FMOFSP portāls

Izvēlne

Meklēšana

Aptauja

Kā tiec galā ar sesijas stresiem?
Stresa nav!
Eju vakcinēties
Prokrastinēju
Trenēju ķermeni, ne prātu
Netieku :(

Rezultāti

Foto

2013. gada 4. aprīlī 01:05 

Nacionālās attīstības plāns - recenzija (2)

“Nacionālais attīstības plāns” ir izrāde par 68 lapas garu dokumentu, kuru īstenojot, Latvijas iedzīvotāji pēc septiņiem gadiem būs divreiz turīgāki, izglītotāki un laimīgāki. Ekonomikas izrāviena sasniegšanā ir svarīgs visu iedzīvotāju atbalsts, tāpēc izrāde tiecas ne tikai sniegt skatītājiem iedvesmu personīgā attīstības plāna izveidē, balstoties uz Nacionālo attīstības plānu, bet arī nofiksēt tā brīža laimes izjūtu, lai pēc septiņiem gadiem spētu saprast, vai ir izdevies tapt divreiz laimīgākiem. Vai Latvijai ir izdevies kļūt par valsti, par kādu tā gribētu kļūt, piemēram, par tādu kā Zviedrija. Tas nav neizpildāms uzdevums – Nacionālais attīstības plāns iesākas ar Raiņa citātu “Mēs būsim lieli tik, cik mūsu griba,” un mēs būsim. Bet cik lieli mēs gribēsim būt 2020. gadā? - tā saka Dirty deal teatro mājaslapa. Ko saka fizmati?

Ornitologs Andris par izrādi izsakas šādi:

"Izrāde–lekcija "Nacionālais attīstības plāns" ar Jāni Balodi priekšgalā un neredzamo Valteru Sīli otrā pusē.
Padancosim? Uzvelc savas sarkanās kurpītes un bliežam vaļā.

Par pašu izrādi kā tādu - patika izrādes formāts, kas, papildus klasiskajam "viena cilvēka teātrim", liek cilvēkiem iesaistīties, izteikt savas domas. Lai arī brīžiem pastīva, publika pieņēma šo soli un, kā likās, darīja arī vairāk, nekā no viņiem gaidīja.

Viss braši sākas ar jauku atreferējumu/spriedelējumu par NAP, kā īstenošanās gadījumā tiem, kas būs šeit nodzīvojuši līdz 2020. gadam, būs bijusi tā unikālā pieredze iziet cauri tādām dabā neiespējamām lietām kā ekoloģiski ilgtspējīgi domājoša valsts ar ekonomiskās izaugsmes tempiem kā Ķīnai. Un tādā garā.

Viens no izrādes pamatmotīviem par to, ka dzīve var sastāvēt arī no idejām, tiek veiksmīgi pamatots ar īsu ekskursu vēsturē par pirmās brīvvalsts darbinieku Kārli Balodi, kurš sekmīgi darbojies valsts pārvaldē (un ir bijis gana atzīts jau pirms valsts izveides kā tādas). Un taisnība vien ir - lai kaut ko izveidotu nekurienē, ir vajadzīgi vīriņi/tantuki, kas idejas vārdā ir gatavi radīt lietas, arī nepiesavinoties lielāko daļu no rezultāta.

Tomēr, jautājot par katra paša individuālajām ekspektācijām par tēmu "esmu izdzīvojis līdz 2020. gadam un esmu tik laimīgs, ka neko vairāk nevajag", lielākā daļa no skatītāju atbildēm bija tendēta uz atnākšanu pie visa gatava, nevis kaut kā radīšanu pašam, kas pārāk nesaskanēja ar vispārējo patosa pilno "ir katram roka jāpieliek" tābrīža noskaņu izrādē.

Pēc nelielas rotaļas ar vīzijām par utopisku projektu realizāciju un vispārēja respekta, cieņas un kā-tur-vēl-ne iegūšanu (laba ironija ar normālo pārspīlējumu, redzot kādas lietas pa laikam tiek īstenotas dzīvē), mēs veikli nokļūstam pie vispārējās miera un cilvēkmīlestības tēmas, kas izrādes finālā kulminē, visiem apķeroties, klimstot pa zāli un smaidot pretī prožektoru spozmei.

Ir interesanti, ja par Tavu darbu runā izrādē, tāpēc pie vispārējās starpvalstu drāšanas daļas varam pakavēties nedaudz ilgāk. Jau senie romieši zināja - ja gribi mieru, gatavojies karam (viņi gan nedaudz pāršāva pār strīpu, kā rezultātā process pavērsās pretējā virzienā). Ja negribi, lai izdrāž Tevi, mērenos apjomos profilaktiski drāz citus. Bet tā labestīgi un mīļi. Nu, tā, ka visi sadodas rokās, klausās Bītlus un mīl visu pasauli, ja?

Ja jāiekļaujas vienā teikumā: izrāde patika un rosināja padomāt (kas pats par sevi jau ir labi). Nedaudz traucēja tieši acīs spīdošie prožektori, bet pieļauju, ka pārējās rindās nebija tik traģiski. Kopumā - bija OK."
 
Plostniece savukārt raksta, ka

"Dzīve nesastāv no tikai idejām.

Visādu veidu mākslas izpausmes laikam sastāv tikai no idejām. Līdz ar to arī izrāde sastāv tikai no idejām. Par šīs izrādes ideju joprojām nav kļuvis skaidrs, vai tur nav iekšā druska sarkasma. Ik pa laikam tika pieminēta laimes saistība ar Nacionālās attīstības plānu, kas man,  kā arī vēl citiem skatītājiem, nešķiet salīdzināmi.

Pats izrādes sākums. Puisis pastāsta četrus teikumus, kas beidzas ar frāzi "Let’s dance", sāk skanēt „David Bowie - Let's Dance”. Kādu brīdi puisis stāv, dziļi elpo, tā kā tikko uznācis uz skatuves, skatās trīs rindas aiz trīs vietas pa kreisi sēdošā cilvēka (tas ir, tālumā), vienā mirklī sāk dejot. Dejot kā vidusskolnieks iekļuvis studentu ballē un lietojis par daudz apreibinošo vielu. Sākotnējā skepse/neizpratne par jokainajām kustībām pazuda, kad parādījās vairāk no galvenā varoņa – stāstnieka puses. Nevēlos nevienu apvainot, bet kustības, kas ne vairāk, ne mazāk, bet precīzi raksturo vārds „tizlas”, izrādes gaitā manā prātā pilnīgi piekļāvās un iekļāvās galvenā varoņa raksturā.
Par ko tad bija izrāde? Puisis, labu ideju un faktu iespaidā, ņemot par pamatu Nacionālās attīstības plānu, izstrādā savu personīgo plānu – kur viņš sevi redz 2020. gadā. Iesākumā gluži reālistiski pieminot Yes men  un Kārli Balodi, puisis aizvirzās uz fantastiku samērojamām domām. Jaukas un skaistas idejas, kas izglābs pasauli. Vai vismaz Latviju. Idejas reizēm diezgan radikālas, reizēm idejas gan ar nepilnībām, gan nespēju realizēties, bet sapņainas un ideālas gan. Bet, lai liktu cilvēkam aizdomāties, domājams, šādu sapņainu ideju kopums ir tieši laikā.

Patīkami pārsteidza arī minimālā nacionālistiskā noskaņa. Latvieša kautrīgais, neveiklais raksturs gan beigu performancē parādījās gana spoži. Tas tāds mīlīgi neveikls nobeigums – cilvēki ķiķina gan skatītāju rindās, gan uz skatuves, cenšas radīt pozitīvu noskaņu, patiesībā acīs lasāms mulsums un neliels satraukums. Mīlīgi.

Kopumā izrāde liek padomāt par saviem nākotnes plāniem, arī par laimes sajūtu. Joprojām gan nav skaidrs, vai tas ir sasaistāms. Bet ik pa laikam padomāt par to ir jauki."

Autors: Andris Stīpnieks un Ieva Ozolniece  Apskatīt komentārus »

Balsis: 0, vidējais vērtējums: 0

Vārds: E-pasts vai web-lapa:

 

« Februāris, 2025 »

POTCPSSv
 12
3456789
10111213141516
17181920212223
242526272812
34567 

Fizmatu blogi

VR Pasākumiem – virtuālās real..
Lai nebūtu pārpratumu, uzreiz saku, ka šis ierakst.. (09.06)
Spēks un Jauda 2017 un ūdrs. F..
Superjaukās piedzīvojumu sacensības jau 6. reizi. .. (09.04)
Par 30 dienu rakstīšanu un nos..
Es vēl esmu dzīvs! Tas, ka no manis kādu laiku ir .. (30.03)
#6 – Domājot par krūšgaliem (A..
Cienījamās Dāmas! Ceru, ka jums ar šo jautājumu vi.. (26.03)
Amatiera padomi garo distanču ..
Ja tu spēj pusi dienas pavasara talkā vākt gružus .. (25.03)

Iz arhīva