Determinisms kā tāds arī man šķiet tīri pieņemams domāšanas veids. Ar domu, ka katram notikumam eksistē kaut kāds zināšanu kopums, kuru visu zinot, ir iespējams notikumu precīzi paredzēt. Bet pavisam bez brīvās gribas es arī negribu iztikt, un tad jāmēģina abas savstarpēji (vismaz daļēji) izslēdzošās lietas savienot.
Nevaru piekrist šai filozofijai!
Nevajag aizmirst nenoteiktiibas principu un kvantu fiziku. Visus notikumus, katru funkcijas iteraaciju ietekmee +-random veertiiba. Kameer vinjas ir statistiski vienaadi sadaliitas, tikmeer darbojas determinisms, jo summa ir 0. Kad apzinja koncentreejas uz veelmi, tad shis randoms ieguuust vektoru. To sauc par metafiziku, mind over matter, the secret, whatever... Abas lietas eksistee vienlaiciigi, pie tam lietotaas briivaas gribas daudzumu katrs var reguleet pats - izmantot, atteikties, vai atdot kaadam citam.
1. Pat ar visu lielo sprādzienu, pasaule var būt arī nejauša. Tad tās prognozēšana kļūst tiešām bezjēdzīga. 2. Brīvajai gribai nav īsti sakars ne ar determinētu vai nejaušu pasauli. Lai varētu atbildēt, vai brīvā griba eksistē, jāmāk arī atbildēt, kas tā tāda ir. Un ir jāmāk izmantot atbilstoši rīki. Piemēram, ja mēs sēžam fiziķu pasaulē, mūsu redzes lokā nevar parādīties tāda lieta kā "domāšana". Vai domāšana eksistē? Laikam. Vai kāds var to pierādīt, izmantojot fiziķu instrumentus? Grūti iedomāties.
1.Pasaules radīšana nav notikusi un nekad arī nenotiks, jo radīšana un bojāeja ir cilvēku radīts jēdziens, skatoties, kā lietas pasaulē dzimst un mirst. Jau pirms 20. gadsimta cilvēki saskārās ar šokējošu likumu - enerģijas nezūdamības likumu, kas saka, ka matērija un enerģija neizzūd, vien pāriet no viena veida citā un atrodas mūžīgā pārvērtībā. Man šķiet, ka tas liecina, ka pasaulei nav ne sākuma ne gala. 2.Par brīvo gribu. daudziem ir pazīstama tā orgasmam līdzīgā sajūta, kad pēc nedēļas atrisina kādu problēmu vai saprot kkādus vektorus, vai rada kaut ko jaunu, vai dzird <a href="http://www.youtube.com/watch?v=BBL-w0hd 1...āju, ka šī sajūta tad arī vada un ir vadījusi cilvēces prātus apkārtējās pasaules izprašanai. Lai gan dzīvība varbūt radusies nejaušā ceļā, tās auglis saprāts noteikti nav nejaušs, un mikroprocesi uttietekmē prātu tāpat, kā barošanas bloks-datoru, ti nenozīmīgi izņemot traucējumus un izslēgšanu
Ko darīt, ja Lielais sprādziens ir bijusi nejaušība? Kāds uztaisīja Šrēdingera kasti un kaķa vietā ielika slēdzi, kurš palaiž sprādzienu. Ko tad? Tad vispār vāks - viss Visums un viss kas Visumā notiek ir vienas nejaušības :)
Vai tiešām kāds domā, ka brīvā griba ir kaut kāds ezotērisks ārpusvisuma spēks, ar kuru mēs varam izmainīt pasauli bezgalīgā skaitā veidu? Esmu bioķīmiska būtne, manu rīcību nosaka mežonīgi sarežģīti procesi, kas atkarīgi no ārējās vides ietekmes. Dzīvoju sabiedrībā, un apzinos, ka šī sabiedrība ir izveidojusi aizsargmehānismus, kas man neļauj veikt zināmas darbības, paliekot nesodītam. To sauc par tieslietām, un ar tām nevajag jokot. Pat filosofiski ne. Par kvantu mehāniku te jau minēja. Visu daļiņu pozīcijas un ātrumus vienlaikus nevar zināt pat augstāka būtne. Jā, arī tavs dievs ne. Man nepatīk arī tēze par galīgo skaitu daļiņu neierobežotā telpā. Telpas var būt ar bezgalīgu mēru, bet ierobežotas un ar galīgu mēru, bet bez robežām.
Prāts ir nevis ezotērisks spēks. bet metafizisks process(neviens nevar noliegt tā eksistenci, bet tajā pašā laikā neviens nevar to izskaidrot un izskaitļot tā mehānismu pilnībā). Nepiekrītu domai, ka daļiņu ātrumu un pozīciju nav iespējams izskaitļot. Mūsu zināšanas par daļiņu mehānismu ir pārāk niecīgas, lai pasludinātu to nenoteiktību. Bezgalība un nulle ir prāta abstrakcijas, turklāt termins "bezgalīgs"konfliktē ar vārdu"eksistence". Nekas nevar būt ar bezgalīgu skaitu.
Ir tāda lieta kā notikumu horizonts. Vispārējā nozīmē, ne tikai melnā cauruma horizonts. Nav iespējams kvantificēt to, kas konkrētajam novērotājam atrodas aiz šī horizonta. Līdz ar to lai cik jaudīga skaitļošanas tehnika nebūtu novērotāja rīcībā, viņš nekādā veidā nevar izskaitļot notikumus (daļiņu ātrumu, pozīcijas, etc) aiz sava horizonta, jo viņam nav nekādu izejas datu.
tbzg, pacelies taču augstāk. ne jau cilvēks būs tas, kas varēs aprēķināt. dooh. Anon - Kāpēc saki, ka nevar būt bezgalīgs skaits? Iespējams, ka bezgalīgā reģionā ir bijuši bezgalīgi daudz Lielie sprādzieni vienlaikus. Pēc tam visi attiecīgi izveidojušies visumi izplešas (kā burbuļi) līdz "satiekas". Pēc tam atkal saraujas līdz singularitātei un process sākas no jauna. Kāpēc šada sistēma nevarētu eksistēt un turpināties bezgalīgi ilgi?
Ko nevar tagad, varbūt varēs rīt :) Ja Tu kādreiz padziļināti apgūsi Furjē transformāciju teoriju, tad sapratīsi, ka Heizenberga nenoteiktības principa pamatā ir nevis fizika, bet gan cieta un stingra matemātika - tā ir TEORĒMA.
Es nekur neminēju cilvēku :). Novērotājs var būt jebkurš un jebkuram novērotājam būs savs notikumu horizonts. Pat, ja viņš atrodas "līmeni" augstāk.
Vari sevi saukt par marioneti, zombiju vai sazin ko vēl, bet tas, vai mums ir vai nav brīvās gribas, nav absolūti pierādāms, izmantojot prāta konstrukcijas un koncepcijas.
Kāpēc tad marioneti vai zombiju? Brīvā griba var būt vai nebūt tikai ilūzija, bet, pat ja tā ir ilūzija, tā ļoti palīdz dzīvot :)
:) Tad kāpēc jācenšās pierādīt, ka tā ir ilūzija?! Kā lai vēl sauc cilvēku bez brīvas gribas, kā lai vēl sauc cilvēku, kura viss dzīves maršruts ir noteikts, neatkarīgi no tā ko viņš izdomā darīt vai nedarīt? No vienas puses, ļoti gribas oponēt un teikt ka cilvēkiem ir brīvā griba, kaut vai tāpēc, lai cilvēka dzīve nebūtu paredzama, lai cilvēkiem būtu apziņa, ka viņi spēj ietekmēt ne tikai sevi un apkārtējo vidi, bet arī savu dzīvi un nav kontrolējami. No otras puses, jāatceras, ka tas ir jēdziens, prāta konstrukcija, līdz ar to mierīgi var apgalvot, ka brīvā griba ir ilūzija.
Wadup Jau kādu laiciņu esmu gribējis šeit ielikt linku uz šo klipu https://www.youtube.com/watch?v=sMb00lz-...
