tSēžot pie datora un ārstējot savas iesnas, klepu un dziedējot lielos zilumus, gribu Jums pastāstīt  par  supermegakrutu  pasākumu – Baldone 2011. Viss sākās ar to, ka es pamodos 2. septembrī no rīta un sapratu, ka atpakaļ ceļa nav un tā diena ir pienākusi, kad jābrauc uz nez kādu vietu darīt netīros darbiņus, tas ir, strādāt ogļu raktuvēs un kukurūzas plantācijās, Biedējoši, ne?! Vēl līdz pēdējam brīdim domāju, ka nebraukšu un, tad pēkšņi sapratu, ja es nebraukšu, es to vēlāk ļoti nožēlošu!!

Pulcējāmies mēs visi fakultātes pagalmā, kur mēs kopā spēlējām dažādas spēles. Un tad pēc brīža pagalmā iebrauca liels autobuss. Arī tajā mums gāja jautri, jo tieši tur mēs iepazinām fizmatu jautrās dziesmiņas. Tieši tur sāku veidot nelielu draugu loku, manuprāt, tas ir lielākais pluss visam pasākumam, jo ir iespēja iepazīties ar ne tikai ar saviem kursabiedriem, bet arī ar citu programmu studentiem. Gulēšana (nu cik mēs tur gulējām ) notika sporta zālē. Tur mēs satuvinājāmies (burtiskā nozīmē) vēl tuvāk, jo vietas bija maz, tāpēc gulējām viens pie otra.

Pirmās dienas vakarā notika veckursnieku, pasniedzēju un pirmkursnieku sarunas, kurās tika noskaidrotas dažas lietas par dzīvi universitātē. Vakara noslēgumā bija priekšnesumu daļa, kurā varēja atklāt savu kursabiedru talantus. Visvairāk atmiņā palika pasniedzēju rādītais priekšnesums. Viņi atainoja studentus sesijas laikā. Esmu pārliecināta, ka viss priekšnesuma scenārijs ir ņemts no dzīves, jo ar studentiem var visādi gadīties un arī viņi paši reiz bija studenti.

Nākamās dienas rīts sākās ar rīta rosmi. Tika izvingrinātas pilnīgi visas ķermeņa daļas. Tam visam sekoja citas sporta aktivitātes un, protams, arī solītās ogļu raktuves un kukurūzas plantācijas, kas kopumā pārvērtās par ko ļoti aizraujošu...

Protams, ka atsevišķi ir jāpastāsta arī par nakts trasi. Šogad tiesneši bija grūti piekukuļojami, bet viss šajā pasaulē taču ir iespējams. Visspilgtākais trases posms bija purvs un to vieglāk ir iziet tiem, kuru drēbju skaits maksimāli tuvojas nullei.

Nākamā nakts pagāja nomodā. Mēs visi draudzīgi sēdējām pie ugunskura, sildījāmies un dalījāmies savos iespaidos par nakts trasi. Nākamās dienas rītā notika volejbola spēle starp pirmkursniekiem  un Zvaigžņu komandu. Jāpiemin arī par visspilgtāko Zvaigžņu komandas spēlētāju Raivi Bētu, kurš atdeva visus spēkus, lai tik novērstu pretinieku uzmanību ar savu krākšanu laukuma vidū, kas sekmēja komandas uzvaru!

Vai man patika Baldonē? Atbilde – jā, pat ļoti! Tas ir satriecošs pasākums, kuru noteikti ir jāapmeklē visiem pirmkursniekiem, kuriem patīk trakas lietas un kuri tiešām vēlas iepazīties ar jauniem cilvēkiem!