Vispirms no 16:00 vairāk kā 4 stundas gaidīju līdz tikšu trasē. Pirmās stundas spēles vēl bija samērā interesantas un cilvēku grupiņu sūtīšana trasē arī, uz beigām vairs spēles/uzdevumi un neskaitāmu video skatīšanās nebija sevišķi aizraujoša. Pieņemu, ka organizatori nebija rēķinājušies ar to cilvēku daudzumu, kas vēlējās iesvētīties.

Uz beigām ienāca atrādīties arī daži jau trasi izgājušie – viņi smirdēja un izskatījās traģiski. Taču – palikušo cilvēku vēlme iet trasē ar katru minūti pieauga ģeometriskā progresijā.
Pēc astoņiem priekšpēdējā grupiņā tiku trasē.

Posmi:

1. 112. kabinetā bija kas līdzīgs skaistumkopšanas salonam. Kaut ko iesmērēja sejā, kaut ko – matos. Man lika piepūst balonu un palikt zem džempera, jo biju stāvoklī (kā es to nebiju pamanījusi iepriekš?).

2. Trako nams nr.1 pagrabstāvā pie WC. Man bija jāpastāsta pasaka – es stāstīju par Spilvencilvēku. Man gan traucēja viens no „ārstiem”, visu laiku jautājot par to, vai Spilvencilvēkam bija sekss. Un, kad beidzu stāstīt, man iedeva vienu dinozauriņmantiņu un lika parādīt, kā rodas bērni. „Ārsts” (viņam bija otrs dinozauriņš) teica: „Mani sauc Anniņa”, bet es: „Mani sauc Ilzīte”. Galu galā dinozauri tomēr pie bērniem tika.

3. Tad bija jāiet ārā uz zāļu testēšanu (ārā jau bija tumšs un auksts). Vispirms bija jāpamēģina kaut kas uz kociņa. Tā kā tas netika sevišķi kontrolēts, es to vienkārši nometu zemē. Pēc tam ar šprici kaut ko ielēja mutē. Izspļāvu. Beigās pie sētas bija piestiprināta tāda kā gumija, kas bija jāuzliek zem deguna un jāaizstiepjas līdz karotei ar cukura graudiņu, kas bija ar kaut ko samērcēts. Atkal to dabūja Māte Zeme. Vispār interesanti būtu paskatīties, kā izskatās tās uzdevumu vietas ārā.

4. Dzemdības. Jānoguļas uz galda un uz vēdera kaut ko glumu uzsmērēja. Mani vēl arī kutināja – jūs jau zināt, ka man nekut. Bija skaļi jākliedz (dzemdības taču!).

5. Trako māja nr.2. Ieģērba slapjā trako kreklā un bija jāgriežas uz ripas. Pēc tam jāpārbauda kaut kāda putra (no manas puses tika zemei). Man šķiet, ka tur bija piens, kaut kādi putraimi, cukurs, sāls utt. Prasīja, vai nav kaut kas par maz/par daudz. Tad bija kaut kas jāvelk ārā no bļodas, es teicu, ka esmu vegāne, un labi vien darīju, jo izrādās, ka tur (ak, cik tradicionāli!) bija zivis. Kaut ko iesmērēja matos.

6. Taisnās zarnas posms. Oriģinālā bija jāslīd ar galvu pa priekšu caur plēves „zarnu”, ar galvu beigās ieslīdot mēslos (it kā kaut kādi piena produkti speciāli sataisīti, bet kāda tam nozīme). Kad gāju es, plēvi kāds bija saplēsis, un man bija jāšļūc uz tās, un beigās pirms bedres es vēl piebremzēju. Turklāt es nošļūcu ar visu plēvi. Tad meitene, ar kuru mēs bijām kopā pie tā uzdevuma (Anna) skrēja pa kalniņu lejā, aizķērās aiz koka saknes un ietriecās ar pieri betona sētas stabā. Viss viņai ir kārtībā, bet šis atgadījums novērsa veckursnieku uzmanību no tā, ka viņi vēlējās ar mums kaut ko darīt, lai mēs tā kārtīgi sasmērētos.

7. Īss posmiņš, kurš droši vien oriģināli bija garāks, jo es redzēju, ka citiem bija apsaitētas dažādas ķermeņa daļas. Pārbaudīja kaulus, locītavas. Man un Annai bija jāpietupjas un tad mums ar līmlenti salīmēja kopā kājas, un tālāk mēs visur bijām ļoti kopā.

8. Tad vēl viens saīsināts posms, kur mūs it kā gribēja siet pie staba, bet nepiesēja. Krūziņš lika dziedāt. Kaut ko mēs tur paņaudējām. Manuprāt, tur vēl daudz ko vajadzēja darīt, bet nu es jau nesūdzos.

9. Posms, kurā no bļodas jāvelk ārā datorpeles. Tā kā ar Annu bijām salīmētas kopā, tas bija jādara tikai vienai. To izdarīja Anna. Paldies viņai.

10. Kaut kāds posms, kurā cilvēki tiek apsmērēti ar pārtikas produktiem. Diemžēl lielākā daļa jau bija izbeigušies. Cik žēl! Man laikam tika milti un sinepes.

11. „Labais” posms. Datoriķiem jāpielūdz fraktālis, pārējiem – integrālis. Es jau sāku sūdzēties par to, kāpēc datoriķi ir nošķirti no pārējiem fizmatiem, bet tā kā es un mana otra puse bijām no dažādām programmām, mums bija jāpielūdz Šmī. To arī darījām un varējām izvēlēties ūdenspīpi, kolu ar kaut kādu brūno, un vēl bija divas labās lietas. Anna palūdza tīru kolu, bet es izdzēru divas mazas glāzītes ar to brūno dziru. Gribēju vēl trešo, bet man teica, ka labāk nevajag, jo tur esot vēl kaut kāds metil-indikators klāt. Tagad es zināšu, ko liet klāt brūnajiem dzērieniem, lai man tie garšotu.

12. Pēdējais posms – fotografēšanās un zvērests. ES ESMU FIZMATE!!! TIE, KAS NEBIJA, IR NĪKUĻI!!!