Sestdien, 28. februārī, Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā notika Latvijas Studentu apvienības (LSA) Domes sēde, kurā visu Latvijas augstskolu pārstāvji apsprieda Augstākās izglītības likumu, kurš nākotnē noteiks augstākās izglītības iestāžu darbības un uzraudzības principus. Apvienības biedru pārstāvji vienojās par organizācijas nostāju būtiskākajos studiju apjomu, studējošo pašpārvaldes darbu, studējošo pārstāvniecību un augstskolas vadību reglamentējošajos jautājumos, lai gan tā arī netika panākts kopējs viedoklis ar Izglītības un zinātnes ministriju par valsts valodas lietojumu augstākajā izglītībā.

LSA Dome vienojās par atbalstu likumprojektam kopumā, atzīmējot studējošo akadēmiskās brīvības palielināšanu un uz studiju rezultātiem balstītu vērtēšanas kritēriju noteikšanu. "LSA ļoti pozitīvi vērtē to, ka studentiem būs jāpierāda savas zināšanas, nevis jāizpilda formālās prasības, piemēram, par noteikta lekciju skaita apmeklēšanu," uzsvēra LSA prezidents Uldis Luckāns.

Būtiskākās izmaiņas plānojamas pilna laika studiju apjoma noteikšanā, kurš nedrīkstētu būt ierobežots ar 40 kredītpunktiem akadēmiskajā gadā. Tuvākajā laikā LSA aicinās biedrus uz plašu diskusiju par studiju moduļu sistēmas nepieciešamību, jēgpilnību un ieviešanas principiem, kā arī turpinās pārrunas ar augstākās izglītības politikas veidotājiem par jaunizveidojamās augstskolas padomes funkcijām un uzdevumiem. „Īpaši aktuāli LSA bija vienoties par kopīgu nostāju Centralizēto eksāmenu kā iestājpārbaudījumu formu augstskolas reflektantiem,” stāsta U. Luckāns, „Esam gandarīti, ka LSA domnieki atbalsta šo eksāmenu izmantošanu augstskolās un aicinās augstskolas paziņot uzņemšanas prasības studiju programmā 3 gadus pirms uzņemšanas uzsākšanas, nevis piecus mēnešus iepriekš, kā tas ir pašlaik,”.

Domes sēdes dalībniekiem bija iespēja apspriest Augstskolu likuma 56. panta grozījumus valsts valodas lietojumā valsts augstskolās ar IZM parlamentāro sekretāru Didzi Šēnbergu. Viņš skaidroja, ka plānots likumā iekļaut normas, kas paredz īpašus valsts valodas lietojuma noteikumus tajās studiju programmās, kuru mērķis ir saistītas ar svešvalodu un, ja programmās pasniedz vieslektori un piedalās ārvalstu studenti. Tika apspriesta gan šāda dalījuma praktiskā lietderība, gan tā paredzamā ietekme uz situāciju augstākajā izglītībā Latvijā. Diskusijā ar ministriju neizdevās vienoties par kopīgu nostāju šajā jautājumā, jo LSA uzskata to par studējošā akadēmiskās brīvības ierobežošanu un ir satraukta par Latvijas izglītības telpas norobežošanos no Eiropas un pasaules procesiem zinātnē šādas politikas kontekstā. LSA arī nepiekrīt ministrijas viedoklim, ka bez valsts valodas lietojuma augstākajā izglītībā neradīsies speciālā terminoloģija. „Valoda ir jāsargā ekonomikā un tautsaimniecības nozarēs, nevis zinātnē,” uzskata LSA Akadēmiskā virziena vadītājs Andris Saulītis, „Ja zinātne Latvijā kļūs novatoriska uzņēmējdarbībā, tad arī terminoloģija latviešu valodā neizbēgami radīsies. Zinātnei pašai par sevi ir jādod liberālas tiesības attīstīties.” LSA šādu viedokli, ko atbalstīja arī LSA Dome, turpinās aizstāvēt Augstskolu likuma grozījumu izskatīšanas laikā Latvijas Republikas Saeimā.

LSA arī turpmāk aicinās likumprojektā noteikt apvienības statusu un funkcijas augstākās izglītības telpā, lai veicinātu studējošo pārstāvniecību visās ar augstāko izglītību saistītajās struktūrās. Plānots, ka jauno likumprojekta versiju apvienības Dome izskatīs līdz LSA 11. Kongresam, kurš risināsies 18. martā, Valmierā. Kongresā paredzētas organizācijas prezidenta un viceprezidenta vēlēšanas, kā arī nākamā LSA darbības gada vadlīniju noteikšana.

LSA uzsāka apspriest Augstākās izglītības likumprojektu jau pagājušā gada novembrī, kad apvienības Domes sēdē tika panākta vienošanās par vadlīnijām, vērtējot likumprojektu. Pašlaik Izglītības un zinātnes ministrija plāno nodot likumprojektu atkārtotai sabiedriskai apspriešanai šī gada februāra sākumā dažu redakcionālu izmaiņu dēļ, kas arī mudināja LSA atkārtoti skatīt likumprojektā ietvertās normas, lai vēlāk gatavotu atzinumu jau jaunajai likumprojekta redakcijai.