simboli 5 min Kļūdu skaits Vid 1 min Vieta 1 Armands Leimanis Vēstures un filosofijas fakultāte Aklā 1784 16 350 I 2 Ilze Millere Moderno valodu fakultāte Aklā 1650 4 328 II 3 Jānis Zandersons Fizikas un matemātikas fakultāte Aklā 1440 3 287 III 4 Inga Saknīte Fizikas un matemātikas fakultāte Aklā 1356 8 268 5 Antons Fomiškins Fizikas un matemātikas fakultāte Aklā 1274 4 254 6 Lauris Krolis Filoloģijas un mākslas zinātņu fakultāte Aklā 1261 42 235 7 Jūlija Prohožaja Sociālo zinātņu fakultāte Aklā 1130 15 220 8 Jānis Bruno Ozoliņš Ekonomikas un vadības fakultāte Aklā 907 27 171 9 Agnese Skara Moderno valodu fakultāte Aklā 803 11 156 10 Otto Strazds Ekonomikas un vadības fakultāte Aklā 233 4 45 11 Viesturs Lācis Juridiskā fakultāte Pusaklā 1154 5 229 I 12 Maija Demitere Ekonomikas un vadības fakultāte Psaklā 903 8 178 II 13 Inese Brengmane Ekonomikas un vadības fakultāte Pusaklā 714 14 137 III