FMOFSP portāls

Izvēlne

Meklēšana

Aptauja

Kā tiec galā ar sesijas stresiem?
Stresa nav!
Eju vakcinēties
Prokrastinēju
Trenēju ķermeni, ne prātu
Netieku :(

Rezultāti

Foto

2006. gada 2. decembrī 20:03 

Kāpēc vajadzīga Datorikas jeb Laikmetīgo inženierzinātņu fakultāte? (82)

Ir patiešām labi, ka jaunas fakultātes dibināšanai par pamatu nav nekādu datoriķu konfliktu ar fiziķiem un matemātiķiem, tāpat nav nekādu personīgu aizvainojumu vai kaut kā tamlīdzīga. Tāpēc visi jautājumi var tikt risināti atklāti, balstoties uz racionālu argumentāciju.

1. Ar jaunas fakultātes izveidi Latvijas Universitātē nepārprotami atgrieztos inženierzinātne, kas datorika, bez šaubām, ir. Tas vēl vairāk greznotu LU, kā pilna profila klasiskas universitātes, seju.

2. Datorikas nodaļai ir jāiztur 13 citu Latvijas augstākās izglītības institūciju konkurence. Lielākajiem konkurentiem – Rīgas Tehniskajai universitātei un Transporta un sakaru institūtam – ir atsevišķas fakultātes, kuru nosaukumi nepārprotami liecina par informācijas tehnoloģijas (datorikas) klātbūtni. Fakultāšu dekāniem piekļuve valsts ierēdņiem ir vieglāka un tos arī parasti uzaicina uz noderīgiem pasākumiem. Datorikas nodaļu nereti tādās reizēs aizmirst. Lai konkurētu, ir jābūt klāt gadījumos, kad tiek lemtas svarīgas lietas, piemēram, budžeta vietu piešķīrums.

3. Datorikas nodaļa, kaut izvietota stāvu virs rektorāta, faktiski jūtas kā nomalē, jo pašreizējās fakultātes centrs ir Pārdaugavā. Protams, tas palēnina administratīvo funkciju veikšanu, ko es ļoti izjūtu. Arī studentu rosību Raiņa bulvārī 19 īsti nemana. Fakultātes fiziskā sadalīšana ir jau notikusi sen, pie kam ne datoriķi bija tie, kas šādu sadalīšanu iniciēja un īstenoja.

4. It kā jau sīkums uz pārējo argumentu fona, tomēr inženierzinātņu studiju vietai valsts piešķir lielāku finansējumu.

LU vadība savulaik izvirzīja 3 priekšnoteikumus patstāvīgas fakultātes dibināšanai.

1. LU Matemātikas un informātikas institūta statusa noteikšana.
2. Visu datorikas specializāciju (atbilstoši ACM/IEEE Computing Curricula) īstenošana un de facto inženierzinātņu studiju atsākšana Latvijas Universitātē.
3.Atbildības uzņemšanās par informātikas studijām visā LU.

Kāds ir stāvoklis patlaban?

1. LU MII ir saņēmis Ministru kabineta apstiprinājumu kā LU aģentūra un jautājums ir atrisināts.

2. 4 no 5 specializācijām ir jau gatavas un uzsāktas šoruden, piektā patlaban tiek izstrādāta ESF projekta ietvaros un būs gatava aiznākamruden, kad, saskaņā ar akreditēto bakalaurantūras studiju programmu, šīs specializācijas kursi būs jāsāk pasniegt. (Specializācijas kursi sākas trešajā studiju gadā.)

3. Ja LU vadība uzdos, mēs uzņemsimies šo darbu un darīsim to pēc labākās sirdsapziņas, taču paši nebūsim iniciatori izmaiņām citās fakultātēs. Iestrāde mums šeit ir labu labā – lai atceramies, ka Datorikas nodaļā atrodas Eiropas Datorprasmes sertifikāta (ECDL) eksaminācijas centrs un ka tieši ar Datorikas nodaļas pūlēm, piedaloties arī Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijai un Rīgas Informācijas tehnoloģijas institūtam, Latvijas skolu programmās tika ieviest obligāts, uz ECDL balstīts datorzinību priekšmets. Šajā ziņā Latvija ir pārliecinoša pasaules līdere.

Tādējādi akmens pašlaik ir LU vadības, faktiski – rektora, dārziņā. Tur šis akmens guļ bez noteiktas virzības jau vairākus gadus. Oficiālas atbildes kā nav, tā nav.

Tagad par jaunievēlētā fakultātes studentu pašpārvaldes vadītāja Raivja Bēta pirms kāda laika rakstīto. (Toreiz tas gan nebija studentu pašpārvaldes viedoklis, vismaz tā man apgalvoja toreizējie pašpārvaldes pārstāvji.)

Ja atmetam emocionāli iekrāsotos retoriskos jautājumus, tad faktiski paliek viena problēma – Bēta kungs bažījas, ka bez datoriķiem studentu pašpārvalde varētu panīkt. Vislielākās bažas, kā to varbūt nepareizi esmu sapratis, ir par Baldones pasākumu, Aristoteļa svētkiem, fizmatdienām, uzrakstu uz ledus, izstādi „Skola”, kā arī par vietni fizmati.lv . Raivis Bēts polemikas karstumā pat apgalvo, ka sadalīšanās gadījumā varētu tikt sagrauta labākā LU studentu pašpārvalde. Domāju, šīs bažas ir gluži liekas, un es zinu, ko runāju, jo savulaik vadīju visas Universitātes studentu organizāciju. Jebkuru no šiem pasākumiem var noorganizēt 20 studenti un tādi allaž atradīsies.

Jāsaka, ka es nebūt neesmu tik sliktās domās par pārējo nodaļu studentiem un docētājiem, lai uzskatītu, ka fakultāte balstās uz datoriķiem un bez viņiem trīs atlikušās nodaļas nu būs tik bezpalīdzīgas, tik nespējīgas. Turklāt studentu pašpārvaldei neviens neliedz arī divu fakultāšu gadījumā veidot kopīgu pašpārvaldi (ja to varbūt šobrīd liedz kādi statūti, tad tos vajag grozīt jau savlaicīgi) un rīkot kopīgus pasākumus. Piemēram, dabaszinātņu fakultāšu dekāni un citas augstākas amatpersonas satiekas reizi mēnesī, lai vienotos par kopīgu rīcību. Ar ko studenti sliktāki?

Ja nu esam pieskārušies studentu pašpārvaldei, tad, riskējot izsaukt šausmīgu pārmetumu vētru, tomēr pateikšu, ka man pret tās darbu ir lielas pretenzijas. Protams, studentu pašpārvaldi izvēl studenti un tā dara, ko tai liek studenti. Man nenāk ne prātā kaut ko diktēt vai pieprasīt. Taču viedokli izteikt drīkst, vai ne?

Manuprāt, galvenais, kā dēļ jauni cilvēki ir ieradušies Universitātē un veltī tam ne vienu vien savas dzīves labāko gadu, ko taču varētu izmantot citādi, ir zināšanu un prasmju ieguve. Lai zināšanas un prasmes būtu iespējami kvalitatīvākas, ir nepieciešams gan studenta paša cītīgs studiju darbs, gan iespējami kvalitatīvs studiju process. Kibernētiķi labi zina, ka uzlabot var tikai tādu sistēmu, kurai ir atgriezeniskā saite. Drīz būs pusgads, kopš esmu centies šādu saiti ar studentu pašpārvaldi nodibināt (atjaunot? nostiprināt?). Nekas vairāk par runāšanu līdz šim nav izdevies. Vai tiešām studentus neinteresē studiju procesa kvalitāte? Svarīgākais, kā dēļ viņi ir LU? Četru ar milzu grūtībām sameklētu studentu pasēdēšana dažās studiju padomju sēdēs vien ir daudz par maz. Vai jaunais SP sastāvs ir gatavs ne tikai diskutēt par fakultātes dalīšanu/nedalīšanu, kas ir vieglākais darbiņš un ļauj tikt pie popularitātes punktiem, bet arī nopietni veikt melno un ne tik redzamo darbu – līdzdalību studiju procesa kvalitātes celšanā?

Juris Borzovs,
Datorikas nodaļas vadītājs
2006.12.02., Viļņā

Autors: Juris Borzovs  Apskatīt komentārus »

Atslēgvārdi: Datorikas nodaļa
Ieteikt draugiemTweet this!

Balsis: 0, vidējais vērtējums: 0

Vārds: E-pasts vai web-lapa:

 

« Februāris, 2025 »

POTCPSSv
 12
3456789
10111213141516
17181920212223
242526272812
34567 

Fizmatu blogi

VR Pasākumiem – virtuālās real..
Lai nebūtu pārpratumu, uzreiz saku, ka šis ierakst.. (09.06)
Spēks un Jauda 2017 un ūdrs. F..
Superjaukās piedzīvojumu sacensības jau 6. reizi. .. (09.04)
Par 30 dienu rakstīšanu un nos..
Es vēl esmu dzīvs! Tas, ka no manis kādu laiku ir .. (30.03)
#6 – Domājot par krūšgaliem (A..
Cienījamās Dāmas! Ceru, ka jums ar šo jautājumu vi.. (26.03)
Amatiera padomi garo distanču ..
Ja tu spēj pusi dienas pavasara talkā vākt gružus .. (25.03)

Iz arhīva