Ja es būtu Latvijā, šajā gājienā nepiedalītos. Man rūp Latvija, izglītība un tās nākotne, taču pēdējā laika LSA (vai vismaz tās redzamāko seju) darbības šķiet nedaudz histēriskas un nekonstruktīvas. Manuprāt, izglītības kvalitāti nevar uzlabot tikai prasot vairāk naudu, ir jābūt izmaiņām(kvalitāte, skaits, finansēšanas modelis u.t.t.). Protams, gribētos, lai tās būtu labi pārdomātas. Taču LSA vēršanās pret jebkādām izmaiņām(tiešām neatceros dzirdējusi atzinīgus vārdus/vienošanos par kaut vienu ideju), man šķiet tieši pretēja kaut nelielam progresam. Ieteiktu rakstu pārvietot sadaļā Citi jaunumi->Pasākumi
Un ja nebūtu Latvijā, tad piedalītos.
Mūsuprāt, patriotisms un mīlestība pret savu valsti ir jāizrāda visa gada garumā, tas, ka tu aizej 18 novembri ar lāpu pastaigadies tevi nepadara par labāku latvieti.
LSA, izmantojot patriotiskās jūtas, cenšas parādīt, ka pārstāv studentu vairākumu, lai to vēlāk izmantotu pret Ķīli. Ej ellē, Edvard Ratniek!
Lai kādas arī nebūtu manas patriotiskās vai ne tik patriotiskās jūtas pret Latviju, piedalīties Ratnieka (t.i, LSA, lai gan tā atšķirība kļūst arvien trauslāka) rīkotā gājienā man būtu vienkārši kauns. Pietiek jau ar to, ka reizēm paliek neērti par savu studenta statusu (tajās reizēs, kad 'cienījamais' LSA prezidents izsakās studentu vārdā).
