Linux mūsu klēpjdatoros

Daudzi mūsdienu datori veikalu plauktos guļ, ekipēti ar Microsoft jaunāko operētājsistēmu Windows Vista, kas nereti iespējamos pircējus atbaida ar ne visai labo slavu. Bet vai tas nozīmē, ka šādam datoram nav iespējams uzstādīt alternatīvu OS, kas darbotos vienlīdz labi vai pat labāk? Nebūt ne! Šajā rakstā es mēģināšu aplūkot izplatītākās problēmas, kas saistītas ar Linux uzstādīšanu klēpjdatoros, kā arī centīšos kliedēt dažus Linux mītus, kas saistās ar portatīvajiem datoriem.

Kura distribūcija derēs tavam klēpjdatoram?

Pirms sāku sīkāku izklāstu, gribu teikt, ka, lai arī kāda būtu distribūcija, Linux paliek Linux un to tāpat jebkurš var konfigurēt pēc savām vajadzībām. Tomēr ir taisnība, ka šis konfigurācijas process var būt visai laikietilpīgs, un ne visi vēlas pavadīt stundas, gatavojot stabilu un darbojošos operētājsistēmu savam datoram. Par laimi, ir arī dažas Linux distribūcijas, kuras ir gatavas darbam ar klēpjdatoriem uzreiz pēc uzstādīšanas un neprasa no lietotāja īpašas zināšanas.

Latvijā populārā distribūcija Ubuntu ir arī viena no labākajām distribūcijām klēpjdatoriem, jo, piemēram, WiFi tajā nereti darbojas jau uzreiz pēc uzstādīšanas. Vēl viena no populārākajām distribūcijām, kurai ir labs klēpjdatoru atbalsts, ir openSUSE - jaunākajās openSUSE versijās visai veiksmīgi ir realizēts mobilo ierīču atbalsts, it sevišķi jāatzīmē bezvadu tīkla kartes, enerģijas taupīšana un populāri klēpjdatoru porti, piemēram, FireWire, infrasarkanais ports, PCMCIA, Bluetooth utt. Vēl būtu jāpiemin tādas klēpjdatoriem draudzīgās distribūcijas kā Mandriva, Aurox un Fedora. Protams, tas nenozīmē, ka jums nebūs iespējams no sava datora izspiest maksimāli daudz, lietojot kādu no "hardcore" distribūcijām (Debian, Slackware, Gentoo utml.), bet tas būs mazliet sarežģītāk, it īpaši tad, ja esat jauns Linux lietotājs, jo daudzi uzstādīšanas uzdevumi būs jāveic manuāli.

Kuri klēpjdatori atbalsta Linux?

Dažas kompānijas ražo īpašus datorus, kas paredzēti Linux, bet lielākā daļa firmu tā vis nerīkojas, un mums ar to ir jāsadzīvo. Labā ziņa ir tāda, ka Linux darbojas ar lielāko daļu šobrīd populāro modeļu, bet, lai sasniegtu labākos rezultātus, ir jābūt uzmanīgam, iegādājoties klēpjdatoru.

Vēsturiski pierasts, ka Linux draudzīgie brendi vienmēr ir bijuši Acer, IBM (tagad jau Lenovo) un nesenā vēsturē arī HP (lai gan man nācās saskarties ar dažādām grūtībām, uzstādot openSUSE uz HP klēpjdatora). Jebkurā gadījumā, lai būtu drošs, ka jauniegādātais dators lieliski funkcionēs arī ar Linux, ir jāpārbauda vairāku tā sastāvdaļu saderība.

Galvenās lietas, kurām vajadzētu pievērst uzmanību, ir:
* Bezvadu tīkla karte - svarīgi pārbaudīt, vai modelis ir atbalstīts Linux konkrētajā kodolā;
* Grafiskā karte - Intel grafiskajām kartēm ir vislabākais atbalsts (tām ir open source draiveri, kas iekļauj arī 3D), ar Nvidia un ATI var gadīties dažas problēmas, bet lielākā daļa karšu tiek atbalstītas;
* Skaņas karte - grūti atrast tādu skaņas karti, kas netiktu pavisam atbalstīta, bet gadīties var visādi;
* Mātesplate - tāds pats nosacījums kā skaņas kartei;
* Procesors - jāievēro, ka dažādām procesoru arhitektūrām nepieciešami dažādi uzstādīšanas CD.

Protams, labākais risinājums ir pirkt klēpjdatoru, kurā jau ir uzstādīts Linux.

Izplatītākās "dzelžu" problēmas:

* Bezvadu tīkla karšu un modemu atbalsts;
* Programmatūras atbalsts;
* 3D - akselerācijas problēmas;
* Pilnīgs "touchpad" atbalsts;
* Problēmas ar enerģijas taupīšanu un procesora ātruma pārvaldīšanu.

Modernajām distribūcijām šīs problēmas ir novērojamas retāk, un, pat ja tās tomēr pastāv, tad tās ir iespējams manuāli atrisināt, bet tomēr šādas ķibeles mēdz eksistēt.

Ko darīt, ja Linux uzstādīšana neizdodas?

Pieņemsim, ka mums ir pareizi ierakstīts Linux uzstādīšanas CD, kuru mēs esam ievietojuši mūsu pavisam jaunajā klēpjdatorā. Mēs redzam pāris sākuma ziņojumus, un pēkšņi, nez kāda iemesla dēļ, uzstādīšana avarē, izvadot nenoteiktu skaitu dažādu neskaidru ziņojumu. Pirmkārt, mums nevajadzētu krist panikā - problēmu visdrīzāk būs iespējams atrisināt. Iemesli šādai uzvedībai var būt visdažādākie, bet maz ticams, ka uz jūsu datora Linux uzstādīt vispār nav iespējams. Lielākā daļa šo problēmu var tikt atrisinātas, uzstādot pareizus kodola boot parametrus.

Kodola boot parametri

Tipisks iemesls sistēmas avārijai uzstādīšanas procesā ir tas, ka Linux kodola versija, kuru piedāvā uzstādīšanā, nav savietojama ar jūsu klēpjdatora dzelžiem. Padodot pareizos parametrus kodolam pirms uzstādīšanas sākuma, var atrisināt šīs problēmas.

Saraksts ar visnoderīgākajiem parametriem klēpjdatoru lietotājiem:

* acpi=off - deaktivizē ACPI atbalstu;
* apm=off deaktivizē APM atbalstu;
* nodma - deaktivizē DMA (direct memory access) jūsu diskiem - var daudzkārt palēnināt uzstādīšanas procesu, bet var būt risinājums sistēmas avārijas gadījumos;
* noapic - deaktivizē APIC (Advanced Programmable Interrupt Controler) atbalstu;
* pci=off - atvieno PCI ierīču atbalstu;
* nofb - ja uzstādīšanas grafiskā daļa neparādās, šīs komandas pievienošana komandrindai var atrisināt problēmu.

Sīkāku sarakstu ar šiem kodiem var atrast http://www.knoppix.net/wiki/Cheat_Codes

Iepriekš minētos parametrus var ievadīt uzstādīšanas procesa sākumā.

Bezvadu savienojumi

Visi mūsdienu klēpjdatori ir aprīkoti ar WiFi adapteri. Pateicoties ndiswrapper, ir iespējams emulēt Windows draiverus iekš Linux.

Kas ir ndiswrapper?

Ndiswrapper lieto oriģinālos Windows draiverus un pārtulko tos tā, lai Linux kodols tos saprastu.

Protams, ir arī daudz dažādu Linux draiveru WiFi kartēm. Intel ir vieni no pionieriem atvērtā koda draiveru ražošanā Linux operētājsistēmām, tā ka laika gaitā atbalsts daudzkārt paplašinās.

Kopsavilkums

Tie laiki, kad Linux klēpjdatoros bija viena liela problēma, ir pagājuši. Protams, vēl joprojām īpašos gadījumos ir dažādas problēmas, bet kopumā Linux klēpjdatoros spēj darboties vienlīdz labi kā citas OS. Protams, vienmēr vajag pārbaudīt dzelžu saderību ar Linux pirms jaunā klēpjdatora iegādes. Labākais veids, kā piespiest pārējos atbalstīt Linux nākotnē, ir pirkt dzelžus no Linux draudzīgajiem izgatavotājiem. :)

Orģinālavots - http://polishlinux.org/choose/laptop/
Piezīme - lai arī avots ir manāmi novecojis, tas vēl joprojām ir visai nekļūdains.