Pēc BSA sniegtās informācijas 2004. gadā Latvijā datorprogrammu pirātisma līmenis bija 58%, kas ir diezgan augsts rādītājs. Cīnīties ar to varētu divos veidos - vai nu izmantotās programmas licenzēt, ieguldot lielus materiālos līdzekļus, kurus ne katrs šim nolūkam spēj atrast, vai arī izvēlēties bezmaksas alternatīvas, kuras nereti nebūt nav sliktākas. Ja pāriešana no Microsoft Windows uz kādu citu, bezmaksas operētājsistēmu, piemēram, Ubuntu Linux, parastam datorlietotājam bez pieredzējoša speciālista palīdzības varētu šķist pārāk radikāls solis, tad vismaz bezmaksas programmu uzstādīšana tajā pašā Windows vidē būtu jāprot katram.

Tāpēc ar šī raksta palīdzību centīšos pastāstīt par programmām, no kurām visas ir bez maksas, bez reklāmām un galvenais - tās labi var aizstāt citas maksas vai arī populārākas, bet manā skatījumā ne tik labas bezmaksas programmas. Lielākā daļa saišu ved uz vietu, kur šīs programmas var lejupielādēt, bet ja kāds izlasījis aprakstu vēl nejūtas gana pārliecināts, bet interese ir, tad palīgā jāņem Google.

Audio & Video

Ja gribi būt pirmais džeks ciemā, tad Windows Media Player aizstāj ar Winamp priekš audio un BSPlayer, VLC un Media Player Classic priekš video failiem. Atvērtā koda atbalstītāji noteikti spēs novērtēt arī MPlayer.

Arhivatori.

WinZip ar WinRAR pat būdami maksas produkti, līdzi nestāv 7-Zip, ko apliecina arī boot.lv arhivatoru pētījums. Īsumā - tas ir bezmaksas ar ērtu saskarni, kura pieejama arī latviešu valodā un tas kompresē efektīgāk.

PDF lasītāji.

Foxit PDF Reader PDF failus atver un ļauj apskatīt daudz ātrāk nekā Adobe Acrobat Reader, kurš pārpildīts ar visādām reti kuram vajadzīgām iespējām tikai lieki noslogo datoru un padara darbu ar PDF failiem daudz lēnāku.

Text editori.

Koderiem varētu patikt Notepad2, kas varētu aizstāt Notepad dēļ labāka UTF-8 atbalsta, koda iekrāsošanas, rindu numurēšanas, vairākkārtēja undo/redo, uc. iespējām. Tiem, kam UTF-8 atbalsts nav tik svarīgs, labāk gan izvēlēties Crimson Editor, kas strādā ātri, ir apveltīts ar tik nepieciešamajiem "tabiem" un citām koderiem vitāli nepieciešamajām lietām. Bet tiem, kas īpaši tuvi ar web lietām, varu ieteikt Nvu, kas ar WYSIWYG labošanas režīmu un citām iespējām varētu aizstāt Macromedia Dreamweaver.

Disku rakstīšana.

Kopš uzzināju par DeepBurner, man nav bijusi vajadzība pēc ierastā Nero, kas diemžēl ir maksas produkts. Esmu ierakstījis un dzēsis gan CD, gan arī DVD diskus un līdz šim nekādu problēma nav bijis.

FTP

Tā kā ikdienā nākas strādāt dažādām web-lapām, tad esmu izmēģinājis daudzas programmas, ar kurām pieslēgties/augšupielādēt/lejupielādēt failus no FTP serveriem un neviena nav bijusi tik ātra un ērta kā FileZilla, kura piedāvā pieslēgties arī caur SFTP.

Pārlūkprogrammas.

Lai arī no fizmati.lv apmeklētājiem 37% izmanto Mozilla Firefox un 12% izmanto Operu, tomēr vēljoprojām dominē Internet Explorer ar 48% lietotāju. Saistībā ar to vēl ir plānots izvērst nelielu akciju, lai piesaistītu interneta lietotāju uzmanību uz to, cik IE attiecībā pret jau pieminētajām pārlūkprogrammām ir nedrošs, neērts un lēns, bet pagaidām varu vien ieteikt to aizstāt ar Operu vai Mozilla Firefox bez dziļāka pamatojuma.

E-pasts.

No bezmaksas produktiem Mozilla Thunderbird nopietnu konkurentu nemaz nav, tā kā atliek vien lejupielādēt un pašam par to pārliecināties.

Attēlu apskate/apstrāde.

Irfanview šajā jomā patīkami pāsteidz ar mazo programmas izmēru, ātro darbību un plašajām iespējām. Tiesa, ja ir vēlme pamatīgi izvērsties tad noderēs GIMP (vajadzīgs arī GTK+2), kas lielā mērā ir līdzīgs Adobe Photoshop. Bet fotogrāfiju apskatei, vienkāršai apstrādei (asums, krāsas, sarkano acu noņemšana) un nosūtīšanai pa e-pastu lieliski noderēs Googles piedāvātā Picasa.

Drošība.

Vislabāk, protams, izraut tīkla vadu, bet ja internets ir nepieciešams, tad lieti noderēs Kerio Personal Firewall. Protams, ja ik pa laikam iznāk uz datora uzlikt kaut ko kreisu, tad var noderēt arī antivīruss un te var nākt talkā BitDefender, kas piedāvā antivīrusa un ugunsmūra risinājumu vienā programmā, bet man tas īsti nesimpatizēja un jau labu laiku labi iztieku ar Kerio ugunsmūri vien.

Biroja programmatūra.

OpenOffice.org ne pārāk sen izlaida 2.0 versiju savam programmu komplektam, kas var lieliski aizstāt Microsoft Office. Tiem, kas sūdzas par to, ka tas lēni darbojas, ieteiktu pamainīt opcijas, kuras pēc noklusējuma tādas uzstādītas, lai OpenOffice.org strādātu arī uz lēnākiem datoriem. Tātad, sadaļā Tools > Options > OpenOffice.org > Java jāizņem ķeksītis pirms teksta "Use a Java runtime Environment" un vēl sadaļā Tools > Options > OpenOffice.org > Memory būtu jāsaliek attiecīgajās vietās jāsaliek tādi paši cipari, kā attēlā redzamie. Un viss strādās ievērojami ātrāk...


Vēl noderīgi varētu būt Tools > Options > Load/Save > General sadaļas labajā apakšējā stūrī pie "Always save as" izvēlēties Microsoft Word 97/2000/XP, lai pēc noklusējuma saglabājot dokumentus, tie tiktu saglabāti ierastajā .doc formātā.

Komunikācija.

Kamēr vēl Google Talk, būdams izstrādes stadijā, nav pārspējis Skype, noderīgi izmantot abus, bet cik var noprast no Google nākotnes vīzijas, tad pēc kāda laika no Google Talk varēs sazināties gan ar MSN, gan ICQ, gan Skype un citu programmu/tīklu lietotājiem, neinstalējot atsevišķas programmas. Tiesa, viens no Google Talk izstrādātājiem vēl joprojām paralēli strādā pie Gaim, kas arī ir multi-protokolu saziņas programma un jau šobrīd ir savietojama ar AIM, ICQ, MSN Messenger, Yahoo! un citiem mazāk zināmiem protokliem.Bet tie, kas izvēlas savu laiku pavadīt IRC tīklos, aizmirstiet par mIRC, jo tas nobāl XChat priekšā.

Citas noderīgas programmas.

Tev kāds atkal atsūtījis kādu PowerPoint prezentāciju un par spīti tam, ka tur droši vien nekā jēdzīga nav, tev ir vēlme to ātri apskatīties? Tad lejupielādē Microsoft piedāvāto PPT Viewer, kas strādā ātri, aizņem maz vietas un domāts tikai prezentāciju apskatei, ne veidošanai.

Tiem, kuriem ir vēlme būt informētiem par sava datora resursu izmantošanu, varētu ieteikt StatBar, kuru darbībā var redzēt šajā attēlā. Bet vēl elītāka lieta man liekas Google Desktop, kas sevī apvieno tik daudz noderīgu lietu, ka par to labāk palasīt vairāk viņu lapā.

Vēl pieminēšanas vērta programma ir Stellarium, kas reālā laikā piedāvā pētīt zvaigznes, sēžot pie datora tā vietā, lai saltu ārā.

Savukārt tiem, kuriem liekas, ka viņi ar sava datora resursiem varētu bīdīt kādu lielāku zinātnes projektu, ieteiktu ielūkoties www.folding.lv un setiathome.berkeley.edu.

Un visbeidzot noteikti būtu jāapskata šajā lapā pieejamais atvērtā koda programmu saraksts, kurā noteikti var atrast vēl kaut ko noderīgu: https://wiki.ubuntu.com/LoopList

P.S. Izlasi arī šīraksta komentārus, kur citi sniedz savus ieteikumus.